Winston Churchill

Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils KG OM CH TD FRS PC (1874. gada 30. novembris - 1965. gada 24. janvāris) bija angļu politiķis. Viņš divas reizes bija Apvienotās Karalistes premjerministrs - vienreiz Otrā pasaules kara laikā un otrreiz 20. gadsimta 50. gadu sākumā.

Čērčils ir vienīgā persona, kas bija Lielbritānijas valdības loceklis abu pasaules karu laikā, un pēdējais vienkāršais (ne karaļnama pārstāvis), kuram tika rīkotas valsts bēres. Viņš bija arī karavīrs, žurnālists un rakstnieks. Viņš 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Čērčils tika iekļauts divās mediju aptaujās. Divdesmit pazīstami vēsturnieki, politiķi un komentētāji viņu atzina par izcilāko 20. gadsimta britu premjerministru. BBC Radio 4 raidījums "The Westminster Hour" lūdza viņus sarindot 19 premjerministrus, sākot no lorda Salisberija gadsimtu mijā līdz Džonam Meidžoram deviņdesmitajos gados. BBC2 televīzijas 2002. gada aptaujā Čērčils tika atzīts par izcilāko britu vēsturē. Tika nodots miljons balsu, un balsojumu lielā mērā ietekmēja publiskās kampaņas par dažādiem kandidātiem.

Viņš ir vienīgais Lielbritānijas premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju.

Čērčils militārajā uniformā 1895. gadā

Jaunais Vinstons Čērčils lekciju tūrē pa Amerikas Savienotajām Valstīm 1900. gadā

Personīgā dzīve

Vinstons Čērčils piedzima 1874. gada 30. novembrī Blenheimas pilī, Oksfordšīrā, Anglijā, Marlboro hercogu mājā. Viņa tēvs lords Randolfs Čērčils bija 7. hercoga jaunākais dēls un vadošais toriju politiķis. Viņa māte (dzimusi Jenny Jerome) bija amerikāniete.

Bērnībā Čērčils mācījās slavenajā Hārrovas skolā. Viņam nebija labu sekmju, taču viņš teica, ka viņam labi padodas cīņa.

1893. gadā viņš iestājās britu armijā. 1896. gadā viņš tika pārcelts uz Bombeju Indijas impērijas (Britu Indijas) teritorijā. Viņš cīnījās tagadējā Pakistānā. Pēc tam viņš 1898. gadā kā kavalērijas virsnieks cīnījās karā Sudānā. 1899. gadā viņš devās uz Otro Būru karu Dienvidāfrikā, lai strādātu par laikraksta reportieri. Viņš nonāca buru gūstā, bet viņam izdevās izbēgt.

1900. gadā viņš kļuva par Konservatīvās partijas politiķi un tika ievēlēts parlamentā. 1904. gadā viņš nomainīja partiju un pievienojās Liberāļu partijai, bet vēlāk atgriezās Konservatīvajā partijā. 1908. gadā viņš apprecējās ar Klementīnu Hozjē, un viņiem bija 5 bērni: Diāna, Randolfs, Sāra, Marigolds un Marija.

Pirmais pasaules karš

1910. gadā Čērčils kļuva par iekšlietu ministru, vienu no svarīgākajiem valdības locekļiem. 1911. gadā viņš tika iecelts par Admiralitātes pirmo lordu, kas viņam uzticēja vadīt Karalisko kara flote. Kad sākās Pirmais pasaules karš, viņš palika šajā amatā. Viņš organizēja iebrukumu Gallipoli, kas neizdevās, un šī iemesla dēļ viņam nācās pamest valdību. Viņš iestājās armijā un tika nosūtīts karot Francijā, lai gan joprojām bija parlamenta deputāts. 1917. gadā viņu iecēla par ministru, kas atbildēja par militāro apgādi (Munīcijas ministrs).

Starpkaru periodā

Pēc Pirmā pasaules kara, 1919. gadā, Čērčils kļuva par kara valsts sekretāru un gaisa telpas (lidmašīnu) valsts sekretāru. 1920. gadā viņš lika veikt pirmo gaisa bombardēšanu Āfrikā, kad bombardēja Dārvīša valsti (sauktu arī par Daraavīša valsti).

1921. gadā viņš kā valsts sekretārs bija atbildīgs par kolonijām. Drīz pēc tam, 1922. gadā, viņš zaudēja vēlēšanās. 1924. gadā viņš atkal kļuva par parlamenta deputātu, taču šoreiz ne par kādas partijas biedru. 1925. gadā viņš atkal pievienojās Konservatīvajai partijai. 1924. gadā viņš kļuva par Valsts kases kancleru (finanšu ministru).

Pēc 1929. gada Čērčils nepiekrita daudzām lietām, kurām ticēja Konservatīvā partija. Viņam netika piešķirts neviens amats valdībā. Tā vietā viņš rakstīja grāmatas. Viena no tām saucās "Marlboro: viņa dzīve un laiki" par viņa slaveno senči Džonu Čērčilu, 1. Marlboro hercogu; otra bija "Angļu valodā runājošo tautu vēsture", kas tika publicēta tikai pēc 2. pasaules kara.

Kad Vācijā pie varas nāca Ādolfs Hitlers, Čērčils brīdināja, ka Lielbritānijai ir jāstiprina sava armija un jāstājas pret Hitleru. Tomēr viņam piekrita tikai daži vadītāji.

Otrais pasaules karš

Otrā pasaules kara sākumā Čērčils atkal tika iecelts par Jūras kara flotes vadītāju. 1940. gadā karš Lielbritānijai noritēja slikti. Premjerministrs Nevils Čemberlens 10. maijā atkāpās no amata, un Čērčils saņēma šo amatu. Daži cilvēki uzskatīja, ka Lielbritānija nevar uzvarēt karā un ka britu valdībai vajadzētu noslēgt mieru ar Hitleru. Čērčils bija pārliecināts, ka Lielbritānija var uzvarēt, un solīja turpināt cīņu. Viņš teica slavenas runas, kas vēl šodien tiek atcerētas.

Viņš draudzējās ar ASV prezidentu Franklinu D. Rūzveltu. Viņš pārliecināja Rūzveltu piegādāt Lielbritānijai preces un palīdzēt tai. Viņš daudzkārt tikās ar Rūzveltu un Padomju Savienības vadītāju Josifu Staļinu pēc tam, kad viņi iesaistījās karā. Viņus sauca par Lielo trijotni.

Pēc kara

1945. gadā viņa Konservatīvā partija zaudēja vēlēšanās, un viņš pārtrauca pildīt premjerministra pienākumus. Tomēr 1951. gadā viņš atkal kļuva par premjerministru un bija premjerministrs līdz 1955. gadam.

1953. gadā viņš tika iecelts bruņinieka kārtā un kļuva par seru Vinstonu, kā arī saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

1955. gadā viņš atkāpās no premjerministra amata. 1964. gadā viņš aizgāja no Parlamenta.

1963. gadā prezidents Džons F. Kenedijs viņu nosauca par Amerikas Savienoto Valstu goda pilsoni, taču, būdams pārāk slims, lai piedalītos Baltā nama ceremonijā, apbalvojumu pieņēma viņa dēls un mazdēls.

Sers Vinstons mira no insulta 1965. gadā 90 gadu vecumā. Kad viņš nomira, pie viņa gultas bija viņa sieva lēdija Klementīne Čērčila un citi ģimenes locekļi.

Vinstona Čērčila kā Amerikas Savienoto Valstu goda pilsoņa identifikācijas dokuments, ko viņam dāvināja prezidents Džons F. Kenedijs.

Grāmatas

Nosaukums (ASV nosaukums) (izdošanas gads)

Stāsts par Malakandas lauka spēkiem (1898)
Upes karš (1899): par Sudānas atkarošanu pēc pašpasludinātā Mahdi Muhameda Ahmeda revolūcijas.
Savrola (1900; iznāca 1899. gadā un publicēts ASV 1899. gadā): romāns
No Londonas uz Lēdismitu caur Pretoriju (1900): Otrais būru karš un Lēdismitas atbrīvošana
Iana Hamiltona maršs (1900): Būru kara turpinājums
Brodrika kunga armija (1903)
Lord Randolph Churchill (1906): tēva biogrāfija divos sējumos.
Par brīvu tirdzniecību (1906)
Mans Āfrikas ceļojums (1908)
Liberālisms un sociālā problēma (1909)
Tautas tiesības (1910)
Pasaules krīze (1923-1931)
Mana agrīnā dzīve: A Roving Commission (1930): autobiogrāfija.
Indija (1931)
Domas un piedzīvojumi (Amid These Storms) (1932)
Marlboro: Viņa dzīve un laikmets (1933-1938): četru sējumu biogrāfija par viņa lielāko priekšgājēju.
Lielie laikabiedri (1937): īsas biogrāfijas
Arms and the Covenant or While England Slept: A Survey of World Affairs, 1932-1938 (1938): aicinājums bruņoties, brīdinājums par Hitleru, mudinājums uz bruņošanos.
Soli pa solim 1936-1939 (1939)
1940. gadā teiktās runas (1940)
Raidījuma adreses (1941)
Into Battle (Blood Sweat and Tears) (1941)
Neatslābstošā cīņa (1942)
Sākuma beigas (1943)
Uz priekšu uz uzvaru (1944)
Atbrīvošanas rītausma (1945)
Uzvara (1946)
Slepenās sesiju runas (1946)
Kara runas 1940-1945 (1946)
Otrais pasaules karš (1948-1954): seši sējumi (12 sējumi papīra formātā)
Miera cīpslas (1948)
Glezniecība kā izklaide (1948)
Eiropa, apvienojieties (1950)
Līdzsvarā (1951)
Kara runas 1939-1945 (1952)
Atplūdu apturēšana (1953)
Angliski runājošo tautu vēsture (1956-1958): četri sējumi.
Nepierakstītā alianse (The Unwritten Alliance, 1961)

Eseja un īsi stāsti

"Cilvēks aiz borta!" (1899). Pirmo reizi iespiests žurnālā "The Harmsworth Magazine", 1899. gada janvārī.
"Ja Lī nebūtu uzvarējis Getisburgas kaujā" (1930). Pirmo reizi publicēts Scribner's Magazine, 1930. gada decembris.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils?

A: Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils bija angļu politiķis, kurš divas reizes bija Apvienotās Karalistes premjerministrs - vienu reizi Otrā pasaules kara laikā un otrreiz 20. gadsimta 50. gadu sākumā. Viņš bija arī karavīrs, žurnālists un rakstnieks.

J: Ko Čērčils uzvarēja 1953. gadā?

A: Čērčils 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

J: Kā Čērčils ierindojās citu britu premjerministru vidū?

A: BBC Radio 4 aptaujā 20 pazīstami vēsturnieki, politiķi un komentētāji ierindoja Čērčilu starp 19 citiem premjerministriem, sākot no lorda Solsberi līdz Džonam Meidžoram, kā izcilāko 20. gadsimta britu premjerministru.

J: Vai bija kāda sabiedrības ietekme uz viņa novērtējumu?

A: Jā, bija sabiedrības ietekme uz viņa novērtējumu; 2002. gadā BBC 2 televīzijas aptaujā, kurā viņš tika atzīts par izcilāko britu vēsturē, par viņu tika nodots miljons balsu.

Vai Čērčils ir vienīgais britu premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju?

A: Jā, Čērčils ir vienīgais britu premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju.