Kodolkarš
Kodolkarš ir karš, kurā valstis cīnās ar kodolieročiem. Tā kā kodolieroči ir ārkārtīgi spēcīgi un var izraisīt postījumus visā pasaulē, kodolkara iespējamība ir ļoti ietekmējusi starptautisko politiku.
Līdz šim karadarbībā ir izmantoti divi kodolieroči. Tie tika izmantoti Hirosimas un Nagasaki bombardēšanā, un to rezultātā gāja bojā aptuveni 120 000 cilvēku. Vēlākajos gados tika izgatavoti tūkstošiem daudz jaudīgāku bumbu. Tās vēl nav izmantotas karā.
Atombumbas atombumbu mākonis virs Nagasaki 1945. gada 9. augustā
Vēsture
Kodolbumbas izgudroja ASV ar Kanādas un Lielbritānijas palīdzību Otrā pasaules kara laikā, lai palīdzētu apturēt karu. Hirosimas un Nagasaki iznīcināšana un padomju iebrukums Mandžūrijā lika Japānai kapitulēt. Tie joprojām ir vienīgie kodolieroči, kas jebkad ir izmantoti karadarbībā. Tajā laikā tikai Amerikas Savienotajām Valstīm bija nepieciešamā tehnoloģija, lai izgatavotu šo bumbu, taču dažu gadu laikā to bija izstrādājusi arī Padomju Savienība. Jaunajā aukstajā karā Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība bija ienaidnieki, un katrai no tām bija daudz kodolieroču, taču tās neuzdrošinājās tos izmantot viena pret otru - ne tieši, ne uzbrūkot otras valsts sabiedrotajiem. Tā kā jebkuras valsts ieroči varēja pilnībā iznīcināt otru valsti, kodolkaru vairs nevarēja ierobežot tikai ar vienas vai divu bumbu izmantošanu; ja viena puse tās izmantotu jebkur, otra puse uzbruktu ar saviem kodolieročiem, un kaujas gandrīz noteikti kļūtu lielākas. Šādu situāciju sāka dēvēt par "terora līdzsvaru" jeb savstarpēji garantētu iznīcināšanu, un tā neļāva konfliktiem starp abām lielvarām izvērsties par trešo pasaules karu.
Kopš Krievijā un Austrumeiropā beidzās komunistu valdīšanas laiks, spriedze starp Ameriku un Krieviju ir mazinājusies un kara iespējamība ir kļuvusi mazāka. Tomēr mūsdienās ir vairāk bažu par kodolieroču izplatīšanu. Starp pasaules valstīm, kurām jau ir savas kodolieroči, ir Lielbritānija, Francija, Ķīna, Izraēla, Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja; tā kā visa veida tehnoloģijas kļūst lētākas un vieglāk iegūstamas un izmantojamas, pastāv bažas, ka kodolieroči varētu kļūt pieejami valstīm ar nestabilām valdībām. Pastāv arī iespēja, ka teroristi varētu iegūt vai uzbūvēt kodolieročus un tos izmantot.
Kodolkarš daiļliteratūrā
Kopš Otrā pasaules kara beigām rakstnieki, filmu veidotāji un mākslinieki ir radījuši daiļliteratūras darbus, iedomājoties, kā varētu notikt kodolkarš un kāda būtu dzīve pēc tā. Lielākā daļa no tiem ir iztēlojušies plašu nāvi un iznīcību, kā arī drūmu pasauli pēc armagedona, kurā daži izdzīvojušie cīnās, lai izdzīvotu bez elektrības, medikamentiem un pārtikas. Daži ir iztēlojušies pilnīgu civilizācijas sabrukumu un primitīvas sabiedrības attīstību, un pagātnes pasaule tiek aizmirsta.
