Šifrs
Šifrs (vai šifrs) ir algoritms šifrēšanas (kodēšanas) vai atšifrēšanas (dekodēšanas) veikšanai. Tā ir skaidri definētu soļu virkne, ko var ievērot kā procedūru. Šifrēt vai kodēt nozīmē pārvērst informāciju no atklāta teksta šifrā vai kodā.
Netehniskajā lietojumā "šifrs" bieži vien nozīmē to pašu, ko "kods", taču kriptogrāfijā šifrus no kodiem atšķir. Vienā 20. gadsimta avotā ir sniegts šāds skaidrojums: šifrs ir "metode, kurā slēpšanas pamatvienība ir burts. Salīdzinājumam - kods ir slēpšanas veids, kurā pamatvienība ir vārds". Gadsimta beigās "kodi" šādā kriptogrāfiskā nozīmē kļuva reti sastopami. 21. gadsimta kriptogrāfija galvenokārt šifrē bitu plūsmas.
Kodi darbojās, aizvietojot tos saskaņā ar lielu kodu grāmatu, kurā nejauša rakstzīmju vai skaitļu virkne bija saistīta ar vārdu vai frāzi. Piemēram, "UQJHSE" varēja būt kods, kas apzīmē "Dodieties uz šādām koordinātēm".
Šifrs tiek izmantots, lai sākotnējo informāciju ("atklāto tekstu") pārvērstu šifrētā formā "šifrtekstā". Šifrteksta ziņojums satur visu atklātā teksta ziņojuma informāciju, bet to nevar nolasīt ne cilvēks, ne dators, ja nav atbilstoša mehānisma tā atšifrēšanai. Lai šifrētu vai atšifrētu, ir nepieciešama "atslēga". Šifrēšanā atslēga nosaka konkrētu atklātā teksta pārveidošanu šifrtekstā vai otrādi atšifrēšanas laikā.
Pēc izmantotā atslēgas veida šifrus iedala:
- simetriskās atslēgas algoritmi (privātās atslēgas kriptogrāfija): šifrēšanai un atšifrēšanai tiek izmantota viena un tā pati atslēga, un
- asimetriskās atslēgas algoritmi (publiskās atslēgas kriptogrāfija): šifrēšanai un atšifrēšanai tiek izmantotas divas dažādas atslēgas.
Vārds šifrs franču valodā ir cifre, bet viduslaiku latīņu valodā cifra, no arābu valodas sifr, kas nozīmē "nulle". Pirmo reizi angļu valodā nulle tika lietota 1598. gadā.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir šifrs?
A: Šifrs (vai šifrs) ir algoritms šifrēšanai (kodēšanai) vai atšifrēšanai (atšifrēšanai). Tā ir skaidri definētu soļu virkne, ko var ievērot kā procedūru.
J: Kā šifrē informāciju?
A: Šifrēšana vai kodēšana ir informācijas pārvēršana no vienkārša teksta šifrā vai kodā.
J: Kāda ir atšķirība starp šifru un kodu?
A: Netehniskajā lietojumā "šifrs" bieži vien nozīmē to pašu, ko "kods"; taču kriptogrāfijā šifrus no kodiem atšķir. Vienā 20. gadsimta avotā ir sniegts šāds skaidrojums: šifrs ir "metode, kurā slēpšanas pamatvienība ir burts. Salīdzinājumam - kods ir slēpšanas veids, kurā pamatvienība ir vārds".
J: Kā darbojas šifrēšana?
A: Šifru izmanto, lai sākotnējo informāciju ("atklāts teksts") pārvērstu šifrētā formā "šifrtekstā". Šifrteksta ziņojums satur visu atklātā teksta ziņojuma informāciju, bet to nevar nolasīt ne cilvēks, ne dators, ja nav atbilstoša mehānisma tā atšifrēšanai. Lai šifrētu vai atšifrētu, ir nepieciešama "atslēga". Šifrēšanā atslēga nosaka konkrētu atklātā teksta pārveidošanu šifrtekstā vai otrādi atšifrēšanas laikā.
J: Kā šifrus iedala pēc izmantotās atslēgas veida?
A: Šifrus iedala simetriskās atslēgas algoritmos (privātās atslēgas kriptogrāfija): ja šifrēšanai un atšifrēšanai izmanto vienu un to pašu atslēgu; un asimetriskās atslēgas algoritmos (publiskās atslēgas kriptogrāfija): ja šifrēšanai un atšifrēšanai izmanto divas dažādas atslēgas.
J: No kurienes nāk vārds "šifrs"?
A:Vārds "šifrs" ir cifre no franču valodas un viduslaiku latīņu valodas cifra no arābu valodas sifr, kas nozīmē "nulle". Pirmo reizi angļu valodā nulle tika lietota 1598. gadā.
