Zilbārda (Barbe-bleue) — Šarla Pero pasaka par slepeno istabu un slepkavībām

Zilbārda — Šarla Pero tumša pasaka par slepeno istabu, slepkavībām un tabu; vēsturiskas saknes, simbolika un ietekme literatūrā.

"Zilbārda" (franču: Barbe-bleue) ir Šarla Pero pasaka. Pirmo reizi tā parādījās 1695. gadā rokrakstā un ilustrētā manuskriptā ar nosaukumu Contes de ma mère l'oye (angļu valodā: Tales of Mother Goose). Šis greznais sējums bija paredzēts Ludviga XIV 19 gadus vecajai brāļadēlam. Tajā bija iekļautas vēl četras Perro pasakas. Pirmo reizi "Zilbārdi" 1697. gada janvārī Parīzē anonīmi publicēja Klods Barbēns (Claude Barbin) grāmatā Histoires ou contes du temps passé (angliski: Stories or Tales of Past Times), kurā bija astoņas Perro pasakas. Pasaka ir par nežēlīgu vīru, kurš nogalina savas sievas. Viņu līķus ievieto slepenā telpā, kas atverama tikai ar burvju atslēgu

Žaks Baršilons uzskata, ka pasaka ir Perro oriģināls, jo nav tuvāku priekšteču. Aizliegtās istabas tabu ir atrodams austrumu literatūrā, un Barčilons raksta, ka pasakai piemīt "austrumu raksturs". Viņš norāda, ka francūži bārdas asociēja ar turku modi, un agrīnajās ilustrācijās Zilbārda attēlots ar turbānam līdzīgu galvassegu.

Iespējams, ka viduslaiku bērnu slepkava Žils de Raiss bija iedvesmojis Zilbārdas tēlu. De Rais bija Francijas maršals un Žannas d'Ark militārs līdzgaitnieks. Runā, ka viņa upuru (galvenokārt zēnu) skaits bija 140. Vēl viens kandidāts ir bretoņu karalis Komors nolādētais (ap 500. gadu pēc Kristus). "Zilajai bārdai" līdzīgas pasakas ir brāļu Grimmu "Lapsas putns" un angļu pasaka "Lapsas kungs".

Sižets

Stāsta pamatsižets ir vienkāršs un viegli saprotams: bagāts vīrs ar zilu bārdu apprec jaunu sievu. Viņš dod viņai brīvību visur mājā, izņemot vienu slepeno istabu, kuru aizslēdz ar atslēgu. Jaunā sieva, vienā brīdī neatļauti atver šo istabu un atrod tur iepriekšējo sievu līķus. Atgriežoties mājā, viņas burvju atslēga ir nosmērēta ar asinīm, ko vīrs pamana — viņš draud viņu nogalināt. Sieva piespiež vīru ļaut viņai lūgties, un šajā laikā viņas brāļi ierodas un izglābj viņu, nogalinot Zilbārdu. Vēlās variācijās sieva manto viņa bagātību un turpmāk dzīvo drošāk.

Motīvi un interpretācijas

Pasaka izmanto vairākus spēcīgus simbolus:

• Aizliegtā telpa — simbolizē aizliegtu zināšanu, noslēpumu vai privatitāti, kuru nedrīkst pārkāpt.
• Atslēga — kļūst par vainas un pierādījuma zīmi (asinis uz atslēgas), tā ir arī pārejas un atklāšanas simbols.
• Zilā bārda — ārējais atšķirīgums, kas var norādīt uz ārvalstniecību, zvērību vai sociālo atbilstību.

Folkloras klasifikācija un izplatība

Zilbārda motīvs tiek klasificēts folktales tipu sistēmā un pazīstams kā īpašs "Bluebeard"-tips, kas sastopams dažādās kultūrās. Aizliegtās telpas motīvs nav ekskluzīvi Eiropā; līdzīgi sižeti un tabu par slēgtām telpām ir novērojami arī austrumu literatūrā, kā to jau minējis Barčilons.

Vēsturiskie iedvesmas avoti

Ir izvirzītas vairākas hipotēzes par reāliem vai leģendāriem cilvēkiem, kas varētu būt iedvesmojuši Zilbārdas tēlu. Starp biežāk minētajiem ir Žils de Raiss, kura nežēlība un slepenas slepkavības radīja līdzīgus asociatīvus vaibstus, un bretoņu karalis Komors, kura leģendas satur spēcīgas nežēlības motīvus. Tomēr daudzi pētnieki norāda, ka pasaka visdrīzāk ir folkloras motīvu saplūšana un Perro ģeniāla literāra apstrāde, nevis tieša biogrāfiska pārstāvēšana.

Ietekme un adaptācijas

"Zilbārda" spēcīgā tēma ir iedvesmojusi daudzus mākslas darbus:

• Mūzikā: Béla Bartóka opera "Bluebeard's Castle" (Kékszakállú) ir viena no pazīstamākajām adaptācijām, kas izmanto pasakas noskaņu un simboliku.
• Literatūrā: daudzi rakstnieki ir pārrakstījuši un interpretējuši stāstu, visplašāk pazīstama ir Angelas Kārteras (Angela Carter) versija "The Bloody Chamber", kurā tēmas tiek aktualizētas un feminisma tēmas izcelta.
• Kino un teātris: pasakas motīvi par slepenām durvīm un atklātām noslēpumainībām parādās daudzās uzvedībās, filmās un televīzijas adaptācijās, bieži interpretējot stāstu mūsdienīgā vai psiholoģiskā gaismā.

Secinājums

"Zilbārda" ir daudzslāņaina pasaka, kas vienlaikus darbojas kā morāla pasaka un kā simbolisks stāsts par varu un slepenību. Tā joprojām iedvesmo pētniekus, māksliniekus un lasītājus, jo pieskaras universālām tēmām un satur spēcīgus vizuālus simbolus, kuriem iespējamas dažādas interpretācijas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas uzrakstīja pasaku "Zilā bārda"?

Q: Kad tā tika publicēta pirmo reizi?

J: Kurā pasaku krājumā tā tika publicēta?

J: Par ko ir stāsts?

J: Kas uzskata, ka stāsts ir Perro oriģināls?

J: Kādi Austrumu literatūras elementi ir atrodami stāstā?

J: Kas varētu būt bijis Zilbārdas tēla iedvesmotājs?

Meklēt pēc burta