Parkinsona slimība
Parkinsona slimība (jeb PD) ir slimība, kas lēni bojā centrālo nervu sistēmu. Centrālo nervu sistēmu veido smadzenes un mugurkauls. Kad cilvēks saslimst ar Parkinsona slimību, smadzeņu daļā iet bojā šūnas, kas ražo dopamīnu. Dopamīna šūnas nosūta informāciju citām šūnām, kas liek mums veikt darbības, kuras mēs veicam. Tāpēc Parkinsona slimība galvenokārt ietekmē organisma motorisko sistēmu.
Parkinsona slimība ir slimība, kas laika gaitā pasliktinās. Parkinsona slimību parasti saslimst cilvēki, kas ir vecāki par 50 gadiem. Dažreiz ārstiem to ir ļoti grūti noteikt.
Sir William Richard Gowers Parkinson skice.
Cēloņi
Ārsti pēta precīzus Parkinsona slimības cēloņus. Tiek uzskatīts, ka Parkinsons attīstās, kombinējot ģenētiskas kļūdas un vairākas iespējamas ietekmes, taču nav daudz zināms. Ārsti ir atklājuši dažas norādes par cēloņiem. To izraisa smadzeņu specializēto gangliju iznīcināšana. Samazinās neirotransmitera dopamīna ražošana. Parkinsona slimība var būt arī ģenētiska. Tomēr pētījumi liecina, ka ģenētiska Parkinsona slimība nav normāla un ir reti sastopama. Parkinsona slimība biežāk sastopama to cilvēku vidū, kuri strādā ar pesticīdiem vai ir guvuši galvas traumas.
Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri smēķē cigaretes, ir nedaudz mazāka iespēja saslimt ar Parkinsona slimību.
Simptomi
Parkinsona slimības dēļ smadzenes var nereaģēt. Pacients var kļūt paralizēts. Slimības dēļ pacienta reakcija var būt lēna un koordinācija starp roku un smadzenēm var būt slikta.
Tas kaitē pacienta kustību spējām un runai. Tas var ietekmēt arī garastāvokli, uzvedību un domāšanu. Bieži sastopams Parkinsona slimības simptoms ir trīce. Trīce izraisa cilvēku roku, kāju un roku drebēšanu. Daži simptomi ir arī ādas problēmas, depresija un rīšanas grūtības.
Parkinsona slimības simptomi ir stīvi muskuļi un kustību traucējumi. Šī slimība pacientiem nodrošina lēnu reakcijas ātrumu. Tas apgrūtina vienkāršu darbību veikšanu, piemēram, staigāšanu un runāšanu. Tā izraisa arī depresiju un citas emocionālas pārmaiņas.
Ārstēšana
Parkinsona slimību vēl nav iespējams pilnībā izārstēt. Tomēr cilvēki ir mēģinājuši to izārstēt ar zālēm. Viens no ārstēšanas veidiem ir atgriezt zaudēto dopamīnu. Zāļu grupa, ko sauc par dopamīna receptoru agonistiem, ievietojot smadzenēs, darbojas līdzīgi dopamīnam. Šajā grupā ietilpst četras dažādas zāles. Daudzi pacienti lieto vienu no tām kopā ar citām zālēm. Šīs citas zāles sauc par L-dopa. Atšķirībā no dopamīna L-dopa var iekļūt smadzenēs. Dopamīns smadzenēs iekļūt nevar. Tāpēc daudzi pacienti L-dopu un dopamīnu lieto kopā. Sākumā L-dopa ļoti palīdz. Taču, slimībai attīstoties, L-dopa vairs tik labi neiedarbojas. Divi citi lietotie medikamenti ir antiholīnerģiskie līdzekļi un selegilīns. Tie abi palīdz mazināt simptomus. Antiholīnerģiskie līdzekļi palīdz pacientam pārtraukt kratīšanos. Selegilīns ir paredzēts centrālās nervu sistēmas nervu aizsardzībai. Selegilīns netiek bieži lietots. Tas ir tāpēc, ka nav reālu pierādījumu, ka tas palīdz.
Dziļā smadzeņu stimulācija (DBS) ir operācija, ko izmanto daži cilvēki, kuri slimo ar Parkinsona slimību.
