Tomass Akvīnas — katoļu filozofs, teologs, Summa Theologica autors (1225–1274)

Sv. Tomass Akvīnas (1225 — 1274. gada 7. marts) bija katoļu dominikāņu priesteris no Itālijas, katoļu svētais un viens no nozīmīgākajiem viduslaiku filozofiem un teologiem. Viņš dzimis Roccasecca (netālu no Neapoles) kā grāfa Andulfa (Landolfo) un Teodoras no Teano dēls.

Dzīve un izglītība

Kā zēns Tomass saņēma pirmsskolas izglītību Monte Cassino benediktīniešu klosterī, kur iepazinās ar liturģiju, mūziku un latīņu valodu. Pusaudžu gados viņu turpināja izglītot Neapoles universitātē (Neapolē), kur viņš studēja brīvās mākslas un iepazinās ar Aristoteļa darbiem, kas vēlāk ievērojami ietekmēja viņa domāšanu. Lai gan reizēm viņu aprakstīja kā lēnprātīgu, Tomass ātri parādīja izcilas spējas sistemātiskā domāšanā un analīzē.

Ap 1244. gadu viņš izlēma iestāties Dominikāņu ordenī. Šo lēmumu viņa ģimene pretēji atbalstīja — viņu īslaicīgi ierobežoja un mēģināja pārliecināt par citu ceļu (piemēram, kļūt par benediktīniešu abatu), taču pēc atbrīvošanas Tomass pievienojās dominikāņu brāļiem un turpināja studijas un pedagoģisko darbu. Vēlāk viņš studēja un māca Parīzē, kur bija Alberta Lielā (Albertus Magnus) skolnieks un pats kļuva par ievērojamu pasniedzēju un debatētāju.

Darbs, mācība un ietekme

Tomass Akvīnas bija cītīgs rakstnieks un sistēmatisks domātājs. Viņa galvenie darbi ir Summa Theologica (Summa Theologiae) un Summa contra gentiles. Summa Theologica ir apjomīgs teoloģijas un filozofijas traktāts, kurā viņš apvieno aristotelisko filozofiju ar kristīgo teoloģiju, cenšoties parādīt ticības un saprāta saskaņu. Summa palika nepabeigta, taču tā kļuva par pamateksemplāru katoļu mācībā un skolā.

Viņa slavenākie argumenti par Dieva esamību — pazīstamie "pieci ceļi" (Quinque viae) — ietver kustības, cēloņu ķēdes, nepieciešamības un iespējamo esamību, pakāpju kvalitāšu un telpu/galarezultātu (teleoloģisko) argumentus; tos reizēm kopumā sauc par kosmoloģiskā argumenta variācijām. Akvīnas uzsvēra, ka dabiskā atziņa (saprāts) un dievišķā atklāsme (ticība) papildina viena otru, nevis kontrastē.

Viņš attīstīja arī stingru tiesību un ētikas teoriju, kurā svarīga vieta ir dabiskajām tiesībām — idejai, ka pastāv morālas normas, kuras cilvēks var atklāt ar saprātu, un kuras atbilst dievišķajam likumam. Tomass klasificēja likumus — mūžīgais likums (lex aeterna), dabiskā likuma (lex naturalis), cilvēka likuma (lex humana) un dievišķās atklāsmes likuma (lex divina) līmeņus — un skaidroja to mijiedarbību.

Viņa pieeja — Aristoteļa loģikas un metafizikas izmantošana kristīgās teoloģijas sistematizēšanai — deva sākumu skolai, ko sauc par tomismu. Tomass ietekmē ne tikai viduslaiku skolotājus, bet arī moderno politisko filozofiju, ētiku un katoļu sociālo mācību. Viņu bieži dēvē par vienu no Baznīcas lielākajiem skolotājiem; Tomass ir viens no 33 Baznīcas doktoriem un saņēmis titulu "Doctor Angelicus".

Mirstība, kanonizācija un piemiņa

Tomass nomira 1274. gada 7. martā ceļā uz II Liona koncilu, Cisterciešu Fossanova abatijā. Viņa darbi pēc nāves kļuva par centrālu tekstu katoļu teoloģijā. Viņu kanonizēja 1323. gadā, un kopš tā laika daudzās teoloģiskajās un akadēmiskajās institūcijās pasaulē viņa vārdā turpina būt piemiņas zīmes un nosaukumi — piemēram, Pontifikālā un Karaliskā Santo Tomasa universitāte Manilā (Filipīnas) un daudzas katoļu skolas un fakultātes visā pasaulē.

Vērtējums un mūsdienu nozīme

Tomasa Akvīnas mācība par ticības un saprāta saskaņu, viņa sistemātiskā metode un dabiskās tiesības doktrīna joprojām ietekmē gan teoloģiju, gan filozofiju, tikumību un tiesību teoriju. Viņa darbi tiek pētīti universitātēs un seminarijās, un tomisms saglabā savu vietu katoļu domāšanā kā nozīmīgs racionālās teoloģijas kanons.

Saistītie galvenie darbi un jomas: filozofija, teoloģija, baznīcas vēsture, liturģija, kanoniskās tiesības un sistemātiskā apologētika. Tomass ir arī Summa Theologica autors — šis darbs līdz mūsdienām paliek centrāls katoļu teoloģijas studijās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija svētais Tomass Akvīnas?

Meklēt pēc burta