Miega skaistule
"Miega skaistule" (franču: La Belle au bois dormant) ir pasaka. Pastāv vairākas tās versijas, tostarp Šarla Pero "Miega skaistule mežā" un brāļu Grimmu "Briāra roze" jeb "Mazā Briāra roze" (vācu: Dornröschen). Stāsts ir par princesi, kas uz simts gadiem iemieg dziļā miegā, un viņu pamodina varonīgs princis.
Perro versija pirmo reizi parādījās 1695. gadā ar roku rakstītā un ilustrētā manuskriptā ar nosaukumu "Mātes zosu pasakas" (franču: Contes de ma mère l'oye) kopā ar "Sarkanā Rūķenīte", "Zilbārda", "Kaķēns zābakos" un "Dimanti un krupji". Nākamais darbs tika publicēts laikrakstā Mercure galant 1696. gadā. To pārstrādāja un 1697. gadā Parīzē publicēja Klods Barbēns (Claude Barbin) grāmatā "Histoires ou contes du temps passé" (angliski: Stories or Tales of Past Times), kurā bija iekļautas astoņas Perro pasakas. Tā ir adaptēta dažādos plašsaziņas līdzekļos, tostarp Džeimsa Robinsona Planšē pantomīmā, baletā un Disneja animācijas filmā.
Savu versiju Grimmi publicēja 1812. gadā izdevumā "Bērnu un mājsaimniecības pasakas" (vācu: Kinder- und Haus-Märchen).
Gustava Dorē ilustrācija, ap 1862. gadu
Versijas
Līdzīgas Perro pasakas ir "Trojs un Zelladīna" no 14. gadsimta franču darba "Perceforest", katalāņu krājuma "Frayre de Joy e Sor de Placer", stāsts par Brinhildu no "Sāgas par Volsungiem" un "Saule, Mēness un Tālija" no Džambatistas Basiles "Pentamerona" (1636). Čaikovska balets "Miega skaistule" ir aptuveni balstīts uz Perro versiju, un 1959. gadā Disnejs publicēja animācijas filmu "Miega skaistules versija" - sajaukumu no iepriekšējām versijām un galvenokārt no Čaikovska baleta.
Ir nelielas atšķirības starp Grimmu un Perro pasaku par guļošo princesi. Grimmu Briāra Rozi no miega atbrīvo prinča skūpsts, bet Pero princese pamostas, kad princis vienkārši pie viņas pieklūp.
Marija Tatara raksta: "Grimmu "Miega skaistulei" piemīt stāstījuma viengabalainība, kas padarījusi to pievilcīgāku nekā [Basiles un Perro], vismaz ASV." Viņa skaidro, ka Grimmu versija atsakās no Basiles un Perro pēclaulības konfliktiem, kas, iespējams, savulaik bija atsevišķi stāsti. Tatara uzskata, ka Briāra Roze ir stereotipiska pasīva pasaku varone, kas vienkārši gaida, kad parādīsies vīrietis, lai atbrīvotu viņu no gandrīz katatoniska stāvokļa.
Stāsts
Karalis un karaliene ilgojas pēc bērna. Varde karalienes vannā pareģo bērna piedzimšanu nākotnē. Karalienei piedzimst meita. Karalis un karaliene rīko svinības (Perro versijā - kristības). Perro versijā viņi uzaicina septiņas labas fejas; Grimmu versijā viņi uzaicina divpadsmit "gudras sievietes". Parādās vēl viena ļauna sieviete (vai feja), kas nolād zīdaini princesi. Viņa saka, ka princese kādu dienu iesitīs pirkstu vārpstas vārpstiņā un nomirs. Viena no labajām sievietēm mīkstina lāstu. Tā vietā, lai mirtu, princese gulēs simts gadus.
Karalis pavēl sadedzināt visas vārpstas, lai aizsargātu savu meitu. Tomēr, kad viņai ir apmēram piecpadsmit vai sešpadsmit gadu, princese atrod vecu sievieti, kas vērpj vērpj torņa istabā. Princese tur vārpstu rokās un iedzer sev pirkstu. Viņa iemieg dziļā miegā. Labā feja iemidzina visus pils iedzīvotājus. Izaug ērkšķains mežs vai rožu dzīvžogs, kas ieskauj pili, lai aizsargātu guļošo princesi.
Aizrit simts gadi. Kāds princis ir dzirdējis pasakainus nostāstus par šo vietu un vēlas atrast princesi. Viņš ierodas pilī un atrod guļošo princesi torņa istabā. Grimmu versijā viņš viņu pamodina ar skūpstu; Perro princese pamostas, kad princis vienkārši pieklūp pie viņas. Princis un princese apprecas.
Perro versija turpinās tālāk. Princim un princesei ir divi bērni. Princis dodas karā. Viņa sieva un bērni paliek pie viņa mātes. Viņa ir ogrēniete. Viņa vēlas apēst savus viesus. Kalps viņus izglābj. Likteņdzirnaviņa ir dusmīga. Viņa nolemj iebāzt princesi un viņas bērnus katlā, kas pilns ar krupjiem un čūskām. Princis ierodas. Viņa sieva un bērni tiek izglābti. Likteņdzirnaviņa lec ar galvu katlā un mirst.
Princis atklāj guļošo princesi
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir pasakas nosaukums?
A: Pasakas nosaukums ir "Miega skaistule".
J: Kas ir sarakstījis "Miega skaistules" oriģinālo versiju?
A: Šarls Pero uzrakstīja "Miega skaistules" oriģinālo versiju.
J: Kad Perro versija tika publicēta pirmo reizi?
A: Perro versija pirmo reizi tika publicēta 1695. gadā ar roku rakstītā un ilustrētā manuskriptā "Mātes zosu pasakas". Pēc tam to pārstrādāja un 1697. gadā Parīzē atkārtoti publicēja Klods Barbēns.
J: Kādi citi stāsti kopā ar "Miega skaistuli" tika iekļauti "Mātes zosu pasakās"?
A: "Mātes zosu pasakās" kopā ar "Miega skaistuli" bija iekļauti arī šādi stāsti: "Sarkangalvīte", "Zilbārda", "Kaķēns zābakos" un "Dimanti un krupji".
J: Kad brāļi Grimmi publicēja savu versiju?
A: Brāļi Grimmi savu versiju ar nosaukumu "Briāra Rozīte" jeb "Mazā Briāra Rozīte" (vācu: Dornröschen) publicēja 1812. gadā kā daļu no "Bērnu un mājsaimniecības pasakām" (vācu: Kinder- und Haus-Märchen).
J: Kā "Miega skaistule" ir pielāgota dažādiem medijiem?
A: "Miega skaistule" ir adaptēta dažādiem medijiem, tostarp Džeimsa Robinsona Planšē (James Robinson Planché) pantomīmai, baletam un Disneja animācijas filmai.
