Vinstons Čērčils (1874–1965) — britu premjerministrs un Nobela laureāts

Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils KG OM CH TD FRS PC (1874. gada 30. novembris - 1965. gada 24. janvāris) bija angļu politiķis. Viņš divas reizes bija Apvienotās Karalistes premjerministrs - vienreiz Otrā pasaules kara laikā un otrreiz 20. gadsimta 50. gadu sākumā.

Čērčils ir vienīgā persona, kas bija Lielbritānijas valdības loceklis abu pasaules karu laikā, un pēdējais vienkāršs (ne karaļnama pārstāvis), kuram tika rīkotas valsts bēres. Viņš bija arī karavīrs, žurnālists un rakstnieks. Viņš 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Čērčils tika iekļauts divās mediju aptaujās. Divdesmit pazīstami vēsturnieki, politiķi un komentētāji viņu atzina par izcilāko 20. gadsimta britu premjerministru. BBC Radio 4 raidījums "The Westminster Hour" lūdza viņus sarindot 19 premjerministrus, sākot no lorda Salisberija gadsimtu mijā līdz Džonam Meidžoram deviņdesmitajos gados. BBC2 televīzijas 2002. gada aptaujā Čērčils tika atzīts par izcilāko britu vēsturē. Tika nodots miljons balsu, un balsojumu lielā mērā ietekmēja publiskās kampaņas par dažādiem kandidātiem.

Viņš ir vienīgais Lielbritānijas premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju.

Agrā dzīve, izglītība un karjera ārpus politikas

Vinstons Čērčils dzimis aristokrātiskā ģimenē; viņa tēvs bija Lorda no Dovonas (Randolfs Čērčils), māte lēdija Džena Džertrūda Džeroma. Jaunībā viņš mācījās Harrow internātā un vēlāk ieguva militāru izglītību Krāliskajā jūras artilērijas skolā. Jaunībā Čērčils bija karavīrs un kara ziņotājs: viņš piedalījās ekspedīcijās Kubā, Indijā un Sudānā, kā arī strādāja kā kara ziņotājs un piedzīvoja gūstu un izbēgšanu Otrajā Būru karā.

Politiskā karjera — galvenie amati

Čērčils ilgstoši darbojās parlamentā un ieņēma vairākus svarīgus valdības amatus. Viņa politiskā karjera aptvēra plašu lomu spektru — no aizsardzības jautājumu vadīšanas līdz valdības finanšu politikas noteikšanai. Nozīmīgākie posmi:

First Lord of the Admiralty (pirmo reizi pirms un daļēji Otrā pasaules kara priekšvēstures posmā un otrreiz 1939.–1940. g.) — amats, kas saistīts ar jūras kara flotes vadību;
Chancellor of the Exchequer (1924–1929) — valdības budžeta un finanšu vadītājs;
Lielbritānijas premjerministrs (1940–1945 un 1951–1955) — vadošā loma Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā;
Ilgstoši vadīja Konservatīvo partiju un bija centrāla figūra britu politikā vairākās desmitgadēs.

Otrā pasaules kara vadība un slavenie runas

Kā premjerministrs no 1940. gada maija Čērčils kļuva par kara simbolu un morāles balstu Apvienotajai Karalistei. Viņa asprātīgā, stingrā un iedvesmojošā retorika palīdzēja stiprināt tautas ticību pretestībai pret nacistisko Vāciju. Starp slavētiem runas fragmentiem ir:

"We shall fight on the beaches" (latviski: "Mēs cīnīsimies uz pludmalēm") — runa, kas iedvesmoja britu pretošanos 1940. gadā;
"This was their finest hour" ("Šī bija viņu izcilākā stunda") — formulējums, kas godināja britu un sabiedroto pretestību.

Viņa stratēģiskā sadarbība ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu un citiem sabiedrotajiem bija nozīmīga kara gaitu plānošanā un resursu mobilizācijā.

Rakstniecība, māksla un Nobela prēmija

Bez politikas Čērčils bija arī ražīgs rakstnieks un vēsturnieks. Viņa literārais opus ietver plaši pazīstamo sešu sējumu darbu The Second World War (par Otrā pasaules kara notikumiem) un daudzsēriju vēsturi A History of the English-Speaking Peoples. Par saviem vēsturiskajiem un biogrāfiskajiem rakstiem viņš 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā, atzīstot viņa spēju apvienot dokumentālu hroniku ar valdzinošu stāstījumu.

Čērčils bija arī aizrautīgs gleznotājs — gleznojumi viņam bija patvērumu līdzeklis un veids, kā atpūsties no politikas spriedzes.

Personīgā dzīve, veselība un mantojums

Čērčils bija precējies ar Clementine Churchill, ar kuras atbalstu viņš izturēja gan politiskos kritumus, gan personiskās grūtības. Viņu dēls Randalfs Čērčils (Randolph) bija pazīstams politiķis un publicists. Čērčils publiski runāja arī par depresiju, pats to dēvējot par savu "melno suni" (the "black dog").

Pēc nāves 1965. gadā viņam tika rīkotas valsts bēres — plašsģimenes un tautas sarežģītā apbedīšanas ceremonija, kas norisinājās ar lielu sabiedrības uzmanību. Viņš ir apbedīts pie St Martin's Church, Bladon netālu no Blenheimas pils, kas bija viņa dzimtas rezidence.

Vērtējums un pretrunas

Čērčils tiek slavēts par lomu, ko viņš spēlēja izšķirošos brīžos 20. gadsimtā, īpaši Otrā pasaules kara laikā. Tomēr viņa mantojums ir arī pretrunīgs: viņa rīcība un nostāja vairākos administratīvos un ārpolitikas jautājumos (tostarp Impero perioda un dažādu koloniju politika) tiek kritizēta mūsdienu vērtējumos. Vēsturnieku un sabiedrības uzskati par Čērčilu ietver gan dziļu cieņu, gan pamatotu kritiku — tas padara viņa figūru par kompleksu un daudzdimensionālu vēsturisku personību.

Čērčila dzīve un darbs ietekmēja britu politiku, literatūru, militāro domāšanu un kultūras mantojumu, un viņš turpina būt plaši pētīta un diskusijām pakļauta vēsturiska figūra.

Čērčils militārajā uniformā 1895. gadā

Jaunais Vinstons Čērčils lekciju tūrē pa Amerikas Savienotajām Valstīm 1900. gadā

Personīgā dzīve

Vinstons Čērčils piedzima 1874. gada 30. novembrī Blenheimas pilī, Oksfordšīrā, Anglijā, Marlboro hercogu mājā. Viņa tēvs lords Randolfs Čērčils bija 7. hercoga jaunākais dēls un vadošais toriju politiķis. Viņa māte (dzimusi Jenny Jerome) bija amerikāniete.

Bērnībā Čērčils mācījās slavenajā Hārrovas skolā. Viņam nebija labu sekmju, taču viņš teica, ka viņam labi padodas cīņa.

1893. gadā viņš iestājās britu armijā. 1896. gadā viņš tika pārcelts uz Bombeju Indijas impērijas (Britu Indijas) teritorijā. Viņš cīnījās tagadējā Pakistānā. Pēc tam viņš 1898. gadā kā kavalērijas virsnieks cīnījās karā Sudānā. 1899. gadā viņš devās uz Otro Būru karu Dienvidāfrikā, lai strādātu par laikraksta reportieri. Viņš nonāca buru gūstā, bet viņam izdevās izbēgt.

1900. gadā viņš kļuva par Konservatīvās partijas politiķi un tika ievēlēts parlamentā. 1904. gadā viņš nomainīja partiju un pievienojās Liberāļu partijai, bet vēlāk atgriezās Konservatīvajā partijā. 1908. gadā viņš apprecējās ar Klementīnu Hozjē, un viņiem bija 5 bērni: Diāna, Randolfs, Sāra, Marigolds un Marija.

Pirmais pasaules karš

1910. gadā Čērčils kļuva par iekšlietu ministru, vienu no svarīgākajiem valdības locekļiem. 1911. gadā viņš tika iecelts par Admiralitātes pirmo lordu, kas viņam uzticēja vadīt Karalisko kara flote. Kad sākās Pirmais pasaules karš, viņš palika šajā amatā. Viņš organizēja iebrukumu Gallipoli, kas neizdevās, un šī iemesla dēļ viņam nācās pamest valdību. Viņš iestājās armijā un tika nosūtīts karot Francijā, lai gan joprojām bija parlamenta deputāts. 1917. gadā viņu iecēla par ministru, kas atbildēja par militāro apgādi (Munīcijas ministrs).

Starpkaru periodā

Pēc Pirmā pasaules kara, 1919. gadā, Čērčils kļuva par kara valsts sekretāru un gaisa telpas (lidmašīnu) valsts sekretāru. 1920. gadā viņš lika veikt pirmo gaisa bombardēšanu Āfrikā, kad bombardēja Dārvīša valsti (sauktu arī par Daraavīša valsti).

1921. gadā viņš kā valsts sekretārs bija atbildīgs par kolonijām. Drīz pēc tam, 1922. gadā, viņš zaudēja vēlēšanās. 1924. gadā viņš atkal kļuva par parlamenta deputātu, taču šoreiz ne par kādas partijas biedru. 1925. gadā viņš atkal pievienojās Konservatīvajai partijai. 1924. gadā viņš kļuva par Valsts kases kancleru (finanšu ministru).

Pēc 1929. gada Čērčils nepiekrita daudzām lietām, kurām ticēja Konservatīvā partija. Viņam netika piešķirts neviens amats valdībā. Tā vietā viņš rakstīja grāmatas. Viena no tām saucās "Marlboro: viņa dzīve un laiki" par viņa slaveno senči Džonu Čērčilu, 1. Marlboro hercogu; otra bija "Angļu valodā runājošo tautu vēsture", kas tika publicēta tikai pēc 2. pasaules kara.

Kad Vācijā pie varas nāca Ādolfs Hitlers, Čērčils brīdināja, ka Lielbritānijai ir jāstiprina sava armija un jāstājas pret Hitleru. Tomēr viņam piekrita tikai daži vadītāji.

Otrais pasaules karš

Otrā pasaules kara sākumā Čērčils atkal tika iecelts par Jūras kara flotes vadītāju. 1940. gadā karš Lielbritānijai noritēja slikti. Premjerministrs Nevils Čemberlens 10. maijā atkāpās no amata, un Čērčils saņēma šo amatu. Daži cilvēki uzskatīja, ka Lielbritānija nevar uzvarēt karā un ka britu valdībai vajadzētu noslēgt mieru ar Hitleru. Čērčils bija pārliecināts, ka Lielbritānija var uzvarēt, un solīja turpināt cīņu. Viņš teica slavenas runas, kas vēl šodien tiek atcerētas.

Viņš draudzējās ar ASV prezidentu Franklinu D. Rūzveltu. Viņš pārliecināja Rūzveltu piegādāt Lielbritānijai preces un palīdzēt tai. Viņš daudzkārt tikās ar Rūzveltu un Padomju Savienības vadītāju Josifu Staļinu pēc tam, kad viņi iesaistījās karā. Viņus sauca par Lielo trijotni.

Pēc kara

1945. gadā viņa Konservatīvā partija zaudēja vēlēšanās, un viņš pārtrauca pildīt premjerministra pienākumus. Tomēr 1951. gadā viņš atkal kļuva par premjerministru un bija premjerministrs līdz 1955. gadam.

1953. gadā viņš tika iecelts bruņinieka kārtā un kļuva par seru Vinstonu, kā arī saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

1955. gadā viņš atkāpās no premjerministra amata. 1964. gadā viņš aizgāja no Parlamenta.

1963. gadā prezidents Džons F. Kenedijs viņu nosauca par Amerikas Savienoto Valstu goda pilsoni, taču, būdams pārāk slims, lai piedalītos Baltā nama ceremonijā, apbalvojumu pieņēma viņa dēls un mazdēls.

Sers Vinstons mira no insulta 1965. gadā 90 gadu vecumā. Kad viņš nomira, pie viņa gultas bija viņa sieva lēdija Klementīne Čērčila un citi ģimenes locekļi.

Vinstona Čērčila kā Amerikas Savienoto Valstu goda pilsoņa identifikācijas dokuments, ko viņam dāvināja prezidents Džons F. Kenedijs.

Grāmatas

Nosaukums (ASV nosaukums) (izdošanas gads)

Stāsts par Malakandas lauka spēkiem (1898)
Upes karš (1899): par Sudānas atkarošanu pēc pašpasludinātā Mahdi Muhameda Ahmeda revolūcijas.
Savrola (1900; iznāca 1899. gadā un publicēts ASV 1899. gadā): romāns
No Londonas uz Lēdismitu caur Pretoriju (1900): Otrais būru karš un Lēdismitas atbrīvošana
Iana Hamiltona maršs (1900): Būru kara turpinājums
Brodrika kunga armija (1903)
Lord Randolph Churchill (1906): tēva biogrāfija divos sējumos.
Par brīvu tirdzniecību (1906)
Mans Āfrikas ceļojums (1908)
Liberālisms un sociālā problēma (1909)
Tautas tiesības (1910)
Pasaules krīze (1923-1931)
Mana agrīnā dzīve: A Roving Commission (1930): autobiogrāfija.
Indija (1931)
Domas un piedzīvojumi (Amid These Storms) (1932)
Marlboro: Viņa dzīve un laikmets (1933-1938): četru sējumu biogrāfija par viņa lielāko priekšgājēju.
Lielie laikabiedri (1937): īsas biogrāfijas
Arms and the Covenant or While England Slept: A Survey of World Affairs, 1932-1938 (1938): aicinājums bruņoties, brīdinājums par Hitleru, mudinājums uz bruņošanos.
Soli pa solim 1936-1939 (1939)
1940. gadā teiktās runas (1940)
Raidījuma adreses (1941)
Into Battle (Blood Sweat and Tears) (1941)
Neatslābstošā cīņa (1942)
Sākuma beigas (1943)
Uz priekšu uz uzvaru (1944)
Atbrīvošanas rītausma (1945)
Uzvara (1946)
Slepenās sesiju runas (1946)
Kara runas 1940-1945 (1946)
Otrais pasaules karš (1948-1954): seši sējumi (12 sējumi papīra formātā)
Miera cīpslas (1948)
Glezniecība kā izklaide (1948)
Eiropa, apvienojieties (1950)
Līdzsvarā (1951)
Kara runas 1939-1945 (1952)
Atplūdu apturēšana (1953)
Angliski runājošo tautu vēsture (1956-1958): četri sējumi.
Nepierakstītā alianse (The Unwritten Alliance, 1961)

Eseja un īsi stāsti

"Cilvēks aiz borta!" (1899). Pirmo reizi iespiests žurnālā "The Harmsworth Magazine", 1899. gada janvārī.
"Ja Lī nebūtu uzvarējis Getisburgas kaujā" (1930). Pirmo reizi publicēts Scribner's Magazine, 1930. gada decembris.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils?

A: Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils bija angļu politiķis, kurš divas reizes bija Apvienotās Karalistes premjerministrs - vienu reizi Otrā pasaules kara laikā un otrreiz 20. gadsimta 50. gadu sākumā. Viņš bija arī karavīrs, žurnālists un rakstnieks.

J: Ko Čērčils uzvarēja 1953. gadā?

A: Čērčils 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

J: Kā Čērčils ierindojās citu britu premjerministru vidū?

A: BBC Radio 4 aptaujā 20 pazīstami vēsturnieki, politiķi un komentētāji ierindoja Čērčilu starp 19 citiem premjerministriem, sākot no lorda Solsberi līdz Džonam Meidžoram, kā izcilāko 20. gadsimta britu premjerministru.

J: Vai bija kāda sabiedrības ietekme uz viņa novērtējumu?

A: Jā, bija sabiedrības ietekme uz viņa novērtējumu; 2002. gadā BBC 2 televīzijas aptaujā, kurā viņš tika atzīts par izcilāko britu vēsturē, par viņu tika nodots miljons balsu.

Vai Čērčils ir vienīgais britu premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju?

A: Jā, Čērčils ir vienīgais britu premjerministrs, kas saņēmis Nobela prēmiju.