Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils KG OM CH TD FRS PC (1874. gada 30. novembris - 1965. gada 24. janvāris) bija angļu politiķis. Viņš divas reizes bija Apvienotās Karalistes premjerministrs - vienreiz Otrā pasaules kara laikā un otrreiz 20. gadsimta 50. gadu sākumā.

Čērčils ir vienīgā persona, kas bija Lielbritānijas valdības loceklis abu pasaules karu laikā, un pēdējais vienkāršs (ne karaļnama pārstāvis), kuram tika rīkotas valsts bēres. Viņš bija arī karavīrs, žurnālists un rakstnieks. Viņš 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Čērčils tika iekļauts divās mediju aptaujās. Divdesmit pazīstami vēsturnieki, politiķi un komentētāji viņu atzina par izcilāko 20. gadsimta britu premjerministru. BBC Radio 4 raidījums "The Westminster Hour" lūdza viņus sarindot 19 premjerministrus, sākot no lorda Salisberija gadsimtu mijā līdz Džonam Meidžoram deviņdesmitajos gados. BBC2 televīzijas 2002. gada aptaujā Čērčils tika atzīts par izcilāko britu vēsturē. Tika nodots miljons balsu, un balsojumu lielā mērā ietekmēja publiskās kampaņas par dažādiem kandidātiem.

Viņš ir vienīgais Lielbritānijas premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju.

Agrā dzīve, izglītība un karjera ārpus politikas

Vinstons Čērčils dzimis aristokrātiskā ģimenē; viņa tēvs bija Lorda no Dovonas (Randolfs Čērčils), māte lēdija Džena Džertrūda Džeroma. Jaunībā viņš mācījās Harrow internātā un vēlāk ieguva militāru izglītību Krāliskajā jūras artilērijas skolā. Jaunībā Čērčils bija karavīrs un kara ziņotājs: viņš piedalījās ekspedīcijās Kubā, Indijā un Sudānā, kā arī strādāja kā kara ziņotājs un piedzīvoja gūstu un izbēgšanu Otrajā Būru karā.

Politiskā karjera — galvenie amati

Čērčils ilgstoši darbojās parlamentā un ieņēma vairākus svarīgus valdības amatus. Viņa politiskā karjera aptvēra plašu lomu spektru — no aizsardzības jautājumu vadīšanas līdz valdības finanšu politikas noteikšanai. Nozīmīgākie posmi:

  • First Lord of the Admiralty (pirmo reizi pirms un daļēji Otrā pasaules kara priekšvēstures posmā un otrreiz 1939.–1940. g.) — amats, kas saistīts ar jūras kara flotes vadību;
  • Chancellor of the Exchequer (1924–1929) — valdības budžeta un finanšu vadītājs;
  • Lielbritānijas premjerministrs (1940–1945 un 1951–1955) — vadošā loma Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā;
  • Ilgstoši vadīja Konservatīvo partiju un bija centrāla figūra britu politikā vairākās desmitgadēs.

Otrā pasaules kara vadība un slavenie runas

Kā premjerministrs no 1940. gada maija Čērčils kļuva par kara simbolu un morāles balstu Apvienotajai Karalistei. Viņa asprātīgā, stingrā un iedvesmojošā retorika palīdzēja stiprināt tautas ticību pretestībai pret nacistisko Vāciju. Starp slavētiem runas fragmentiem ir:

  • "We shall fight on the beaches" (latviski: "Mēs cīnīsimies uz pludmalēm") — runa, kas iedvesmoja britu pretošanos 1940. gadā;
  • "This was their finest hour" ("Šī bija viņu izcilākā stunda") — formulējums, kas godināja britu un sabiedroto pretestību.

Viņa stratēģiskā sadarbība ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu un citiem sabiedrotajiem bija nozīmīga kara gaitu plānošanā un resursu mobilizācijā.

Rakstniecība, māksla un Nobela prēmija

Bez politikas Čērčils bija arī ražīgs rakstnieks un vēsturnieks. Viņa literārais opus ietver plaši pazīstamo sešu sējumu darbu The Second World War (par Otrā pasaules kara notikumiem) un daudzsēriju vēsturi A History of the English-Speaking Peoples. Par saviem vēsturiskajiem un biogrāfiskajiem rakstiem viņš 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā, atzīstot viņa spēju apvienot dokumentālu hroniku ar valdzinošu stāstījumu.

Čērčils bija arī aizrautīgs gleznotājs — gleznojumi viņam bija patvērumu līdzeklis un veids, kā atpūsties no politikas spriedzes.

Personīgā dzīve, veselība un mantojums

Čērčils bija precējies ar Clementine Churchill, ar kuras atbalstu viņš izturēja gan politiskos kritumus, gan personiskās grūtības. Viņu dēls Randalfs Čērčils (Randolph) bija pazīstams politiķis un publicists. Čērčils publiski runāja arī par depresiju, pats to dēvējot par savu "melno suni" (the "black dog").

Pēc nāves 1965. gadā viņam tika rīkotas valsts bēres — plašsģimenes un tautas sarežģītā apbedīšanas ceremonija, kas norisinājās ar lielu sabiedrības uzmanību. Viņš ir apbedīts pie St Martin's Church, Bladon netālu no Blenheimas pils, kas bija viņa dzimtas rezidence.

Vērtējums un pretrunas

Čērčils tiek slavēts par lomu, ko viņš spēlēja izšķirošos brīžos 20. gadsimtā, īpaši Otrā pasaules kara laikā. Tomēr viņa mantojums ir arī pretrunīgs: viņa rīcība un nostāja vairākos administratīvos un ārpolitikas jautājumos (tostarp Impero perioda un dažādu koloniju politika) tiek kritizēta mūsdienu vērtējumos. Vēsturnieku un sabiedrības uzskati par Čērčilu ietver gan dziļu cieņu, gan pamatotu kritiku — tas padara viņa figūru par kompleksu un daudzdimensionālu vēsturisku personību.

Čērčila dzīve un darbs ietekmēja britu politiku, literatūru, militāro domāšanu un kultūras mantojumu, un viņš turpina būt plaši pētīta un diskusijām pakļauta vēsturiska figūra.