Fizikā vebers (simbols: Wb; /ˈveɪbər/, /ˈwɛbər/ vai /ˈwiːbər/) ir SI magnētiskā indukcijas mērvienība, kas lietota magnētiskās plūsmas (Φ) mērīšanai. Vienu weberu definē kā magnētiskās plūsmas daudzumu, kas šķērso plakni ar laukumu 1 m2, ja magnētiskā indukcija (B) šajā laukā ir 1 tesla; tāpēc 1 Wb/m2 = 1 T. Magnētiskā plūsma matemātiski izsakāma kā līnijas integrālis Φ = ∫ B · dA (scalarā summa B laukuma projekcijai uz elementāro laukumu dA).

Saistītās definīcijas un vienības

  • Attiecība pret teslu: 1 Wb = 1 T·m2.
  • Attiecība pret voltu un sekundi: 1 Wb = 1 V·s. Tas izriet no Faradeja indukcijas likuma — laikā izmainīta magnētiskā plūsma rada elektromotoro spēku (emf): emf = −dΦ/dt; plūsmas izmaiņa 1 Wb/s rada 1 V.
  • Dimensijas: Metriskajās pamatvienībās webera dimensiju var rakstīt kā kg·m2·s−2·A−1 (vai simboliski M L2 T−2 I−1).
  • Prefiksi: tiek lietoti standarta SI prefiksi — mWb (milliweber), μWb (mikroweber) u. c., jo 1 Wb ir salīdzinoši liela magnētiskās plūsmas vienība.

Praktiska nozīme un pielietojums

Vebers ir noderīgs mērvienību aprakstos elektromagnētikā, transformatoru, elektromotoru un citu ierīču projektēšanā un mērījumos. Piemēram, aprēķinot indukēto spriegumu vadā, izmanto Faradeja likumu, kur izmērāma plūsmas izmaiņa weberos. Laboratorijā un rūpniecībā bieži sastopamas mazākas vienības (mWb, μWb), jo tipiskie magnētiskie ķermeņi un spoles rada plūsmas, kas ir daudz mazākas par 1 Wb.

Vēsture

Vēbers ir nosaukts vācu fiziķa Vilhelma Eduarda Vēbera (1804–1891) vārdā, kurš devās būtiskus ieguldījumus elektromagnētikas pamatprincipu izstrādē. Vienības nosaukums "weber" tiek lietots par godu viņa darbam un ir iekļauts starptautiskajā SI vienību sistēmā.