Spriegums (elektriskā potenciāla starpība) ir fizikāla lieluma nosaukums, kas raksturo elektriskā lauka spēju veikt darbu, pārvietojot elektrisko lādiņu no viena punkta uz citu. Vienkāršā valodā spriegums ir "grūdiens", kas liek lādiņiem kustēties vadā vai citā elektrības vadītājā; tas nosaka, cik daudz enerģijas tiek piegādāts vai noņemts vienam lādiņa vienībai, kad lādiņš pārvietojas starp diviem punktiem.

Kas ir elektriskā potenciāla starpība?

Elektriskā potenciāla starpība ir atstarpe starp elektriskajiem potenciāliem divos punktos. To mēra starp divām vietām (piemēram, starp akumulatora pozitīvo un negatīvo galu vai starp vadu un zemi). Matemātiski spriegumu var uzrakstīt arī kā darbu uz vienu lādiņu: V = W / q, kur W ir veiktais darbs un q — lādiņš. Praktiski spriegums nosaka, vai un kādā apjomā strāva plūdīs, ja pastāv ceļš strāvas plūsmai.

Mērvienība un simboli

Sprieguma SI mērvienība ir volts, kas nosaukta Alessandro Voltas vārdā. Viens volts ir vienāds ar vienu džoulu uz vienu kulonu (1 V = 1 J/C). Volta vienības simbols tiek rakstīts ar lielo burtu V (piemēram, 9 V). Mainot starp teoriju un praktiku, spriegumu formulās bieži apzīmē ar mazo burtu v, un elektrotehnikā reizēm izmanto arī simbolu {\displaystyle e} vai lielo burtu E EMF (elektromotoriskā spēka) apzīmēšanai.

Atšķirība starp mērvienību un lielumu

Ir svarīgi saprast, ka volts ir mērvienība, bet spriegums ir fizikāls lielums, kuru mēs ar voltiem mēram. Sprieguma vērtību var izteikt skaitliski kopā ar mērvienību (piem., {\displaystyle V=9\,{\text{V}}} vai 9 V). Formulās spriegumu bieži raksta kursīvā vai kā simbolu v, piemēram, Ohma likums: v = ir {\displaystyle {\text{v}}={\text{ir}}}{\displaystyle {\text{v}}={\text{ir}}} (parasti raksta V = I·R).

EMF un spriegums

Dažkārt spriegumu apzīmē arī kā elektromotorisko spēku (EMF), tomēr EMF tehniski ir avota spēja radīt potenciālu (piemēram, ķīmiskā reakcija akumulatorā). EMF un spriegums nav pilnīgi identiski jēdzieni: EMF ir "iekšējais" potenciāla avots, bet spriegums var samazināties, ja ķēdē ir iekšējā pretestība.

Praktiski piemēri un mērījumi

  • Parasti izmantotie spriegumi: 1,5 V (AA akumulators), 9 V (dažādas baterijas), 12 V (automašīnas akumulators) un tīkla spriegumi — ASV aptuveni 120 V (RMS), Eiropā/Austrālijā aptuveni 230 V (RMS).
  • Maiņstrāva (AC) spriegums maina polaritāti periodiski — Amerikas tīklos 60 reizes sekundē (60 Hz), Eiropā parasti 50 Hz. Šo maiņstrāvas vērtību bieži norāda kā efektīvo (RMS) spriegumu, kas ir zemāks par sprieguma pīķvērtību.
  • Līdzstrāva (DC) spriegums ir ar nemainīgu polaritāti, piemēram, akumulatoros.

Sprieguma nozīme jaudas pārnesē

Lai pārnestu jaudu (enerģiju) no viena ķermeņa uz otru, nepieciešami gan spriegums, gan strāva. Ja ir tikai spriegums, bet nav slēgta ceļa strāvai (piem., vadam nav pieslēguma vai ceļā ir pārtraukums), tad strāva neplūdīs un jauda netiks pārvadīta. Pretēji — ja ceļš ir slēgts un pastāv potenciālu starpība, plūdīs strāva, un tiks nodota enerģija.

Drošība un bieži pieminēti piemēri

Augsts spriegums ne vienmēr nozīmē automātiski nāvējošu bīstamību — svarīgs ir lauks un iespējamā strāvas plūsma caur ķermeni. Putni var sēdēt uz viena augstsprieguma vada (piem., 12 kV vai 16 kV līnijas) un nenokrist, jo abu kāju potenciāls ir praktiski vienāds, tātad caur putna ķermeni neizveidojas būtiska potenciālu starpība. Tomēr, ja organisms vienlaikus pieskaras diviem punktiem ar atšķirīgu potenciālu (vai vads un zeme), caur to var plūst strāva, kas var būt bīstama vai letāla.

Kā spriegumu mēra

Spriegumu mēra ar voltmetru vai multimetrā kā voltāžu, pieslēdzot mērījumu ierīci starp diviem punktem, kuru potenciālu vēlas noteikt. Voltmetriem parasti ir liela iekšējā pretestība, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu mērīto ķēdi.

Kopsavilkums

  • Spriegums = elektriskā potenciāla starpība starp diviem punktiem.
  • Mērvienība — volts (V), 1 V = 1 J/C.
  • Spriegums kopā ar strāvu nosaka, kāda jauda tiek pārvadīta.
  • Pastāv DC (līdzstrāva) un AC (maiņstrāva) spriegumi; AC frekvence parasti 50 Hz vai 60 Hz.

Ja vēlaties, varu pievienot vienkāršus skaitliskus piemērus ar aprēķiniem (piem., kā aprēķināt strāvu, kad zināms spriegums un pretestība), vai īsu salīdzinājumu starp EMF, atvērtā ķēdes spriegumu un slodzes spriegumu.