Tomass Fullers (1608–1661) bija angļu rakstnieks, vēsturnieks un garīdznieks, kurš plašāk pazīstams ar saviem vēsturiskajiem darbiem, sprediķiem un asprātīgām piezīmēm.
Pēc studijām Kembridžas universitātē viņš ieguva maģistra grādu un kļuva par ordinētu mācītāju. Kā garīdznieks viņš daudz rakstīja — gan teoloģiskas un morālas pārdomas, gan vēsturiskus darbus — ar mērķi izglītot, iedrošināt un norādīt uz kristīgām vērtībām plašākai lasītāju auditorijai.
Viņa nozīmīgāko darbu sarakstā ir daudzas grāmatas, starp tām:
- "Svētā kara vēsture" (1639)
- "Svētā valsts un laicīgā valsts" (1642)
- "Labas domas sliktos laikos" (1645)
- "Labas domas sliktākos laikos" (1647)
- "Kembridžas Universitātes vēsture" (1659)
- "Jauktas pārdomas labākos laikos" (1660)
Fullers bija uzticīgs monarhijai un stingri atbalstīja Anglijas rojalistu partiju. Viņš bija lojāls Anglijas karalim Čārlzam I, un pēc kara un karaļnama sakāves viņam bija jāsaskaras ar grūtībām un ierobežojumiem sava politiskā nostāda dēļ. Pēc Anglijas atjaunošanas viņš atkal ieguva atzīšanu un kļuva par Anglijas karaļa Čārlza II kapelānu.
Fullers ir zināms ne tikai kā vēsturnieks, bet arī kā talantīgs stilists: viņa tekstos bieži sastopami īsi, kodolīgi spriedumi, anekdotes un salīdzinājumi, kas padara viņa darbu pieejamu plašai auditorijai. Daudzi viņa izteikumi ir nonākuši citātu krājumos un tiek minēti kā piemēri skaidram, asprātīgam prozas stilam.
Tomass Fullers mantojums ir daudzveidīgs: viņa vēsturiskie pētījumi, morālās pārdomas un sprediķi bija nozīmīgi gan sava laika lasītājiem, gan vēlākām paaudzēm, kuras novērtēja viņa spēju apvienot teoloģisku ievirzi ar cilvēciski saprotamu stāstījumu. Viņš mira 1661. gadā, atstājot plašu rakstu krājumu, kas joprojām interesē literatūras, reliģijas un vēstures pētniekus.
