Kas ir kodolkarš? Definīcija, vēsture un globālās sekas

Kas ir kodolkarš? Iepazīsties ar definīciju, Hirosimas/Nagasaki vēsturi, kodolieroču attīstību un globālajām sekām uz drošību, vidi un starptautisko politiku.

Kodolkarš ir karš, kurā valstis cīnās ar kodolieročiem. Tā kā kodolieroči ir ārkārtīgi spēcīgi un var izraisīt postījumus visā pasaulē, kodolkara iespējamība ir ļoti ietekmējusi starptautisko politiku.

Līdz šim karadarbībā ir izmantoti divi kodolieroči. Tie tika izmantoti Hirosimas un Nagasaki bombardēšanā, un to rezultātā gāja bojā aptuveni 120 000 cilvēku. Vēlākajos gados tika izgatavoti tūkstošiem daudz jaudīgāku bumbu. Tās vēl nav izmantotas karā.

Kas ir kodolkarš un kā tas var izpausties

Kodolkarš var būt gan ierobežots apmaiņas dejā ar atsevišķiem kodolraķešu palaistiem, gan pilnmēroga konflikts, kurā tiek izmantoti simtiem vai tūkstošu kodolgalviņu. Tas var ietvert arī taktiskos kodolieročus lauka apstākļos vai stratēģiskos ieročus, kas paredzēti plaša mēroga pilsētu un infrastruktūras iznīcināšanai. Pastāv arī risks no nejaušas, tehniskas kļūmes vai nepareizas izlēmšanas, kas var novest pie neveiksmīgas vai netīšas eskalācijas.

Kodolieroču veidi un darbības mehānismi

• Spriegšanas/šķelšanās bumbas (A‑bumbas) — enerģija rodas, šķeļot smagā atomā; tās bija pirmās izmantotās kodolierīces.
• Fūzijas bumbas (H‑bumbas) — izmanto vieglāku elementu saplūšanu, radot daudz lielāku sprādziena jaudu.
• Taktiskie pret stratēģiskie — taktiskie ir mazākas jaudas un paredzēti lauka kaujām; stratēģiskie — lielas jaudas, mērķi var būt pilsētas, rūpniecība vai piegādes ķēdes.

Tiešās un ilgtermiņa sekas

Kodolieroča pielietojums rada vairākas veidu sekas:

• Sprādziena vilnis — iznīcina ēkas un infrastruktūru tuvumā.
• Termālā radiācija — izraisa plašus ugunsgrēkus un smagas apdeguma traumas.
• Promptā jonizējošā radiācija — tūlītēji nogalina cilvēkus un dzīvniekus tuvumā.
• Radioaktīvais piesārņojums (krituļi) — piesārņo augsni, ūdeni un pārtiku, rada ilgtermiņa veselības riskus (vēzis, iedzimtas slimības).
• Elektromagnētiskais impulss (EMP) — var bojāt elektroniku un komunikācijas sistēmas lielos attālumos.
• Globālas klimata ietekmes — liela mēroga ugunsgrēki un sadedzinātais materiāls var izraisīt «kodolziemas» jeb nukleāro ziemu, kas samazina temperatūru un graudaugu ražu, izraisot bada krīzes.

Vēsture un galvenie pagrieziena punkti

Pirmie kodolieroču pielietojumi kara apstākļos notika 1945. gadā Hirosimā un Nagasaki, kā minēts augstāk. Pēc tam sekoja aukstais karš — sacensība starp ASV un PSRS ražošanā un izvietošanā, masīvu izmēru izmēģinājumi, un politiskās doktrīnas, kas balstījās uz atgraisošas atturēšanas principu (Mutually Assured Destruction — MAD). Bieži pieminēti notikumi, kas tuvināja pasauli iespējamam kodolkonfliktam, ir Kubas raķešu krīze (1962) un vairāki gadījumi ar tehniskām kļūdām vai viltus brīdinājumiem par raķešu palaidēm.

Starptautiskā politika, līgumi un kontrole

Lai samazinātu risku, tika izstrādātas vairākas starptautiskas iniciatīvas un līgumi:

• NPT (Nuclear Non‑Proliferation Treaty) — mērķis ierobežot kodolieroču izplatīšanos un veicināt kodoldrošību un neizplatīšanu.
• START un New START — divpusēji līgumi starp ASV un Krieviju par kodolarsenālu samazināšanu un pārbaudi.
• CTBT (Comprehensive Nuclear‑Test‑Ban Treaty) — aizliedz kodolizmēģinājumus (līgums vēl nav stājies spēkā pilnībā).
• TPNW (Treaty on the Prohibition of Nuclear Weapons) — pilnīgs kodolieroču aizliegums, par to balsības un ratifikācijas veidi atšķiras starp valstīm.

Pašreizējā situācija un izplatība

Dažas valstis joprojām saglabā lielu kodolarsenālu, un jaunu valstu pievienošanās vai modernizācija palielina risku. Galvenie kodolvalstu grupā minami ASV, Krievija, Ķīna, Francija, Lielbritānija, Indija, Pakistan, Ziemeļkoreja (un, iespējams, Izraēla). Globālais arsenāls samazinājies kopš Aukstā kara maksimuma, tomēr tūkstošiem kodolgalviņu joprojām pastāv.

Humanitārās, juridiskās un ētiskās problēmas

Kodolieroču izmantošana rada plašas humanitāras sekas — miljoniem upuru, ilgtermiņa veselības problēmas un ekoloģisku postu. Starptautiskā humānā tiesība nosaka, ka mērķim jābūt atšķirīgam no civiliedzīvotāju mērķiem, taču kodolieroču efektu plašums padara šo prasību problemātisku. Sabiedrības un starptautiskās organizācijas, piemēram, ICAN, aktīvi aicina pilnīgu kodolieroču aizliegumu.

Kādi pasākumi samazina kodolkara risku

• Diplomātija un krīžu pārvaldība, lai novērstu eskalāciju un mazinātu neuzticēšanos.
• Atgriešana pie sarunām par izglābšanu, pārbaudi un de‑eskalāciju (de‑alerting, de‑targeting).
• Pastiprināta izplatīšanās kontroles un neizplatīšanas režīmi — drošība, kontroles mehānismi un IAEA audits.
• Risinājumi civilās aizsardzības un krīzes reaģēšanas sistēmu uzlabošanai, tomēr pie lielas kodolapmaiņas civilā aizsardzība būs ierobežoti efektīva.

Kopsavilkums

Kodolkarš nozīmē eksistenciālu risku ne tikai tieši iesaistītajām valstīm, bet arī globālajai sabiedrībai, ekosistēmām un nākamajām paaudzēm. Lai gan kodolieroči pēc Otrā pasaules kara nav izmantoti atkārtoti, to pastāvēšana un modernizācija liek pastiprinātu uzsvaru likt uz starptautisku sadarbību, izplatīšanās kontroles mehānismiem un neizplatīšanas līgumiem, lai samazinātu iespējamību, ka kodolieroči tiks izmantoti nākotnē.

Meklēt pēc burta