Elektrotraumas
Elektrotrauma jeb elektriskais trieciens ir tad, kad elektrība izplūst cauri dzīvai būtnei. Tas notiek, kad cilvēka ķermenis nonāk saskarē ar elektrisko strāvu. Vārds "elektrošoks" radies kā portmanteau starp vārdiem "elektrība" un "eksekūcija", apzīmējot tos, kam izpilda nāves sodu, izmantojot elektrisko krēslu, bet ir attīstījies, lai apzīmētu jebkuru letālu saskari ar elektrību. Par elektrošoku vai vienkārši par "triecienu" sauc sastapšanos, kas nav saistīta ar nāvi.
Cilvēka ķermeni ietekmē elektriskā strāva (mēra ampēros). Ja elektriskā strāva ir spēcīga, tā var apturēt sirdsdarbību un izraisīt nāvi. Liela strāva var izraisīt smagus apdegumus un pat nosmērēt cietušo dzīvu. Lai strāva varētu plūst caur ķermeni, nepieciešams pietiekami augsts spriegums, parasti vairāk nekā 50 voltu maiņstrāvas, un sprieguma ģeneratoram jāspēj nodrošināt pietiekamu strāvas stiprumu. Ļoti augsts spriegums, piemēram, no nelielas Teslas spoles, piegādā tik mazu strāvas daudzumu, ka cilvēks jūt tikai kņudināšanu. Liela Teslas spole var apdedzināt un nogalināt.
Drošības ierīces, piemēram, GFCI vai RCD, cenšas aizsargāt cilvēku no jebkuras strāvas, kas lielāka par 5 līdz 30 mA (0,005 līdz 0,03 ampēriem). Cilvēka muskuļi tiek paralizēti - jūs nevarat kustināt skarto roku vai kāju - pie strāvas no 10 līdz 20 mA; tā rezultātā cietušais var nespēt atlaist vadu, kas viņu šokē. Pie aptuveni 20 mA strāvas ir apgrūtināta elpošana. Pie aptuveni 75 mA elpošana apstājas. Pie 100 mA sirds fibrilē - nāve iestājas ātri. Pie 200 mA rodas stipras muskuļu kontrakcijas un dedzināšana.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir elektrotrauma?
A: Elektrotrauma ir tad, kad elektrība izplūst caur kaut ko dzīvu, parasti cilvēka ķermeni. Tā var būt letāla vai neletāla, un letālas sadursmes sauc par elektrošoku, bet neletālas - par elektrošoku vai vienkārši par "triecienu".
J: Cik liela strāva ir nepieciešama, lai strāva plūstu caur ķermeni?
A: Lai strāva plūstu caur ķermeni, nepieciešams pietiekami augsts spriegums, parasti vairāk nekā 50 voltu maiņstrāvas, un sprieguma ģeneratoram jāspēj nodrošināt pietiekamu strāvas stiprumu.
J: Kāda veida drošības ierīces izmanto, lai pasargātu cilvēkus no elektriskās strāvas trieciena?
A: Drošības ierīces, piemēram, GFCI vai RCD, cenšas aizsargāt cilvēkus no jebkuras strāvas, kas lielāka par 5-30 mA (0,005-0,03 ampēriem).
J: Pie kāda elektriskās strāvas līmeņa cilvēka muskuļi kļūst paralizēti?
A: Cilvēka muskuļi tiek paralizēti - jūs nevarat kustināt skarto roku vai kāju - pie strāvas no 10 līdz 20 mA; tā rezultātā cietušais var nespēt atlaist vadu, kas viņu šokē.
J: Pie kāda elektriskās strāvas līmeņa elpošana kļūst apgrūtināta?
A: Apmēram pie 20 mA elpošana ir apgrūtināta.
J: Pie kāda elektriskās strāvas līmeņa sirds fibrilē?
A: Pie 100 mA sirds fibrilējas - nāve iestājas ātri.
J: Kas notiek pie 200 mA elektriskās strāvas?
A:Pie 200 mA strāvas rodas stipras muskuļu kontrakcijas un dedzināšana.
