Zilā bārda
"Zilbārda" (franču: Barbe-bleue) ir Šarla Pero pasaka. Pirmo reizi tā parādījās 1695. gadā rokrakstā un ilustrētā manuskriptā ar nosaukumu Contes de ma mère l'oye (angļu valodā: Tales of Mother Goose). Šis greznais sējums bija paredzēts Ludviga XIV 19 gadus vecajai brāļadēlam Mademoiselle. Tajā bija iekļautas vēl četras Perro pasakas. Pirmo reizi "Zilbārdi" 1697. gada janvārī Parīzē anonīmi publicēja Klods Barbēns (Claude Barbin) grāmatā Histoires ou contes du temps passé (angliski: Stories or Tales of Past Times), kurā bija astoņas Perro pasakas. Pasaka ir par nežēlīgu vīru, kurš nogalina savas sievas. Viņu līķus ievieto slepenā telpā, kas atverama tikai ar burvju atslēgu.
Žaks Baršilons uzskata, ka pasaka ir Perro oriģināls, jo nav tuvāku priekšteču. Aizliegtās istabas tabu ir atrodams austrumu literatūrā, un Barčilons raksta, ka pasakai piemīt "austrumu raksturs". Viņš norāda, ka francūži bārdas asociēja ar turku modi, un agrīnajās ilustrācijās Zilbārda attēlots ar turbānam līdzīgu galvassegu.
Iespējams, ka viduslaiku bērnu slepkava Žils de Raiss bija iedvesmojis Zilbārdas tēlu. De Rais bija Francijas maršals un Žannas d'Ark militārs līdzgaitnieks. Runā, ka viņa upuru (galvenokārt zēnu) skaits bija 140. Vēl viens kandidāts ir bretoņu karalis Komors nolādētais (ap 500. gadu pēc Kristus). "Zilajai bārdai" līdzīgas pasakas ir brāļu Grimmu "Lapsas putns" un angļu pasaka "Lapsas kungs".
Gustava Dorē ilustrācija, ap 1862. gadu
Stāsts
Bagātam vīrietim ir zila bārda, kas biedē jaunas sievietes. Viņš ir bijis precējies vairākas reizes, bet neviens nezina, kas noticis ar viņa sievām. Viņš apciemo divas jaunas māsas, bet neviena no viņām nav gatava domāt par laulībām. Viņš viņām rīko greznu atpūtu savā lauku mājā. Jaunākā māsa nolemj apprecēties ar viņu. Neilgi pēc kāzām (un pirms viņš dodas darījumu darīšanās uz tālu zemi) Zilbārdis atdod sievai savas mājas atslēgas. Ar vienu atslēgu atveras durvis uz attālu istabu. Viņš aizliedz viņai ieiet šajā telpā. Viņš aiziet, un sieva atver aizliegtās telpas durvis. Šeit viņa atrod Zilbārdas bijušās sievas, kuras visas ir mirušas un guļ uz grīdas, kas klāta asinīm. Viņa izmet atslēgu. Tā ir maģiska, un tā iekrāsojas ar asinīm, kuras nevar nomazgāt. Zilbārda atgriežas. Viņš atklāj asinīm notraipīto atslēgu un zina, ka sieva nav paklausījusi viņa pavēlei. Viņš viņai saka, ka viņa ieņems savu vietu starp mirušajiem. Viņš dod viņai dažas minūtes lūgšanai. Viņa izsauc māsu Annu un lūdz, lai viņa aiziet uz torņa virsotni un paskatās, vai viņas brāļi ir ceļā. Pēc vairākiem saspringtiem brīžiem Anne ziņo, ka redz tuvojamies vīriešus. Zilbārdis paceļ cirtienu, lai nocirstu sievai galvu. Viņas brāļi ielaužas istabā. Viņi nogalina Zilbārdi. Viņu māsa ir drošībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas uzrakstīja pasaku "Zilā bārda"?
A: Pasaku "Zilbārda" sarakstīja Šarls Pero.
Q: Kad tā tika publicēta pirmo reizi?
A: Pasaka "Zilbārda" pirmo reizi anonīmi tika publicēta 1697. gada janvārī.
J: Kurā pasaku krājumā tā tika publicēta?
A: Pasaka "Zilbārda" parādījās Pero astoņu pasaku krājumā ar nosaukumu Histoires ou contes du temps passé (angļu valodā: Stories or Tales of Past Times).
J: Par ko ir stāsts?
A: Stāsts ir par nežēlīgu vīru, kurš nogalina savas sievas, lai mantotu viņu bagātības, un ievieto viņu līķus slepenā telpā, kas atverama tikai ar burvju atslēgu.
J: Kas uzskata, ka stāsts ir Perro oriģināls?
A: Žaks Baršilons uzskata, ka stāsts ir Perro oriģināls, jo nav tuvāko priekšteču.
J: Kādi Austrumu literatūras elementi ir atrodami stāstā?
A: "Zilajā bārdā" ir atrodami tādi elementi no Austrumu literatūras kā tabu par aizliegto istabu.
J: Kas varētu būt bijis Zilbārdas tēla iedvesmotājs?
A.: Iespējams, ka Zilbārdas tēla iedvesmotājs bija viduslaiku bērnu slepkava Žils de Rais.
