Tomass Hakslijs

Tomass Henrijs Hakslijs (Thomas Henry Huxley PC PRS, 1825. gada 4. maijs - 1895. gada 29. jūnijs) bija angļu biologs, kurš specializējās salīdzinošajā anatomijā. Viņš dzimis Ēlingā, Midlseksā. Viņš bija Čārlza Darvina draugs un atbalstītājs, kā arī veidoja sabiedrisku karjeru. Viņš bija desmit karalisko komisiju loceklis.

Mūsdienās viņu dažkārt dēvē par Darvina buldogu, jo viņš atbalstīja Čārlza Darvina evolūcijas teoriju. Tomēr viņa dzīves laikā šis termins netika lietots. Hakslijs lēni pieņēma dažas Darvina idejas, taču viņš no visas sirds atbalstīja Darvinu.

Slavens publisks notikums bija Hakslija 1860. gada debates ar angļu bīskapu Samuelu Vilberforsu. Debates bija par evolūciju, un par tām plaši ziņoja prese. Daudzi uzskatīja, ka Hakslijs šajās debatēs uzvarēja, un tas palīdzēja Hakslija karjerai un evolūcijas teorijai.

Hakslijs arī attīstīja zinātnisko izglītību Lielbritānijā un cīnījās pret ekstrēmākajām reliģijas formām. Šīs aktivitātes būtiski ietekmēja cilvēku domāšanu par pasauli gan Lielbritānijā, gan citur pasaulē. Hakslijs lietoja terminu agnostiķis, lai pateiktu, ka viņš nezina, vai dievs ir vai nav. Mēs joprojām lietojam terminu agnostiķis.

Hakslijs bija maz mācījies un gandrīz visu, ko zināja, iemācījās pats. Viņš kļuva par izcilu anatomu un zoologu. Vēlāk viņš pievērsās cilvēka un pērtiķu evolūcijai. Vēl viena no viņa idejām bija, ka putni ir attīstījušies no maziem plēsīgiem dinozauriem, kas tagad ir atzīta par patiesu.

Hakslijs nomira Īstbornā, Saseksā. Trīs viņa mazdēli kļuva slaveni 20. gadsimtā.

Hakslijs, 21 gads

Ceļojums apkārt pasaulei

Jaunībā Hakslijs devās garā atklājumu ceļojumā uz dienvidu kontinentiem. Viņš bija ķirurga palīgs uz Karaliskās flotes kuģa HMS Rattlesnake. Viņa uzdevums bija vākt jūras dzīvniekus un pētīt tos. Viņš izkāpa krastā Jaungvinejā un Austrālijas austrumu piekrastē, lai pētītu dzīvniekus un vietējos iedzīvotājus. Sidnejā, Austrālijā, viņš iemīlējās kādā meitenē, un dažus gadus vēlāk viņi apprecējās un viņiem bija bērni.

HMS Rattlesnake pie Sidnejas galotnēm, ko veidojis kuģa mākslinieks Osvalds Brierlijs.

Hakslijs par cilvēku

Gandrīz desmit gadus viņš pētīja cilvēka attiecības ar pērtiķiem. Tā rezultātā viņš nonāca konfliktā ar Ričardu Ouenu - cilvēku, kurš nepatika par savu uzvedību, bet apbrīnoja par viņa prasmēm. Cīņa starp viņiem beidzās ar smagiem zaudējumiem Ouena labā.

Hakslija publiskās lekcijas pārauga viņa slavenākajā darbā "Cilvēka vieta dabā" (1863). Tajā viņš aplūko cilvēka evolūciju, pirms Čārlzs Darvins 1871. gadā publicēja savu darbu "Cilvēka izcelsme".

Grāmatā Hakslijs sniedz pierādījumus par cilvēka un pērtiķu evolūciju no kopīga priekšteča. Tā bija pirmā grāmata, kas veltīta cilvēka evolūcijai. Grāmatā plašam lasītāju lokam tika ierosināts, ka evolūcija uz cilvēku attiecas tikpat pilnā mērā kā uz visu pārējo dzīvību.

1863: 1868: Pierādījumi par cilvēka vietu dabā. Williams & Norgate, Londona.

Publiskais darbs

Hakslijs bija nozīmīga sabiedriska persona. Kad viņš bija jauns, Lielbritānijas universitātēs praktiski nebija bioloģijas zinātnisko grādu un bija tikai daži kursi. Lielākā daļa tā laika biologu bija vai nu pašmācības studenti, vai arī ieguva medicīnas grādu. Kad viņš aizgāja pensijā, lielākajā daļā universitāšu jau bija bioloģijas profesori, un pastāvēja plaša vienprātība par to, kas būtu jāmāca. Hakslijs bija vienīgā ietekmīgākā persona šajā pārveidē. Hakslijs aptuveni trīsdesmit gadus bija visefektīvākais evolūcijas aizstāvis. Daži uzskata, ka Hakslijs bija "vadošais angļu zinātnes pārstāvis XIX gadsimtā".

Skolas un Bībele

Hakslijs atbalstīja Bībeles lasīšanu skolās. Hakslijs bija pret organizēto reliģiju, taču viņš uzskatīja, ka Bībeles morāles mācība un valodas lietojums palīdz angļu dzīvei. "Es neatbalstu kuģa dedzināšanu, lai atbrīvotos no tarakāniem".

Tomēr Hakslijs ierosināja izveidot rediģētu Bībeles versiju bez "trūkumiem un kļūdām...". Šiem maigajiem bērniem [nevajadzētu] mācīt to, kam jūs paši neticat". Londonas skolu padome balsoja pret viņa ideju, taču tā balsoja arī pret to, ka ar valsts naudu būtu jāatbalsta skolēni, kas mācās baznīcas skolās. Par šiem jautājumiem notika spraigas debates, un tās tika sīki pierakstītas. Hakslijs sacīja: "Es nekad nepiedalīšos, lai valsts dotu iespēju šīs valsts bērnus iepludināt konfesiju skolās. Parlamenta akts, ar kuru tika dibinātas internātskolas, atļāva lasīt Bībeli, bet neļāva mācīt kādu konkrētu reliģisku mācību.

Iespējams, ir pareizi uzskatīt, ka Hakslijs palīdzēja sekularizēt britu sabiedrību, kas pakāpeniski notika nākamā gadsimta laikā. Ernsts Mairs teica: "Diez vai var apšaubīt, ka [bioloģija] ir palīdzējusi graut tradicionālos uzskatus un vērtību sistēmas." Hakslijs vairāk nekā jebkurš cits bija atbildīgs par šo tendenci Lielbritānijā.

Karaliskās komisijas

Hakslijs strādāja pie desmit karaliskiem un citiem pasūtījumiem. Tēmas bija medicīnas tiesības, lipīgās slimības, vivisekcija, zivsaimniecība, universitātes Skotijā un zinātniskā izglītība Īrijā. Viņš bija Zivsaimniecības inspektors 1881-1985, un viņam bija daudz apbalvojumu no daudzām universitātēm. No 1883. līdz 1885. gadam viņš bija Karaliskās biedrības prezidents. Lielbritānijas valsts viņu iecēla par slepeno padomnieku kā balvu par viņa sabiedrisko darbu.

Hakslijs kā Karaliskās biedrības prezidents 1883. gadā