Eitanāzija
Eitanāzija ir gadījums, kad cilvēka dzīvība tiek izbeigta slimības vai sāpju dēļ, kas viņu ir padarījušas cietušu. Tas atšķiras no asistētās pašnāvības, kad persona palīdz kādam izdarīt pašnāvību. Tā atšķiras arī no slepkavības, kuras iemesls nav ciešanas, bet gan nogalināšana slepkavas pašu mērķu dēļ. Eitanāzija var būt brīvprātīga, ja mirstošā persona lūdz palīdzību savas dzīves izbeigšanā. Ja persona nespēj paust savu lēmumu, to parasti sauc par neprofesionālu eitanāziju. Ja personu nogalina pret tās gribu, to parasti sauc par slepkavību.
Lielākajā daļā valstu eitanāzija ir nelikumīga. Tā ir atļauta nedaudzās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Beļģijā un Viktorijā, Austrālijā. Jaunzēlandes parlaments ar 69 balsīm pret 51 nobalsoja par Dzīves beigu izvēles likumprojekta pieņemšanu. Pētījumā "Vai ir laiks nogalināt kivi" (Is it Time to Kill the Kiwi) godājamais Simeons Brauns (Rt Hon Simeon Brown) sacīja, ka starptautiskie precedenti liecina, ka eitanāzijas režīmi izraisa nevainīgu dzīvību piespiedu nāvi, bieži vien tādu, kas atrodas atstumtībā un ir neaizsargātas. Galīgais lēmums tiks pieņemts saistošā tautas nobalsošanā. Tur, kur tas ir atļauts, ir daudz noteikumu, un tikai gadījumos, kad pacients ir nedziedināmi slims. Lai gan Amerikas Savienotajās Valstīs eitanāzija nav legāla, ārsti var palīdzēt cilvēkiem izdarīt pašnāvību. Tas ir likumīgi Vašingtonā, Oregonā un Montānā. Pašnāvība ar ārsta palīdzību (PAD) atšķiras no eitanāzijas; runa ir par to, kurš dod zāles, lai izbeigtu pacienta dzīvi. Pasaules biedrību "Tiesības nomirt" federācija (World Federation of Right to Die Societies) norāda, ka ārsta asistēta pašnāvība nozīmē "padarīt pacientam pieejamus nāvējošus līdzekļus, lai tos izmantotu paša pacienta izvēlētā laikā". Šādos gadījumos pacients pats uzņem legālo indes devu, to nedod ārsts. Tā ir eitanāzija, ja ārsts ir galvenais dalībnieks pacienta dzīves izbeigšanā, dodot indi.
Valstis, kurās eitanāzija ir atļauta vai ir atļauta
Valstis, kurās eitanāzija ir atļauta vai ir atļauta
Eitanāzijas veidi
Eitanāzija var būt aktīva vai pasīva, brīvprātīga, brīvprātīga un piespiedu. Daudzi cilvēki saskata būtiskas atšķirības, un viņi var akceptēt dažus no šiem veidiem, bet ne citus.
Aktīvā un pasīvā eitanāzija
Pasīvā eitanāzija nozīmē ļaut cilvēkam nomirt. Neārstējami slimam cilvēkam ir atļauts nomirt, pat ja ārstēšana varētu palīdzēt viņam dzīvot ilgāk. Tas ietver dzīvības uzturēšanas ierīču, piemēram, mākslīgās elpināšanas aparāta, kas tiek izmantots, lai uzturētu personas dzīvību, atvienošanu vai arī ēdiena un ūdens nedošanu. Aktīva eitanāzija nozīmē, ka tiek darīts kaut kas, lai izbeigtu cilvēka dzīvi. Tā var būt injekcijas vai tabletes, kas izraisa nāvi.
Daži cilvēki uzskata, ka pasīvā eitanāzija ir pieņemamāka izvēle, jo tā nav apzināta darbība, lai nogalinātu. Tomēr citi apgalvo, ka tad, kad kāds ir nolēmis ļaut citam cilvēkam nomirt, viņam tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk, un tad jārīkojas, lai panāktu nāvi. To dēvē arī par žēlsirdības slepkavību.
Brīvprātīga, brīvprātīga un piespiedu eitanāzija
Brīvprātīga eitanāzija ir tad, ja cilvēks lūdz, lai viņam ļauj nomirt vai nogalina. Cilvēki, kas tic eitanāzijai, bieži vien uzskata, ka tā ir labākā iespēja, jo ir skaidrs, ka persona vēlas mirt. Ja persona nevar pateikt, ka vēlas nomirt, bet cilvēki uzskata, ka tā lūgtu nomirt, ja varētu, tad tā ir nepavisam nebrīvprātīga eitanāzija. Nebrīvprātīga eitanāzija ir izvēle cilvēkiem, kuri atrodas komā vai ir ļoti jauni, jo viņi nevar pateikt, ko viņi vēlas. Nebrīvprātīga eitanāzija ir tad, ja kādu nogalina, lai gan viņš ir lūdzis nemirt, vai arī tad, ja viņš varēja lūgt, bet to nedarīja. Daudzi cilvēki uzskata, ka tā ir slepkavība, nevis eitanāzija.
Šie eitanāzijas veidi var būt dažādi. Ja kāds lūdz nomirt un cita persona viņam ievada injekciju, kas viņu nogalina, tad tā ir aktīva brīvprātīga eitanāzija. Ja kāds atrodas komā un viņa dzīvību uztur ar mākslīgās elpināšanas aparātu, bet ārsti to izslēdz un viņš nomirst, tā būtu pasīva, nebrīvprātīga eitanāzija.
Eitanāzijas veidi
Eitanāzija var būt aktīva vai pasīva, brīvprātīga, brīvprātīga un piespiedu. Daudzi cilvēki saskata būtiskas atšķirības, un viņi var pieņemt dažus no šiem veidiem, bet ne citus.
Aktīvā un pasīvā eitanāzija
Pasīvā eitanāzija nozīmē ļaut cilvēkam nomirt. Neārstējami slimam cilvēkam ir atļauts nomirt, pat ja ārstēšana varētu palīdzēt viņam dzīvot ilgāk. Tas ietver dzīvības uzturēšanas ierīču, piemēram, mākslīgās elpināšanas aparāta, kas tiek izmantots, lai uzturētu personas dzīvību, atvienošanu vai arī ēdiena un ūdens nedošanu. Aktīva eitanāzija nozīmē, ka tiek darīts kaut kas, lai izbeigtu cilvēka dzīvi. Tā var būt injekcijas vai tabletes, kas izraisa nāvi.
Daži cilvēki uzskata, ka pasīvā eitanāzija ir pieņemamāka izvēle, jo tā nav apzināta darbība, lai nogalinātu. Tomēr citi apgalvo, ka tad, kad kāds ir nolēmis ļaut citam cilvēkam nomirt, viņam tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk, un tad jārīkojas, lai panāktu nāvi. To dēvē arī par žēlsirdības slepkavību.
Brīvprātīga, brīvprātīga un piespiedu eitanāzija
Brīvprātīga eitanāzija ir tad, ja cilvēks lūdz, lai viņam ļauj nomirt vai nogalina. Cilvēki, kas tic eitanāzijai, bieži vien uzskata, ka tā ir labākā iespēja, jo ir skaidrs, ka persona vēlas mirt. Ja persona nevar pateikt, ka vēlas nomirt, bet cilvēki uzskata, ka tā lūgtu nomirt, ja varētu, tad tā ir nepavisam nebrīvprātīga eitanāzija. Nebrīvprātīga eitanāzija ir izvēle cilvēkiem, kuri atrodas komā vai ir ļoti jauni, jo viņi nevar pateikt, ko viņi vēlas. Nebrīvprātīga eitanāzija ir tad, ja kādu nogalina, lai gan viņš ir lūdzis nemirt, vai arī tad, ja viņš varēja lūgt, bet to nedarīja. Daudzi cilvēki uzskata, ka tā ir slepkavība, nevis eitanāzija.
Šie eitanāzijas veidi var būt dažādi. Ja kāds lūdz nomirt un cita persona viņam ievada injekciju, kas viņu nogalina, tad tā ir aktīva brīvprātīga eitanāzija. Ja kāds atrodas komā un viņa dzīvību uztur ar mākslīgās elpināšanas aparātu, bet ārsti to izslēdz un viņš nomirst, tā būtu pasīva, nebrīvprātīga eitanāzija.
Argumenti par eitanāziju
Daži cilvēki uzskata, ka eitanāziju vajadzētu atļaut, bet daži - ka nevajadzētu.
Slidenā nogāze
Daži cilvēki uzskata, ka eitanāzijas atļaušana novedīs pie sliktiem notikumiem. Ja tā ir atļauta cilvēkiem, kas lūdz nāvi, tad to varētu atļaut cilvēkiem, kuri ir ļoti slimi, bet nespēj lūgt nāvi. Ja tā notiks, tad, iespējams, to varētu atļaut cilvēkiem, kuri ir ļoti slimi un neizveseļosies, bet nevēlas mirt. To sauc par "slidenā nogāzes" argumentu.
Cilvēki, kas tic slidenā slīpuma argumentam, norāda uz gadījumiem, kad tas ir noticis. Vācijā Ādolfs Hitlers atļāva nogalināt bērnus invalīdus un nosauca to par eitanāziju. Tagad cilvēki piekrīt, ka tas bija nepareizi, bet, ja eitanāzija tiktu atļauta, tas varētu atkārtoties. Viņi uzskata, ka tas ir pārāk liels risks, lai vispār atļautu eitanāziju.
Citi cilvēki saka, ka ir liela atšķirība starp ļoti slima cilvēka nogalināšanu, kurš lūdz nāvi, un bērna ar invaliditāti nogalināšanu. Viņi nedomā, ka eitanāzija novedīs pie sliktām lietām. Viņi saka, ka Hitlera rīcība nebija eitanāzija.
Amerikas Ārstu asociācija (AMA) un citi ārsti uzskata, ka ārsta uzdevums ir palīdzēt, nevis nogalināt cilvēkus. [] Vienā pētījumā 76 % ārstu apgalvoja, ka viņi neveiktu eitanāziju, pat ja tā būtu likumīga. [] Viņi uzskata, ka pacienti viņiem neuzticētos. Nīderlandē, kur eitanāzija ir legāla, 60 % vecāka gadagājuma cilvēku vienā pētījumā bija nobijušies, ka ārsti viņus nogalinās. []
Argumenti par eitanāziju
Daži cilvēki uzskata, ka eitanāziju vajadzētu atļaut, bet daži - ka nevajadzētu.
Slidenā nogāze
Daži cilvēki uzskata, ka eitanāzijas atļaušana novedīs pie sliktiem notikumiem. Ja tā ir atļauta cilvēkiem, kas lūdz nāvi, tad to varētu atļaut cilvēkiem, kuri ir ļoti slimi, bet nespēj lūgt nāvi. Ja tā notiks, tad, iespējams, to varētu atļaut cilvēkiem, kuri ir ļoti slimi un neizveseļosies, bet nevēlas mirt. To sauc par "slidenā nogāzes" argumentu.
Cilvēki, kas tic slidenā slīpuma argumentam, norāda uz gadījumiem, kad tas ir noticis. Vācijā Ādolfs Hitlers atļāva nogalināt bērnus invalīdus un nosauca to par eitanāziju. Tagad cilvēki piekrīt, ka tas bija nepareizi, bet, ja eitanāzija tiktu atļauta, tas varētu atkārtoties. Viņi uzskata, ka tas ir pārāk liels risks, lai vispār atļautu eitanāziju.
Citi cilvēki saka, ka ir liela atšķirība starp ļoti slima cilvēka nogalināšanu, kurš lūdz nāvi, un bērna ar invaliditāti nogalināšanu. Viņi nedomā, ka eitanāzija novedīs pie sliktām lietām. Viņi saka, ka Hitlera rīcība nebija eitanāzija.
Amerikas Ārstu asociācija (AMA) un citi ārsti uzskata, ka ārsta uzdevums ir palīdzēt, nevis nogalināt cilvēkus. [] Vienā pētījumā 76 % ārstu apgalvoja, ka viņi neveiktu eitanāziju, pat ja tā būtu likumīga. [] Viņi uzskata, ka pacienti viņiem neuzticētos. Nīderlandē, kur eitanāzija ir legāla, 60 % vecāka gadagājuma cilvēku vienā pētījumā bija nobijušies, ka ārsti viņus nogalinās. []
Alternatīvas eitanāzijai
Paliatīvā aprūpe
Paliatīvā aprūpe ir tad, kad slimiem un mirstošiem cilvēkiem tiek nodrošināta īpaša aprūpe, lai viņiem būtu ērtāk. Tā var ietvert hospic aprūpi, kad pacients tiek nosūtīts uz īpašu slimnīcu, kas paredzēta mirstošiem cilvēkiem. Paliatīvā aprūpe var ietvert sāpju mazināšanu un palīdzību pacientam un ģimenei samierināties ar nāvi. Dažos gadījumos ārsti pacientam dod zāles, kas liek viņam gulēt, lai viņš nejustu sāpes.
Paliatīvā aprūpe nav nevainojama, tāpēc ne vienmēr tiek uzskatīta par eitanāzijas aizstājēju. Pacientam joprojām ir sāpes, un var būt arī citas blakusparādības, un viņš joprojām var justies ļoti slikti. Paliatīvā aprūpe nav pieejama visiem cilvēkiem, un ne visi cilvēki, kuri vēlas nomirt, izmantojot eitanāziju, ir tik slimi, ka drīz nomirs. Dažiem cilvēkiem ir vesels ķermenis, bet viņi cieš citos veidos, un paliatīvā aprūpe viņiem ne vienmēr palīdzēs.
Dubultā efekta princips
Dubultās iedarbības principu pirmo reizi aprakstīja Tomass Akvīnas pirms vairāk nekā 700 gadiem. Tas saka, ka dažkārt ir pareizi darīt sliktu lietu, ja notiek kaut kas labs un ja sliktais iznākums nav bijis vēlams. Akvīnas izmantoja piemēru par pašaizsardzību: dažkārt cilvēks nogalina kādu, kas viņam uzbrūk, bet nogalināšana nebija tas, ko cilvēks gribēja izdarīt. Viņi tikai vēlējās sevi pasargāt. Tātad, lai gan nogalināt kādu cilvēku ir slikti, vēlme aizsargāt sevi nebija slikta.
Daži cilvēki apgalvo, ka ārsti var ārstēt cilvēku, lai mazinātu sāpes, un tā rezultātā cilvēks ātrāk nomirst. Ja ārsts ārstē, lai palīdzētu pacientam nomirt, tad tā ir eitanāzija. Bet, ja ārsts ārstēšanu veic, lai novērstu sāpes, un neplāno, ka pacients nomirs, tad tā var nebūt eitanāzija, pat ja ārsts zināja, ka ārstēšana nogalinās pacientu.
Asistēta pašnāvība
Pašnāvība ir pašnāvība, kad cilvēks nogalina sevi. Dažreiz, kad cilvēks ir ļoti slims, viņam ir nepieciešama palīdzība, lai nomirtu, un to sauc par asistētu pašnāvību. Dažās valstīs cilvēkiem ir atļauts palīdzēt, ja vien viņi nenogalina cilvēku, un to var uzskatīt par pieņemamāku variantu, jo šādam lēmumam jābūt paša cilvēka lēmumam. Tā kā persona, kas sniedz palīdzību, nenogalina, to ne vienmēr uzskata par eitanāziju.
Alternatīvas eitanāzijai
Paliatīvā aprūpe
Paliatīvā aprūpe ir tad, kad slimiem un mirstošiem cilvēkiem tiek nodrošināta īpaša aprūpe, lai viņiem būtu ērtāk. Tā var ietvert hospic aprūpi, kad pacients tiek nosūtīts uz īpašu slimnīcu, kas paredzēta mirstošiem cilvēkiem. Paliatīvā aprūpe var ietvert sāpju mazināšanu un palīdzību pacientam un ģimenei samierināties ar nāvi. Dažos gadījumos ārsti pacientam dod zāles, kas liek viņam gulēt, lai viņš nejustu sāpes.
Paliatīvā aprūpe nav nevainojama, tāpēc ne vienmēr tiek uzskatīta par eitanāzijas aizstājēju. Pacientam joprojām ir sāpes, un var būt arī citas blakusparādības, un viņš joprojām var justies ļoti slikti. Paliatīvā aprūpe nav pieejama visiem cilvēkiem, un ne visi cilvēki, kuri vēlas nomirt, izmantojot eitanāziju, ir tik slimi, ka drīz nomirs. Dažiem cilvēkiem ir vesels ķermenis, bet viņi cieš citos veidos, un paliatīvā aprūpe viņiem ne vienmēr palīdzēs.
Dubultā efekta princips
Dubultās iedarbības principu pirmo reizi aprakstīja Tomass Akvīnas pirms vairāk nekā 700 gadiem. Tas saka, ka dažkārt ir pareizi darīt sliktu lietu, ja notiek kaut kas labs un ja sliktais iznākums nav bijis vēlams. Akvīnas izmantoja piemēru par pašaizsardzību: dažkārt cilvēks nogalina kādu, kas viņam uzbrūk, bet nogalināšana nebija tas, ko cilvēks gribēja izdarīt. Viņi tikai vēlējās sevi pasargāt. Tātad, lai gan nogalināt kādu cilvēku ir slikti, vēlme aizsargāt sevi nebija slikta.
Daži cilvēki apgalvo, ka ārsti var ārstēt cilvēku, lai mazinātu sāpes, un tā rezultātā cilvēks ātrāk nomirst. Ja ārsts ārstē, lai palīdzētu pacientam nomirt, tad tā ir eitanāzija. Bet, ja ārsts ārstēšanu veic, lai novērstu sāpes, un neplāno, ka pacients nomirs, tad tā var nebūt eitanāzija, pat ja ārsts zināja, ka ārstēšana nogalinās pacientu.
Asistēta pašnāvība
Pašnāvība ir pašnāvība, kad cilvēks nogalina sevi. Dažreiz, kad cilvēks ir ļoti slims, viņam ir nepieciešama palīdzība, lai nomirtu, un to sauc par asistētu pašnāvību. Dažās valstīs cilvēkiem ir atļauts palīdzēt, ja vien viņi nenogalina cilvēku, un to var uzskatīt par pieņemamāku variantu, jo šādam lēmumam jābūt paša cilvēka lēmumam. Tā kā persona, kas sniedz palīdzību, nenogalina, to ne vienmēr uzskata par eitanāziju.
Saistītās lapas
- Tiesības nomirt
- ↑ Diaconescu, A. (2012). Eitanāzija. Contemporary Readings In Law & Social Justice, 4(2), 474-483.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir eitanāzija?
A: Eitanāzija ir tad, ja cilvēka dzīvība tiek apzināti pārtraukta slimības vai sāpju dēļ, kas viņu ir padarījušas cietušu.
J: Ar ko eitanāzija atšķiras no asistētās pašnāvības?
A.: Pašnāvība ar asistenta palīdzību nozīmē, ka kāds palīdz kādai citai personai izdarīt pašnāvību, bet eitanāzija nozīmē, ka cilvēks izbeidz savu dzīvi bez tās palīdzības.
Vai eitanāzija ir likumīga vairumā valstu?
A.: Nē, eitanāzija lielākajā daļā valstu ir nelikumīga. Tā ir atļauta tikai dažās vietās, piemēram, Nīderlandē, Beļģijā un Viktorijā, Austrālijā.
J: Par ko Jaunzēlandes parlaments balsoja attiecībā uz eitanāziju?
A.: Jaunzēlandes parlaments balsoja 69 pret 51, lai pieņemtu Likumprojektu par izvēli attiecībā uz dzīves beigām.
Vai ir noteikumi gadījumiem, kad eitanāzija ir atļauta?
A: Jā, gadījumos, kad tā ir atļauta, ir daudz noteikumu, un to var izmantot tikai tad, ja pacients ir nedziedināmi slims.
J: Vai dažos ASV štatos pašnāvība ar ārsta palīdzību ir likumīga?
A: Jā, pašnāvība ar ārsta palīdzību (PAD) ir likumīga Vašingtonā, Oregonā un Montānā.
J: Ar ko pašnāvība ar ārsta palīdzību atšķiras no eitanāzijas?
A: Pašnāvība ar ārsta palīdzību nozīmē, ka pacientam ir pieejami nāvējoši līdzekļi, kurus viņš var izmantot pēc savas izvēles; savukārt eitanāzijas gadījumā parasti ārsts ir tas, kurš dod indi, lai izbeigtu pacienta dzīvi.
