Salīdzinošā anatomija
Salīdzinošā anatomija ir zinātnisks dzīvnieku ķermeņu salīdzinājums. Salīdzinošās anatomijas mērķis ir apskatīt to uzbūvi un noteikt dažādu dzīvnieku grupu filoloģētiskās attiecības. Dzīvnieku iedalīšanu filajās galvenokārt veic, izmantojot salīdzinošo anatomiju: skatīt dzīvnieku filu sarakstu.
Galvenās izmantotās metodes ir sadalīšana un mikroskopija. Disekcija ir sena metode, ko izmanto, lai noskaidrotu dzīvas būtnes iekšējo uzbūvi (parasti to dara pēc tās nāves). To joprojām izmanto medicīnas studenti, lai iepazītu cilvēka ķermeņa detaļas. Vienkāršie mikroskopi pirmo reizi tika izgudroti 17. gadsimtā, bet saliktais mikroskops (ko izmanto vēl šodien) kļuva pieejams 19. gadsimtā. Mikroskopijas mērķis ir ļaut mums saskatīt sīkas struktūras detaļas. Bieži tiek veikta arī rūpīga lielu dzīvnieku kolekciju (parasti muzejos) salīdzināšana.
Lielais salīdzinošās anatomijas laikmets bija no aptuveni 1800. līdz 1950. gadam. To izmantoja gan tie, kas neticēja evolūcijai, piemēram, Žoržs Kvējē, gan tie, kas tai ticēja, piemēram, Tomass Henrijs Hakslijs. Pats Čārlzs Darvins izmantoja salīdzinošo anatomiju kā galveno līdzekli savā darbā par gliemežvākiem. Mūsdienās galvenā metode, ko izmanto, lai noskaidrotu radniecību, ir molekulārā evolūcija, kurā izmanto DNS secības analīzi. Tomēr daudzos pētnieciskos nolūkos zoologi joprojām veic dzīvnieku sekcijas. Lai iegūtu grādu bioloģijā, ir jāzina dzīvnieku (un augu) uzbūve.
Indijas ziloņa žokļa un mamuta fosilā žokļa attēls no Kverjē 1798-99. gada darba par dzīvajiem un fosilajiem ziloņiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir salīdzinošā anatomija?
A: Salīdzinošā anatomija ir zinātniska dzīvnieku ķermeņu salīdzināšana, lai izprastu to uzbūvi un noteiktu dažādu dzīvnieku grupu filoloģētiskās attiecības.
J: Kādas metodes izmanto salīdzinošajā anatomijā?
A: Galvenie salīdzinošajā anatomijā izmantotie paņēmieni ir sekcija un mikroskopija. Disekcija ietver dzīvas būtnes iekšējās struktūras izpēti, parasti pēc tās nāves, savukārt mikroskopijā izmanto vienkāršus vai saliktus mikroskopus, lai apskatītu sīkas struktūras detaļas. Turklāt bieži tiek rūpīgi salīdzinātas lielas dzīvnieku kolekcijas (parasti muzejos).
J: Kad sākās lielais salīdzinošās anatomijas laikmets?
A: Lielais salīdzinošās anatomijas laikmets bija no aptuveni 1800. gada līdz aptuveni 1950. gadam.
J: Kas šajā laikā izmantoja salīdzinošo anatomiju?
A: Šajā laika posmā salīdzinošo anatomiju izmantoja gan tie, kas neticēja evolūcijai, piemēram, Žoržs Kvējē, gan tie, kas tai ticēja, piemēram, Tomass Henrijs Hakslijs. Arī pats Čārlzs Darvins to izmantoja kā savu galveno instrumentu, pētot bārkšķus.
Kādu metodi tagad galvenokārt izmanto, lai noskaidrotu dzīvnieku radniecību?
A: Lai noskaidrotu dzīvnieku radniecību, tagad galvenokārt izmanto molekulāro evolūciju, kurā izmanto DNS secības analīzi.
J: Vai zoologi mūsdienās joprojām veic sekcijas?
A: Jā, zoologi joprojām veic sekcijas daudzos pētnieciskos nolūkos.
J: Vai, lai iegūtu bioloģijas grādu, ir jāzina dzīvnieku un augu uzbūve?
A: Jā, lai iegūtu bioloģijas grādu, ir nepieciešamas zināšanas par dzīvnieku un augu uzbūvi.
