Esi sveicināta, Marija

Ave Marija Bībelē

Lūkas evaņģēlijā ir izmantotas divas frāzes no Svētā Lūkas evaņģēlija. Pirmā ir: "Sveika, žēlastības pilna, Kungs ir ar tevi, svētīta tu esi starp sievietēm" (Lk.ev.1:28). (Vienkāršā angļu valodā tas nozīmē: "Priecājies. Tu esi žēlastības pilna. Tu esi ar Dievu. Tu esi svētīta.") Otrais ir: "Svētīga tu esi starp sievietēm, un svētīgs ir tavas miesas auglis" (Lk.1:42). (Tas nozīmē: "Tu un tavs bērns (Jēzus) abi esat svētīti.").

Kad "Ave Marija" tika izveidota pirmo reizi, tā bija daudz īsāka nekā tagad. Rietumeiropā 13. gadsimta vidū šī lūgšana bija tikai daži vārdi. Vārds "Marija" tika pievienots aiz vārda "Sveika,". Visa lūgšana bija "Sveika, Marija, žēlastības pilna!". To mēs zinām no Svētā Toma Akvīnas rakstiem par šo lūgšanu.

Sv.Lūkas evaņģēlija pirmajā frāzē eņģelis Gabriēls sveic Mariju. Tāpat kā viss Svētā Lūkas evaņģēlijs, arī šī frāze pirmo reizi tika uzrakstīta koine grieķu valodā. Pirmais sveiciena vārds, χαῖρε, chaíre, tiek tulkots kā "Slava". Tas nozīmē "Priecājieties" vai "Priecājieties". Koinē grieķu valodā tas bija parasts sveiciens. Šādi sveicieni joprojām tiek lietoti mūsdienu grieķu valodā.

Lūgšana austrumu (grieķu) tradīcijā

Austrumu pareizticīgo baznīcā un Austrumu katoļu baznīcās lietotā lūgšana "Slava Dievam" ir rakstīta šādi: :Θεοτόκε Παρθένε, χαῖρε, κεχαριτωμένη Μαρία, ὁ Κύριος μετὰ σοῦ. εὐλογημένη σὺ ἐν γυναιξί, καὶ εὐλογημένος ὁ καρπὸς τῆς κοιλίας σου, ὅτι Σωτήρα ἔτεκες τῶν ψυχῶν ἡμῶν. Tas nozīmē:

Theotokos Jaunava, priecājies, žēlastības pilnā Marija, Kungs ir ar tevi. Svētīga tu esi starp sievietēm, un svētīgs ir tavas miesas auglis, jo tu esi dzemdējusi mūsu dvēseļu Pestītāju.

Tas pats angļu valodā var tikt tulkots dažādi:

Dieva Māte un Jaunava, priecājies, žēlastības pilnā Marija, Kungs ir ar Tevi. Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīgs ir tavas miesas auglis, jo tu esi dzemdējusi mūsu dvēseļu Glābēju.

"Theotokos" ir tituls, kas tiek piešķirts Marijai Austrumu baznīcās. Tas ir grieķu valodas vārds, kas nozīmē "tā, kas dzemdē Dievu".

Lūgšana Rietumu (latīņu) tradīcijā

Pastāv dažādi priekšstati par to, kad "Ave Marija" tika pārveidota par mūsdienu versiju. Katoļu enciklopēdijā teikts, ka "Sveika, Marija" tika mainīta tikai ap 1050. gadu.

Svētais Tomass Akvīnas teica, ka līdz 13. gadsimta vidum Rietumu baznīcas Bībeles pantiem, no kuriem šī lūgšana nāk, bija pievienojušas tikai vienu vārdu - "Marija". Viņas vārda pievienošana skaidri norādīja, ka Marija ir tā persona, uz kuru lūgšana ir vērsta. Tomēr aptuveni tajā pašā laikā tika pievienots arī vārds "Jēzus". Tas skaidri norādīja, ka Jēzus bija "Marijas dzemdes auglis".

Tas nozīmē, ka rietumu Ave Marija versija nav radusies no grieķu versijas. Grieķu versijā ir pavisam citi vārdi, piemēram, "jo tu esi dzemdējusi mūsu dvēseļu Glābēju", kas nekad nav parādījušies rietumu versijā.

Līdz 16. gadsimtam ar "Sveika, Marija" tika sveikta un slavēta Marija. Tomēr 16. gadsimtā tika pievienoti jauni vārdi. Šie jaunie vārdi lūdza Marijai palīdzību. 1555. gadā kāds holandiešu jezuīts vārdā Petrus Kanisijs pievienoja šos vārdus savam katehismam: "Svētā Marija, Dieva Māte, aizlūdz par mums, grēciniekiem!". Līdz Tridentas koncilam, kas notika vienpadsmit gadus vēlāk, šis teikums un daži jauni vārdi tika pievienoti "Sveika, Marija". 1566. gadā Tridentas koncila katehismā šis teikums tika iekļauts lūgšanā: "Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Amen."

Šīs ir pēdējās izmaiņas, kas veiktas "Ave Marija".

Latīņu valodā lūgšana tiek rakstīta šādā veidā (makroni ir doti tikai izrunas labad un latīņu valodā tie nav norādīti):

Avē Marīa, grātia plēna, Dominus tēcum. Benedicta tū in mulieribus, et benedictus frūctus ventris tuī, Iēsus.

Sancta Marīa, Māter Deī, ōrā prō nōbīs peccātōribus, nunc et in hōrā mortis nostræ. Āmēn.

Sveika, Marija, žēlastības pilna, Kungs ir ar Tevi; svētīta Tu esi starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis - Jēzus.

Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Amen.

Tulkojumus no latīņu valodas dažādās valodās skatiet Wikisource.

Lūgšana sīriešu pareizticīgo tradīcijā

Sīrijas pareizticīgo baznīca izmanto citu Ave Marija versiju. Šī versija ir daudz tuvāka mūsdienu rietumu formai nekā grieķu forma.

Šajā lūgšanā vadītājs sāk lūgšanu, un pārējie saka pārējo:

• Vadītājs: Marija, žēlastības pilna.
• Cilvēki: Mūsu Kungs ir ar Tevi. Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīgs ir Tavas miesas auglis, mūsu Kungs Jēzus Kristus. Ak, Jaunava svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un vienmēr, un mūsu nāves stundā. Amen.

Lietošana Austrumu pareizticīgo un Austrumu katoļu baznīcās

Austrumu pareizticīgo un Austrumu katoļu baznīcās ir ļoti izplatīta lūgšana "Sveika, Marija". To saka grieķu valodā vai tulkojumos no grieķu valodas. Šī lūgšana netiek sacīta tik bieži kā Rietumos. Tomēr tā ir labi zināma un joprojām tiek bieži lietota. Tā parādās arī vairākos lūgšanu kanonos. To parasti dzied trīs reizes Vesperes noslēgumā Visu nakti ilgas nakts vigīlijas laikā. To daudzkārt atkārto arī ikdienas lūgšanu laikā.

Varianti slāvu valodā

Baznīcas slāvu valodā ir divas dažādas Ave Marija versijas:

Богородице дѣво радѹйсѧ

ωбрадованнаѧ Марїе

Господь съ тобою

благословена ты въ женахъ,

и благословенъ плодъ чрева твоегω,

Якω родила еси Христа Спаса,

Izбавителѧ дѹшамъ нашимъ.

Theotokos Jaunava, priecājies, (vai: Priecājies, Jaunava Jaunava)

Marija ir žēlastības pilna,

Kungs ir ar tevi.

Tu esi svētīta starp sievietēm,

un svētīgs ir Tavas miesas auglis,

jo tu esi nesusi Kristu Glābēju,

mūsu dvēseļu Pestītājs.

Богородице дѣво, радѹйсѧ,

Благодатнаѧ Марїе,

Господь съ тобою:

благословена Ты въ женахъ,

и благословенъ плодъ чрева Твоегω;

якω Спаса родила еси дѹшъ нашихъ.

Theotokos Jaunava, priecājies, (vai: Priecājies, Jaunava Jaunava)

Marija ir žēlastības pilna,

Kungs ir ar tevi.

Tu esi svētīta starp sievietēm,

un svētīgs ir Tavas miesas auglis,

jo Tu esi nesusi mūsu dvēseļu Glābēju.

Pirmā versija ir vecāka. Vecticībnieki joprojām izmanto šo versiju. To lieto arī Ukrainas grieķu katoļu baznīca un Krievzemes katoļu baznīca.

Otrā versija tika izveidota 1656. gadā, Maskavas patriarham Nikonam veicot izmaiņas liturģijā. Šo versiju izmanto Krievijas Pareizticīgā baznīca, Serbijas Pareizticīgā baznīca, Bulgārijas Pareizticīgā baznīca un Ukrainas Pareizticīgā baznīca.

Lietošana Romas katoļu baznīcā

Svarīgākā Rožukroņa lūgšanas daļa ir "Sveika, Marija". Rožukroņa lūgšana ir lūgšanas veids. To bieži izmanto latīņu (rietumu) rituāla katoļi. To lieto arī Austrumos (bet tikai latīnizētie ukraiņu un maronītu katoļi).

Lūdzot Rožukroņa lūgšanu, katoļi lūdzas desmit veselas Mises. Pirms katras lūgšanu kopas viņi lūdz vienu lūgšanu "Mūsu Tēvs" (sauktu arī par Pater Noster vai Kunga lūgšanu). Pēc katras "Slava Dievam" daļas viņi lūdzas vienu "Slavēts lai" (Gloria Patri). Vienu šo lūgšanu kopumu sauc par "dekādi". Parasti katoļi, lūdzot Rožukroni, saka piecas dekādes.

Lūdzoties katru dekādi, katoļi domā par četriem dažādiem Rožukroņa noslēpumiem. Katrs no noslēpumiem ir saistīts ar lietām, kas notika Jēzus un Marijas dzīvē. Šie noslēpumi ir šādi:

• Lietas, kas notika Jēzus bērnībā (Priecīgās mistērijas)
• Jēzus publiskā kalpošana (Gaismas noslēpumi)
• Ciešanas, ieskaitot Jēzus krustā sišanu (Sāpīgie noslēpumi)
• Jēzus augšāmcelšanās no augšāmcelšanās (Glorious Mysteries)

Slava Dievam ir arī vissvarīgākā Anhela lūgšanas daļa. Šī ir lūgšana, ko daudzi katoļticīgie katru dienu atkārto trīs reizes. Arī daži anglikāņi un luterāņi saka "Eņģeļa miers".

Bugero (Bouguereau) "Jaunava un eņģeļi" - mariāņu mākslas piemērs

Anglikāņu lietošana Ave Marija

Tradicionālie anglikāņi arī lieto "Sveika, Marija", lielākoties tādā pašā veidā kā Romas katoļi. Abas grupas lieto Rožukroņa lūgšanu un saka "Eņģeļa lūgšanu". Anglikāņu baznīcās bieži ir Jaunavas Marijas statujas.

Daudzi anglikāņi lūdzas Ave Marija. Tomēr dažādās teritorijās šo lūgšanu var lietot atšķirīgi. Tas ir tāpēc, ka katoļu un anglikāņu baznīcām ir atšķirīgi ticējumi.

Mūzikas iestatījumi

Daudzi cilvēki ir rakstījuši mūziku Ave Maria (saukta arī par Ave Maria).

Renesanses laikā

Renesanses laikā "Ave, Marija" ļoti bieži ieskaņoja tādi komponisti kā Žaks Arkadelts, Žozkins Deprē, Orlando di Lasso un Džovanni Pjerluidži da Palestrina. Tomēr šajā laikā (pirms Tridentas koncila) joprojām pastāvēja dažādas lūgšanas versijas. Tāpēc dažos agrīnākos renesanses laikmeta skaņdarbos ir citādāki vārdi nekā mūsdienās lietotajā "Sveika, Marija". Piemēram, Žozkins Desprēzs (Josquin Desprez) patiesībā ir radījis vairāk nekā vienu Ave Maria muzikālo versiju.

Vēlākās versijas

Vienu no slavenākajām lūgšanas muzikālajām versijām 1859. gadā radīja Šarls Guno. Viņš pievienoja melodiju un vārdus Johana Sebastiāna Baha pirmajai prelūdijai (sākuma skaņdarbam) no "Labi temperētā klavierēm".

Citas slavenas muzikālās versijas par "Ave, Marija" ir sarakstījuši:

• Antonīns Dvoržāks 1877. gadā
• Džuzepe Verdi, slavenais komponists, 1887. gadā (operai "Otello").
• Cēzars Cui, krievu komponists. Viņš vismaz trīs reizes ir iestudējis "Ave Marija". Vispirms viņš 1886. gadā uzrakstīja Ave Maria. Šo lūgšanu viņš izmantoja arī divās savās operās: Le Flibustier (1894) un Mateo Falcone (1907).
• Slaveni komponisti, tostarp Mocarts, Bērds, Elgars, Verdi, Sent-Senss, Rosīni, Brāmss un Perosi.
• Slaveni Austrumeiropas komponisti, tostarp Rahmaņinovs, Stravinskis un Bortņanskis, kas uzrakstīja "Ave, Marija" muzikālās versijas slāvu valodā.

Protestantismā

Protestantu kristietība, tāpat kā katolicisms, negodina Mariju. Daži protestanti ir izmantojuši Ave Maria muzikālo versiju, bet mainījuši vārdus. Piemēram, Ave Redemptor izmanto Ave Maria mūziku, bet tās vietā pievēršas Jēzum: