Miega tabletes (nomierinošie līdzekļi): veidi, iedarbība, atkarība

Miega tabletes: veidi, iedarbība un atkarība — uzzini riskus, blaknes un drošas lietošanas padomus. Konsultējies ar ārstu pirms nomierinošo līdzekļu lietošanas.

Miega tablete (cilvēki to dēvē arī par nomierinošu līdzekli) ir zāles, ko cilvēki lieto, lai palīdzētu aizmigt vai uzlabot miega kvalitāti. Tās nomierina nervu sistēmu un padara cilvēku relaksētu, kas var atvieglot ieiešanu miegā vai palīdzēt saglabāt miegu visu nakti.

Veidi

Ir vairāki nomierinošo līdzekļu veidi, kas atšķiras pēc iedarbības sākuma un ilguma:

• Tabletes, kas palīdz cilvēkiem aizmigt (ātras iedarbības zāles, piemēram, Z‑grupas preparāti kā zolpidem un zopiclone).
• Tabletes, kas palīdz cilvēkiem saglabāt miegu (ilgākas darbības preparāti vai benzodiazepīni ar ilgāku pusperiodu).
• Tabletes, kas nomierina cilvēkus, bet nepadara tos miegainus (piemēram, dažas anksiolītiskas zāles vai antidepresanti, kas lietojami trauksmes mazināšanai).

Papildus pastāv arī citas miegu ietekmējošas vielas: melatonīna preparāti (biežāk cirkadiskā ritma traucējumu ārstēšanai), dažas pretalerģiskas vielas ar sedatīvu efektu un dažas psihotropas zāles, kas netiek lietotas tikai kā miega līdzekļi. Nepieciešamības gadījumā ārsts izvēlēsies piemērotāko grupu un preparātu.

Iedarbība un blakusparādības

Daži nomierinošie līdzekļi var iedarboties ļoti ātri, parasti 10–15 minūšu laikā, citi sāk darboties lēnāk. Iedarbības ilgums atšķiras atkarībā no vielas un devas. Klasiskās blakusparādības ir miegainība dienas laikā, blāva reakcija, koordinācijas traucējumi, atmiņas problēmas un smadzeņu funkciju palēnināšanās.

Lielākā daļa nomierinošo līdzekļu rada spēcīgu atkarību, tāpēc, lai saņemtu nomierinošos līdzekļus, cilvēkiem nepieciešama ārsta recepte. Arī ilgstoša lietošana var veicināt tolerances attīstību (lai panāktu vienādu efektu, nepieciešama lielāka deva) un psiholoģisku vai fizisku atkarību.

Cilvēki, kas lietojuši nomierinošus līdzekļus, var šķist blāvi un miegaini. Tā kā miegazāles iedarbojas uz reakcijas ātrumu un uzmanību, tiem, kas lietojuši šādas tabletes, nevajadzētu veikt sekojošas darbības:

• Darboties ar jebkuru mašīnu vai mehānismu
• Vadīt automašīnu
• Dzeriet alkoholu (alkohols var pastiprināt tablešu sedatīvo iedarbību un palielināt kaitējumu risku)

Īpaša piesardzība jāievēro gados vecākiem cilvēkiem — viņiem šīs zāles palielina kritienu, lūzumu un kognitīvo traucējumu risku. Jāuzmanās arī kombinācijā ar citām nomierinošām zālēm vai opioīdiem.

Atkarība un pārtraukšana

Ja nomierinošos līdzekļus lieto ilgstoši, var rasties atkarība. Atkarība nozīmē, ka cilvēks nevar viegli pārtraukt zāļu lietošanu bez nevēlamām sekām. Pārtraukšanas laikā iespējamas gan fiziskas, gan psiholoģiskas reakcijas:

• Bezmiegs (nespēja gulēt)
• Nemiers
• Trauksme (baiļu sajūta)
• Konvulsijas un krampji

Dažas atkarības var būt arī psiholoģiskas; kad lietotāji pārtrauc lietot narkotiku, viņi var justies nomākti vai ļoti nemierīgi. Strauja vai pilnīga pārrūkšana dažu līdzekļu lietošanā var izraisīt smagas izteiksmes — īpaši, ja lietotas lielas devas vai ilgstoši. Tāpēc pārtraukšanu parasti veic pakāpeniski, pēc ārsta norādījumiem.

Kas jāņem vērā pirms lietošanas

• Vienmēr konsultējieties ar savu ārstu, lai noteiktu, vai zāles ir nepieciešamas un kuru preparātu izvēlēties.
• Ievērojiet izrakstīto devu un nedaliet tabletes ar citiem.
• Nepārsniedziet ieteikto ārstēšanas ilgumu bez ārsta apspriešanās — bieži miega zāles ieteicams lietot tikai īslaicīgi.
• Informējiet ārstu par visām citām lietotajām zālēm un vielām (īpaši alkoholu), kā arī par hroniskām slimībām.
• Ja plānojat pārtraukt lietošanu, apspriediet drošu, pakāpenisku atsaukšanas plānu.

Alternatīvas un papildu palīdzība

Dažkārt pirmā izvēle nepavisam nav zāles. Nepretmedikamentozas metodes bieži sniedz ilgstošāku labumu bez atkarības riska:

• Gulēšanas higiēna — stabili gulētiešanas un modināšanas laiki, tumša un klusā guļamistaba, datora un telefona lietošanas ierobežošana pirms gulētiešanas.
• Kognitīvi‑uzvedības terapija bezmiega ārstēšanai (CBT‑I) — efektīva ilgtermiņa pieeja bez zālēm.
• Relaksācijas metodes — elpošanas vingrinājumi, progresīvā muskuļu relaksācija, meditācija.
• Dzīvesveida izmaiņas — regulāras fiziskās aktivitātes dienas laikā, kofeīna ierobežošana, vakariņu un alkohola režīma pārskatīšana.
• Melatonīns atsevišķos gadījumos var palīdzēt ar cirkadiskā ritma traucējumiem, taču to arī vajadzētu lietot pēc ārsta ieteikuma.

Kad vērsties pie ārsta nekavējoties

Sazinieties ar ārstu, ja:

• bezmiegs ilgst vairākas nedēļas vai pasliktinās un ietekmē ikdienu;
• parādās nopietnas blakusparādības (piem., apgrūtināta elpošana, smaga miegainība, ikdienas funkciju zaudēšana);
• vēlaties pārtraukt zāļu lietošanu un rodas bažas par atkarību;
• pārtraukšanas laikā rodas krampji vai spēcīga trauksme — šādos gadījumos nepieciešama medicīniska uzraudzība.

Kopsavilkumā — miega tabletes var būt noderīgas īslaicīgai problēmu risināšanai, taču tām ir riski: atkarība, blakusparādības un mijiedarbība ar citām vielām. Izvēli par zāļu lietošanu un ārstēšanas ilgumu vienmēr jāveic kopā ar ārstu, ievērojot drošības ieteikumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir miega tablete?

J: Kādi ir dažādi nomierinošo līdzekļu veidi?

J: Cik ilgā laikā sedatīvie līdzekļi parasti iedarbojas?

J: Vai ir nepieciešama ārsta recepte, lai saņemtu nomierinošos līdzekļus?

J: Ko nevajadzētu darīt cilvēkam, kurš ir lietojis nomierinošus līdzekļus?

J: Kas notiek, ja cilvēks, kurš ir atkarīgs no nomierinošiem līdzekļiem, pārtrauc to lietošanu?

Meklēt pēc burta