Imp — mitoloģiska būtne: definīcija, folklora un raksturojums
Uzzini par impiem — mazu mitoloģisku būtni folklorā: definīcija, vēsture, loma un raksturojums viduslaiku maģijā.
Šis raksts ir par mītisko radījumu. Citiem lietojumiem skat. imp.
Imp ir mitoloģiska būtne, kas līdzinās fejām vai dēmoniem, parasti aprakstīta folklorā un māņticībā. Impi tradicionāli tiek uzskatīti par mazākām un līksmākām vai tādām, kas nodara nelielus ļaunumus, nevis par galvenajiem ļaunuma spēkiem.
Impus parasti raksturo kā nelielas, viltīgas un enerģiskas radības: tie var mētāties jokus, apjukt ceļiniekus, sabojāt pienu vai sēklas, slēpt priekšmetus un reizēm izraisīt sapņu murgus. Par impiem dažkārt dēvē arī mazos palīgus, kas pavada velnu vai kalpo citām pārdabiskām būtnēm; šādā skatījumā tie ir mazāk nozīmīgi garīgi palīgi, nevis neatkarīgi dēmoni.
Viduslaikos viduslaikos impus bieži saistīja ar pazīstamiem garus, kas kalpoja raganām. Dažās tradīcijās impi tika ieslodzīti vai saistīti ar artefaktiem — piemēram, ar dārgakmeņu gabaliem vai speciāliem flakoniem — un tos izsauca vai kontro lēja, izmantojot maģiju.
Izskats un raksturojums
Impus folklorā attēlo dažādi: bieži tie ir ļoti mazi, ar izteiktām ausīm un asu seju, dažkārt ar taustekļiem vai nelieliem ragiem. To uzvedība var būt rotaļīga, bet arī ļaunprātīga — imps var izdarīt nelielus postījumus vai izraisīt nekārtību. Atšķirībā no spēcīgiem dēmoniem, impi parasti nerada postošu draudu cilvēkiem kopumā, bet rīkojas vairāk kā traucēkļi vai palīgi ar saviem nosacījumiem.
Folklora un kultūru atšķirības
Impus sastopam vairākās Eiropas tradīcijās un tautas nostāstos, taču to raksturojums un loma var atšķirties. Dažās pasakās tie ir mājas gari, kas palīdz darbos pret atlīdzību; citur tie ir lauku jeb meža gari, kas apmētā ceļotājus. Daļa tradīciju tos saista ar slēpto maģiju vai mēģinājumiem panākt labumu uz cilvēku rēķina.
Viduslaiku ticējumi un raganība
Stāstos par raganu un burvestību impi parādās kā kalpotāji vai līgumi — raganas vai burvji varētu izsaukt impus, lai tie veiktu konkrētu uzdevumu. Šādu uzskatu rezultātā impi kļuva par vienu no elementiem, ko apsprieda tiesas prāvas un teoloģiskie traktāti par ļaunumu un burvestību.
Etymoloģija un nosaukumi
Vārds "imp" angļu valodā tiek lietots jau viduslaikos un bieži apzīmē mazu, mānīgu garu. Latviešu tekstos parasti lieto vārdus "imp", "imps" vai aprakstošus nosaukumus kā "mājas gars" vai "mazais dēmons", atkarībā no konteksta.
Aizsardzība un rituāli
Folklorā sastopamas vairākas metodes, kā aizsargāties pret impiem vai atbrīvoties no tiem: tas var būt sāls izkaisīšana ap māju, dzelzs priekšmetu izmantošana (dzelzs bieži tiek uzskatīta par aizsardzības līdzekli pret gariem), lūgšanas, svēto simbolu izvietošana vai dažādi tīrīšanas un nosargāšanas rituāli. Dzīvesstāstos bieži min, ka impu var "pieradināt" ar barību vai līdzstrādniecību, mainot to uzvedību.
Mūsdienu attēlojums
Mūsdienu literatūrā, kino un spēlēs impi bieži parādās kā mazi dēmoni vai ļaunprātīgi palīgi — reizēm tie ir komiski, reizēm ļauni. Fantāzijas žanrā (piemēram, galda lomu spēlēs) impi tiek attēloti ar īpašām spējām un hierarhiju, kur tie var būt nelieli pretinieki vai pakalpiņi lielākiem dēmoniem.
Nobeigums
Impus var saprast kā plašu jēdzienu — tie ir nelieli, bieži viltīgi pārdabiskie radījumi, kuru loma folklorā un literatūrā variē no rotaļīgiem mājas gariem līdz maznozīmīgiem, bet traucējošiem dēmoniem. Lai gan tie reti tiek attēloti kā galvenais ļaunuma avots, impi saglabā spēcīgu vietu tautas ticējumos un populārajā kultūrā.
Vecs zīmējums, kurā attēlota sieviete, kas baro impus
Saistītās lapas
- Gremlin
- Goblīni
- Kappa
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir imp?
A: Mežāzis ir mitoloģiska būtne, kas līdzinās fejām vai dēmoniem.
J: Kā parasti apraksta impus?
A: Impus parasti apraksta drīzāk kā ļaundarus, nevis nopietnus draudus, un kā mazāk svarīgas būtnes, nevis nozīmīgas pārdabiskas būtnes.
J: Kā dažkārt tiek aprakstīti mazie palīgi, kas apmeklē velnu?
A: Mazie palīgi, kas apmeklē velnu, dažkārt tiek dēvēti par impiem.
J: Kas bija impi viduslaikos?
A: Impi viduslaikos bija ierasts nosaukums pazīstamiem gariem, kas kalpoja raganām.
J: Kā viduslaikos parasti turēja un izsauca kalpošanai impus?
A: Impus parasti glabāja artefaktos, piemēram, dārgakmeņu gabalos vai pudelītēs, un izsauca kalpošanai ar maģijas palīdzību.
J: Kā impus apraksta folklorā un māņticībā?
A: Parasti impus raksturo kā mazus un ļoti aktīvus.
J: Kā vēl sauca pazīstamos garus, kas viduslaikos kalpoja raganām?
A: Impi bija ierasts nosaukums, ko viduslaikos deva pazīstamiem gariem, kas kalpoja raganām.
Meklēt