Elektrošoks (elektrotrauma): kas tas ir, simptomi, riski un pirmā palīdzība

Uzzini par elektrošoku (elektrotraumu): simptomi, riski un skaidras pirmās palīdzības darbības — kad rīkoties, lai glābtu dzīvību.

Elektrotrauma jeb elektriskais trieciens ir tad, kad elektrība izplūst cauri dzīvai būtnei. Tas notiek, kad cilvēka ķermenis nonāk saskarē ar elektrisko strāvu. Vārds "elektrošoks" radies kā portmanteau starp vārdiem "elektrība" un "eksekūcija", apzīmējot tos, kam izpilda nāves sodu, izmantojot elektrisko krēslu, bet ir attīstījies, lai apzīmētu jebkuru letālu saskari ar elektrību. Par elektrošoku vai vienkārši par "triecienu" sauc sastapšanos, kas nav saistīta ar nāvi.

Cilvēka ķermeni ietekmē elektriskā strāva (mēra ampēros). Ja elektriskā strāva ir spēcīga, tā var apturēt sirdsdarbību un izraisīt nāvi. Liela strāva var izraisīt smagus apdegumus un pat nosmērēt cietušo dzīvu. Lai strāva varētu plūst caur ķermeni, nepieciešams pietiekami augsts spriegums, parasti vairāk nekā 50 voltu maiņstrāvas, un sprieguma ģeneratoram jāspēj nodrošināt pietiekamu strāvas stiprumu. Ļoti augsts spriegums, piemēram, no nelielas Teslas spoles, piegādā tik mazu strāvas daudzumu, ka cilvēks jūt tikai kņudināšanu. Liela Teslas spole var apdedzināt un nogalināt.

Drošības ierīces, piemēram, GFCI vai RCD, cenšas aizsargāt cilvēku no jebkuras strāvas, kas lielāka par 5 līdz 30 mA (0,005 līdz 0,03 ampēriem). Cilvēka muskuļi tiek paralizēti - jūs nevarat kustināt skarto roku vai kāju - pie strāvas no 10 līdz 20 mA; tā rezultātā cietušais var nespēt atlaist vadu, kas viņu šokē. Pie aptuveni 20 mA strāvas ir apgrūtināta elpošana. Pie aptuveni 75 mA elpošana apstājas. Pie 100 mA sirds fibrilē - nāve iestājas ātri. Pie 200 mA rodas stipras muskuļu kontrakcijas un dedzināšana.

Kā elektrotrauma rodas un kādi ir veidi

Elektrotrauma var rasties dažādos apstākļos: kontakts ar izskalotu vai bojātu sadzīves vadu, strāvas ķermeņa plūsma caur darba rīkiem, kontakts ar augstsprieguma līnijām, zibens trieciena rezultātā vai speciālu iekārtu darbības laikā. Ir svarīgi atšķirt:

• maiņstrāvas (AC) un līdzstrāvas (DC) ietekmi — AC (piem., mājas tīkls) biežāk izraisa muskuļu spazmas un sirds ritma traucējumus,
• augstsprieguma un zemsprieguma traumas — augstspriegums parasti rada dziļas iekšējas traumas un smagus apdegumus,
• tiešs kontakts (elektrība plūst cauri ķermenim) un netiešs (piem., liesmas vai sekundāras traumas pēc kritiena).

Simptomi un akūtās pazīmes

• sāpes, dedzināšanas sajūta vai spēcīgas apdeguma brūces ar ieejas un izejas vietām uz ādas,
• tirpoņa, nejutīgums vai vājums skartajā ekstremitātē,
• spēcīgas muskuļu kontrakcijas vai paralīze — dažreiz cilvēks nevar atlaist kontaktu,
• elpas trūkums, grūtības elpot vai elpošanas apstāšanās,
• sirds ritma traucējumi, reibonis, samaņas zudums vai krampji,
• kritiena, lūzumu vai galvas traumu pazīmes, ja trieciens ir novērsts no augstuma,
• aizkavētas problēmas: nervu bojājumi, muskuļu bojājumi (rhabdomyolīze), nieru problēmas, katarakta — var parādīties stundas vai dienas pēc traumas.

Riski un faktori, kas paaugstina bīstamību

• mitras vietas vai mitra āda — samazina pretestību un palielina strāvas plūsmu,
• bērni un vecāki cilvēki — jutīgāki pret seku smagumu,
• pacemakeri un citi implanti — elektriskais trieciens var traucēt to darbību,
• augsts spriegums vai spēcīgs strāvas avots — lielāks risks iekšējām traumām un nāvei,
• darbs pie elektroiekārtām bez pareizas aizsardzības vai izslēgšanas procedūrām.

Pirmā palīdzība

Pārliecinieties par drošību: pats svarīgākais — neuzņemieties risku. Nepieskarieties cietušajam, kamēr viņš ir saskarē ar elektroenerģijas avotu.

• ja iespējams, izslēdziet strāvas avotu (elektroinstalāciju, automāta slēdzi, galveno slēdzi); ja nevar izslēgt — atdaliet cietušo no avota, izmantojot izolējošu materiālu (sausu koku, plastmasas vai gumijas objektu), nekad neizmantojiet mitrus priekšmetus;
• izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja cietušais ir bezsamaņā, elpo nepietiekami vai ir redzamas smagas apdegumu brūces;
• ja cietušais ir bezsamaņā un ne elpo — uzsāciet CPR; ja pieejams, izmantojiet AED (automātisko ārējo defibrilatoru) pēc ierīces norādījumiem;
• apstrādājiet apdegumus ar aukstu tekošu ūdeni (10–20 minūtes) — neizmantojiet ledu tieši uz ādas; pārklājiet ar tīru, sausu neilona vai sterilu pārsēju;
• nevelciet nost drēbes, kas ir pielipušas pie ādas; noņemiet rotaslietas un stingras drēbes tikai tad, ja tās nav pielipušas, jo tūlīt pēc traumas var rasties tūskas, kas ierobežo asinsriti;
• ja ir aizdomas par kakla vai muguras traumu (piem., trieciens no augstuma), ierobežojiet galvas un kakla kustības līdz mediķu ierašanās brīdim;
• uzraugiet elpošanu un pulsu — pat ja sākotnēji izskatās, ka viss ir kārtībā, dažas komplikācijas var parādīties vēlāk; nogādājiet cietušo uz slimnīcu izvērtēšanai, ja bijis jebkāds būtisks kontakts ar strāvu.

Ko nedarīt

• nedodiet cietušajam dzert vai ēst, ja viņš ir apjucis vai plānota anestēzija un ārstēšana slimnīcā,
• nepielieciet tieši mastes, zāles vai krēmus uz nopietniem apdegumiem bez profesionālas palīdzības,
• nedetektējiet cietušo, ja joprojām pastāv elektriskās kustības risks,
• neizmantojiet metāla priekšmetus, lai atrautu cilvēku no avota.

Kad meklēt medicīnisko palīdzību

• ja bijis samaņas zudums, elpošanas vai sirdsdarbības traucējumi, grūti elpot vai stipras sāpes,
• ja uz ādas ir redzamas apdegumu brūces, īpaši ar ieejas un izejas vietām,
• ja cietušajam ir nejutīgums, vājas muskuļu kontrakcijas vai ilgstošas nervu sajūtas traucējumi,
• ja trieciens noticis pie elektrostimulācijas ierīcēm vai ir iesaistīts augstspriegums vai liela strāva.

Profilakse

• izmantojiet aizsargierīces (GFCI/RCD), atbilstošus drošības rūtiņu un izolāciju,
• neatstājiet bērnus bez uzraudzības pie elektroierīcēm, neizmantojiet bojātus vadus vai kontaktdakšas,
• ja strādājat ar elektroaprīkojumu, ievērojiet darba drošības noteikumus — izslēdziet barošanu, lietojiet izolācijas līdzekļus un personīgo aizsardzību,
• izvairieties no dzīvošanu vai staigāšanas pa applūdušām vietām, kur var būt pazemināta elektriskā drošība, un nekad nepielieciet metāla priekšmetus pie enerģijas avotiem.

Elektrotrauma var izraisīt gan acīmredzamas ārējas traumas, gan slēptas iekšējas bojājumus, tāpēc jebkurš nozīmīgs kontakts ar elektrību prasa medicīnisku novērtējumu. Savlaicīga pirmā palīdzība un pareiza rīcība neatliekamās situācijās var glābt dzīvību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir elektrotrauma?

J: Cik liela strāva ir nepieciešama, lai strāva plūstu caur ķermeni?

J: Kāda veida drošības ierīces izmanto, lai pasargātu cilvēkus no elektriskās strāvas trieciena?

J: Pie kāda elektriskās strāvas līmeņa cilvēka muskuļi kļūst paralizēti?

J: Pie kāda elektriskās strāvas līmeņa elpošana kļūst apgrūtināta?

J: Pie kāda elektriskās strāvas līmeņa sirds fibrilē?

J: Kas notiek pie 200 mA elektriskās strāvas?

Meklēt pēc burta