Inkubīni un sukkubi: viduslaiku dēmoni — apraksts un mīti
Inkubīni un sukkubi: atklāj tumšos viduslaiku dēmonu mītus — apraksts, leģendas, atpazīšanas pazīmes un to ietekme uz cilvēkiem.
Viduslaikos cilvēki Eiropā uzskatīja, ka inkubīni (viens — inkubs, vairāki — inkubīni) ir vīriešu dzimuma dēmoni, bet viņu sievišķīgās atbilstošās būtnes sauca par sukkubiem (vai succubus). Tika ticēts, ka šie gari naktīs uzbrūk guļošiem cilvēkiem un tiecas ar tiem stāsties dzimumattiecībās. Viņu rīcības mērķi folklorā un teoloģiskajās aprakstos bija dažādi: daļa leģendu apgalvoja, ka viņi izsūc upura spēkus un dzīvības enerģiju, citos avotos — ka viņi cenšas radīt citus inkubus vai sukubus, vai pat laist pasaulē pusdēmoniskus bērnus (piemēram, leģenda par Merlinu dažkārt to apraksta kā attiecību rezultātu).
Nosaukumu un rašanās skaidrojumi
Vārds inkubs nāk no latīņu vārda incubare — «gulēt uz (kā uz upura)». Pretējā dzimuma forma sukkubs (lat. succubare) burtiski nozīmē «gulēt zem». Viduslaiku teologi un dēmonologi strīdējās par to, vai gari spēj tieši vai netieši radīt pēcnācējus; daži traktāti (piem., pazīstamākais šāda veida tekstu lokā ir XVI gadsimta traktāts Malleus Maleficarum) apsprieda, kā dēmoni var izmantot cilvēka sēklu vai maldināt cilvēkus, lai iegūtu fiziskas sekas.
Apraksti un pazīmes
Folklorā inkubus parasti raksturo kā naktis gulošu, seksuāli agresīvu garu ar aukstu vai nedabisku ķermeni. Daži stāsti minēja konkrētas pazīmes, pēc kurām inkubus var atpazīt:
- spēcīga miega paralīze vai sajūta — nespēja kustināties, spiediens uz krūtīm;
- seksuāla rakstura halucinācijas vai sapņi ar erotisku saturu;
- uzlauztas vai izsūktas spēka sajūtas pēc nakts miega, nogurums, vājums;
- vietumis minēts arī «auksts» dzimumloceklis kā simboliska īpašība inkuba identificēšanai;
- ilgtspējīgas veselības problēmas pēc atkārtota kontakta ar šāda veida garu.
Reliģiskā un medicīniskā interpretācija
Viduslaiku baznīcas un teologu skatījumā šādas būtnes bija ļauni gari, kuru dēļ cilvēki var ciest morāles un veselības sekas. Eksorsismi, svētie rituāli, grēksūdze un citi reliģiski pasākumi tika ieteikti aizsardzībai. Tomēr ne visi domāja vienādi — daļa baznīcas autoru apgalvoja, ka dēmoni nevar radīt jaunu miesisku dzīvību pašrocīgi, bet var maldināt cilvēkus, izmantot viņu ķermeni vai radīt ilūzijas.
Mūsdienu skaidrojumi biežāk pievēršas psiholoģiskajiem un medicīniskajiem fenomenu: miega paralīze, hipnagogiskas halucinācijas, seksuālās pārdzīvošanas sapņi, un arī kultūras ietekme (stāsti un bailes, kas veidojas kognitīvā kontekstā) tiek uzskatīti par biežākām skaidrojošajām hipotēzēm nekā mistiski dēmoni.
Reprodukcijas mīti
Dažās leģendās pieminēts, ka sukubs var zagt vīrieša sēklu un noglabāt to, lai vēlāk inkubs to izmantotu, lai apaugļotu cilvēci — tādējādi radoties pusdēmoniskiem pēcnācējiem. Citi stāsti tieši runā par to, ka inkubus vai sukubus var izraisīt cilvēcisku grēku, netiklību vai ļaunu aizraušanos ar miesiskām baudām. Šādas idejas tiek interpretētas dažādi atkarībā no laika un reģiona.
Aizsardzība un tautas līdzekļi
Viduslaiku un tautas ticējumos bija vairākas pretmetodes pret inkubiem un sukkubiem:
- lūgšanas, svētuma zīmes un eksorsismi;
- svētas ūdens vai reliģiski simboli pie gultas;
- amisijas vai burvju aizsardzības zīmītes, amuleti;
- gultas un istabas tīrība, miega paradumu uzlabošana (modernā skatījumā — miega režīma korekcija);
- psiholoģiska palīdzība un medicīniskā izmeklēšana, ja klāt miega paralīze vai halucinācijas.
Mūsdienu kultūras ietekme
Mīti par inkubiem un sukkubiem turpina iedvesmot literatūru, mākslu un populāro kultūru — no viduslaiku traktātiem līdz šausmu filmām, fantāzijām un roka/metal mūzikai. Reti kurš avots piedāvā viennozīmīgu skaidrojumu; drīzāk tie ir mitoloģiju, reliģijas, psiholoģijas un sociālo normu saplūsmes rezultāts, kas atklāj daudz par to, kā sabiedrības skaidro bailes no seksualitātes, miega un neizskaidrojamiem ķermeņa stāvokļiem.
Kopumā — inkubīni un sukkubi ir daļa no bagātas un daudzslāņainas folkoras un teoloģijas tradīcijas. Lai saprastu šos jēdzienus, vērtīgi skatīt gan vēsturisko kontekstu, gan mūsdienu medicīniskos un psiholoģiskos skaidrojumus.
Inkubs
Leģendu izcelsme
Cilvēki ir izdomājuši dažādus izskaidrojumus leģendām par inkubiem. Viduslaikos cilvēki ļoti uztraucās par grēku, īpaši par sieviešu seksuālajiem grēkiem. Iespējams, upuri piedzīvoja nomoda sapņus vai miega paralīzi. Arī nakts uzbudinājumu, orgasmu vai nakts izdalīšanos varēja izskaidrot ar ideju par būtnēm, kas izraisa citādi vainas apziņu un pašapziņu izraisošu uzvedību. Ar inkubu ietekmi varēja izskaidrot arī to, kā notiek grūtniecības ārpus laulības; šādas grūtniecības bieži vien bija "neizskaidrojamas".
Upuri, kuri apgalvoja, ka ir kļuvuši par upuriem inkubatoru ietekmē, patiesībā varēja būt reālas personas seksuāla uzbrukuma upuri. Iespējams, ka izvarotāji, lai izvairītos no soda, miega sieviešu izvarošanu piedēvēja dēmoniem. Draugs vai radinieks varēja uzbrukt cietušajai miegā. Upuriem un dažos gadījumos arī garīdzniekiem varēja būt vieglāk izskaidrot uzbrukumu kā pārdabiskas izcelsmes, nevis stāties pretī domai, ka uzbrukumu ir izraisījusi uzticama persona.
Senie un reliģiskie apraksti
Viens no pirmajiem inkubusa pieminējumiem nāk no Mezopotāmijas - šumeru ķēniņu sarakstā ap 2400. gadu, kur varoņa Gilgameša tēvs ir minēts kā Lilu (Lila). Ir teikts, ka Lilu traucē un pavedina sievietes miegā, savukārt Lilitu, sievišķais dēmons, parādās vīriešiem viņu erotiskajos sapņos. Parādās arī divi citi dēmoni: Ardat lili naktīs apmeklē vīriešus un dzemdē no viņiem spoku bērnus. Irdu lili ir Ardat lili vīriešu dzimuma ekvivalents. Viņš naktīs apmeklē sievietes. Šie dēmoni sākotnēji bija vētras dēmoni. Tā kā etimoloģija tika nepareizi interpretēta, vēlāk tos sāka uzskatīt par nakts dēmoniem. Par vampīriem tiek uzskatīti arī vampīri, kas ir vēl viens dēmonu paveids, par kuriem tiek uzskatīts, ka tie dzer asinis no saviem upuriem.
Daži uzskatīja, ka inkubīni un sukubīni nav dažādu dzimumu dēmoni, bet gan viens un tas pats dēmons, kas spēj mainīt dzimumu. Sukkubs varēja gulēt ar vīrieti un savākt viņa spermu, pēc tam pārvērsties inkubā un izmantot šo sēklu uz sievietēm. Daudzos gadījumos viņu pēcnācējus uzskatīja par pārdabiskiem, pat ja to faktiskais ģenētiskais materiāls sākotnēji nāca no cilvēkiem.
Daudzās pasakās tiek apgalvots, ka inkubs ir biseksuāls, bet dažās norādīts, ka tas ir stingri heteroseksuāls un uzskata, ka uzbrukums vīrieša dzimuma upurim ir nepatīkams vai kaitīgs. Ir arī daudz stāstu, kas saistīti ar mēģinājumiem izdzīt inkubus vai sukkubus, kuri patvērušies vīriešu vai sieviešu ķermeņos.
Dažkārt tiek uzskatīts, ka inkubanti spēj ieņemt bērnus. Šādas savienības puscilvēku pēcnācējus dažkārt dēvē par cambioniem. Slavenākā leģenda par šādu gadījumu ir par Merlinu, slaveno burvi no Artuāra leģendas.
Saskaņā ar Malleus Maleficarum eksorcisms ir viens no pieciem veidiem, kā pārvarēt inkubistu uzbrukumus; pārējie ir sakramentālā izsūdzība, krusta zīme (vai eņģeļu sveiciens), cietušā pārvietošana uz citu vietu un uzbrūkošās būtnes ekskomunikācija, "kas, iespējams, ir tas pats, kas eksorcisms". No otras puses, franciskāņu mūks Ludoviko Marija Sinistrari apgalvoja, ka inkubanti "nepaklausa eksorcistiem, viņiem nav baiļu no eksorcisma, viņi neizrāda nekādu cieņu pret svētajām lietām, kurām tuvojoties, viņi ne mazākajā mērā neuztraucas".
Jautājumi un atbildes
J: Ko cilvēki Eiropā viduslaikos ticēja par inkubiem?
A: Viduslaikos cilvēki Eiropā uzskatīja, ka inkubīni ir vīriešu dzimuma dēmoni.
J: Vai bija arī sieviešu dzimtes dēmoni, un kā tos sauca?
A: Jā, bija arī sieviešu dzimuma dēmoni, kurus sauca par sukkubiem.
J: Ko saskaņā ar ticējumiem inkubiji darīja ar guļošiem cilvēkiem?
A.: Inkubanti gulēja uz guļošiem cilvēkiem, lai ar viņiem stātos dzimumattiecībās.
J: Kāds bija inkubiju mērķis, lai inkubiji varētu seksuāli kontaktēties ar cilvēkiem?
A: Inkubiem bija dzimumattiecības ar cilvēkiem, lai radītu citus inkubus un iztukšotu upura enerģiju, lai sevi uzturētu.
J.: Vai seksuālo attiecību rezultātā ar inkubiem var piedzimt bērns?
A: Jā, dažreiz, kā tas ir Merlina leģendā, seksuālo attiecību ar inkubiem rezultātā var piedzimt bērns.
J: Saskaņā ar reliģiskajām tradīcijām, ko var izraisīt atkārtota dzimumakta ar inkubusu?
A.: Saskaņā ar reliģiskajām tradīcijām atkārtota dzimumakta ar inkubu, ko veic gan vīrieši, gan sievietes, var izraisīt sliktu veselību vai pat nāvi.
J: Kā saskaņā ar dažiem avotiem var atpazīt inkubu?
A: Daži avoti vēsta, ka inkubus var atpazīt pēc tā nedabiski aukstā dzimumlocekļa.
Meklēt