Tomass Hakslijs (1825–1895) — angļu biologs un Darvina aizstāvis
Tomass Henrijs Hakslijs (Thomas Henry Huxley PC PRS, 1825. gada 4. maijs - 1895. gada 29. jūnijs) bija angļu biologs, kurš specializējās salīdzinošajā anatomijā. Viņš dzimis Ēlingā, Midlseksā un no jauna bija izveidojis nozīmīgu zinātnisku un sabiedrisku karjeru. Hakslijs bija Čārlza Darvina draugs un viens no atklātākajiem viņa ideju aizstāvjiem, kā arī desmit karalisko komisiju loceklis.
Dzīve, pašizglītība un karjeras sākums
Hakslijs nāca no salīdzinoši pieticīgas ģimenes un formai studijas akadēmiskajā vidē nebija. Viņš daudz ko apguva pats, gan praktiskā ceļā, gan lasot un pētīdams. Lai gan formālās izglītības viņam bija maz, viņš kļuva par izcilu anatomu un zoologu, īpaši interesējoties par skeletu un salīdzinošo struktūru analīzi, kas palīdzēja pierādīt sugu radniecību un attīstības ceļus.
Attiecības ar Darvinu un evolūcijas aizstāvība
Mūsdienās viņu dažkārt dēvē par Darvina buldogu, jo viņš atbalstīja Čārlza Darvina evolūcijas teoriju. Tomēr jāpiebilst, ka šis segvārds sākotnēji Hakslija dzīves laikā netika plaši lietots. Hakslijs sākotnēji pieņēma tikai dažas Darvina idejas un dažas pārvērtēja kritiski, taču kopumā viņš kļuva par vienu no spožākajiem un publiski skaļākajiem Darvina teorijas aizstāvjiem, skaidrojot un popularizējot dabiskās izlases principus plašākai sabiedrībai.
Publiskās debates — Vilberforsa gadījums
Slavens publisks notikums bija Hakslija 1860. gada debates ar angļu bīskapu Samuelu Vilberforsu. Debates būtībā bija par evolūcijas nozīmi un tās saderību ar reliģiskām uzskatiem, un tām plaši sekoja prese. Daudzi laikabiedri uzskatīja, ka Hakslijs šajās uzstādēs pārliecinoši pārspēja Vilberforsu; šis incidents nostiprināja Hakslija reputāciju kā izcilam oratoram un zinātnes aizstāvim, vienlaikus palīdzot plašākai evolūcijas teorijas pieņemšanai sabiedrībā.
Zinātniskie pētījumi un svarīgākie secinājumi
Hakslija pētījumi aptvēra daudzus bioloģijas laukus. Viņš īpaši interesējās par cilvēka un pērtiķu anatomijas salīdzināšanu, izmantojot empīrisku pieeju, lai meklētu kopīgas un atšķirīgas struktūras, kas liecinātu par kopīgu izcelsmi. Viņš arī izvirzīja ideju, ka putni ir attīstījušies no maziem plēsīgiem dinozauriem — domu, kas mūsdienās ir plaši pieņemta un atbalstīta ar fosilā ieraksta un morfoloģijas datiem.
Izglītība, sabiedriskā darbība un reliģija
Hakslijs būtiski ietekmēja zinātnisko izglītību Lielbritānijā: viņš atbalstīja praktisku, eksperimentālu pieeju mācībām, pieprasīja skaidrību un kritisko domāšanu skolās un universitātēs, kā arī popularizēja dabaszinātnes plašākai publikai. Viņš bija pretīgi ekstrēmām reliģijas formām, taču ne vienmēr bija pret reliģiju kā tādu; Hakslijs lietoja terminu agnostiķis, lai izteiktu, ka viņš nespēj apgalvot ne dieva, ne dieva neesamību — viņa pieeja uzsvēra pierādījumu un skepsi, nevis dogmatismu. Termins agnostiķis, ko viņš popularizēja, ir saglabājies līdz mūsdienām.
Publikācijas, mantojums un godalgas
Hakslijs publicēja virkni zinātnisku rakstu un lekciju, kas piesaistīja plašu uzmanību. Viņa darbi par salīdzinošo anatomiju, cilvēka evolūciju un zinātnes izglītību ietekmēja vairākas nākamās paaudzes biologu un skolotāju. Viņa dalība valsts komisijās un akadēmiskajās institūcijās veicināja zinātnes pozīciju sabiedrībā un izglītības reformu. Hakslijs saņēma daudz atzinību par savu darbu, tostarp titulus un goda uzstādījumus (piemēram, minētais PC un PRS), kas apliecināja viņa ietekmi akadēmiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Personīgā dzīve un nāve
Hakslijs nomira Īstbornā, Saseksā. Viņam bija plaša ģimene, un trīs viņa mazdēli kļuva pazīstami 20. gadsimtā, turpinot ģimenes tradīciju intelektuālajā darbībā. Hakslija dzīve un darbs atstāja ilgtspējīgu ietekmi uz bioloģiju, izglītību un sabiedrisko domu, un viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19. gadsimta dabaszinātniekiem.
Īsi par galvenajiem sasniegumiem:
- Izcilas prasmes salīdzinošajā anatomijā un pamatotas argumentācijas popularizēšanā;
- Spēcīga publiska aizstāvība Darvina evolūcijas teorijai;
- Ieguldījums zinātnes izglītībā un sabiedriskajā debatē par zinātnes un reliģijas attiecībām;
- Termina agnostiķis popularizēšana un kritiskās domāšanas izcelšana mācībās.


Hakslijs, 21 gads
Ceļojums apkārt pasaulei
Jaunībā Hakslijs devās garā atklājumu ceļojumā uz dienvidu kontinentiem. Viņš bija ķirurga palīgs uz Karaliskās flotes kuģa HMS Rattlesnake. Viņa uzdevums bija vākt jūras dzīvniekus un pētīt tos. Viņš izkāpa krastā Jaungvinejā un Austrālijas austrumu piekrastē, lai pētītu dzīvniekus un vietējos iedzīvotājus. Sidnejā, Austrālijā, viņš iemīlējās kādā meitenē, un dažus gadus vēlāk viņi apprecējās un viņiem bija bērni.


HMS Rattlesnake pie Sidnejas galotnēm, ko veidojis kuģa mākslinieks Osvalds Brierlijs.
Hakslijs par cilvēku
Gandrīz desmit gadus viņš pētīja cilvēka attiecības ar pērtiķiem. Tā rezultātā viņš nonāca konfliktā ar Ričardu Ouenu - cilvēku, kurš nepatika par savu uzvedību, bet apbrīnoja par viņa prasmēm. Cīņa starp viņiem beidzās ar smagiem zaudējumiem Ouena labā.
Hakslija publiskās lekcijas pārauga viņa slavenākajā darbā "Cilvēka vieta dabā" (1863). Tajā viņš aplūko cilvēka evolūciju, pirms Čārlzs Darvins 1871. gadā publicēja savu darbu "Cilvēka izcelsme".
Grāmatā Hakslijs sniedz pierādījumus par cilvēka un pērtiķu evolūciju no kopīga priekšteča. Tā bija pirmā grāmata, kas veltīta cilvēka evolūcijai. Grāmatā plašam lasītāju lokam tika ierosināts, ka evolūcija uz cilvēku attiecas tikpat pilnā mērā kā uz visu pārējo dzīvību.
- 1863: 1868: Pierādījumi par cilvēka vietu dabā. Williams & Norgate, Londona.
Publiskais darbs
Hakslijs bija nozīmīga sabiedriska persona. Kad viņš bija jauns, Lielbritānijas universitātēs praktiski nebija bioloģijas zinātnisko grādu un bija tikai daži kursi. Lielākā daļa tā laika biologu bija vai nu pašmācības studenti, vai arī ieguva medicīnas grādu. Kad viņš aizgāja pensijā, lielākajā daļā universitāšu jau bija bioloģijas profesori, un pastāvēja plaša vienprātība par to, kas būtu jāmāca. Hakslijs bija vienīgā ietekmīgākā persona šajā pārveidē. Hakslijs aptuveni trīsdesmit gadus bija visefektīvākais evolūcijas aizstāvis. Daži uzskata, ka Hakslijs bija "vadošais angļu zinātnes pārstāvis XIX gadsimtā".
Skolas un Bībele
Hakslijs atbalstīja Bībeles lasīšanu skolās. Hakslijs bija pret organizēto reliģiju, taču viņš uzskatīja, ka Bībeles morāles mācība un valodas lietojums palīdz angļu dzīvei. "Es neatbalstu kuģa dedzināšanu, lai atbrīvotos no tarakāniem".
Tomēr Hakslijs ierosināja izveidot rediģētu Bībeles versiju bez "trūkumiem un kļūdām...". Šiem maigajiem bērniem [nevajadzētu] mācīt to, kam jūs paši neticat". Londonas skolu padome balsoja pret viņa ideju, taču tā balsoja arī pret to, ka ar valsts naudu būtu jāatbalsta skolēni, kas mācās baznīcas skolās. Par šiem jautājumiem notika spraigas debates, un tās tika sīki pierakstītas. Hakslijs sacīja: "Es nekad nepiedalīšos, lai valsts dotu iespēju šīs valsts bērnus iepludināt konfesiju skolās. Parlamenta akts, ar kuru tika dibinātas internātskolas, atļāva lasīt Bībeli, bet neļāva mācīt kādu konkrētu reliģisku mācību.
Iespējams, ir pareizi uzskatīt, ka Hakslijs palīdzēja sekularizēt britu sabiedrību, kas pakāpeniski notika nākamā gadsimta laikā. Ernsts Mairs teica: "Diez vai var apšaubīt, ka [bioloģija] ir palīdzējusi graut tradicionālos uzskatus un vērtību sistēmas." Hakslijs vairāk nekā jebkurš cits bija atbildīgs par šo tendenci Lielbritānijā.
Karaliskās komisijas
Hakslijs strādāja pie desmit karaliskiem un citiem pasūtījumiem. Tēmas bija medicīnas tiesības, lipīgās slimības, vivisekcija, zivsaimniecība, universitātes Skotijā un zinātniskā izglītība Īrijā. Viņš bija Zivsaimniecības inspektors 1881-1985, un viņam bija daudz apbalvojumu no daudzām universitātēm. No 1883. līdz 1885. gadam viņš bija Karaliskās biedrības prezidents. Lielbritānijas valsts viņu iecēla par slepeno padomnieku kā balvu par viņa sabiedrisko darbu.


Hakslijs kā Karaliskās biedrības prezidents 1883. gadā