Lindons Beinss Džonsons (Lyndon Baines Johnson, 1908. gada 27. augusts - 1973. gada 22. janvāris) bija Demokrātu partijas biedrs un 36. Amerikas Savienoto Valstu prezidents, kas bija amatā no 1963. līdz 1969. gadam. Džonsons pārņēma prezidenta amatu, kad 1963. gada novembrī tika nogalināts prezidents Kenedijs. Pēc tam viņš tika pārvēlēts 1964. gada vēlēšanās.

Viņa kā valdības vadītāja laikā bija divas galvenās daļas - viņa politika valsts iekšienē, kas ietvēra pilsoniskās tiesības un rūpes par nabadzīgajiem, kā arī viņa politika, kas bija atvērta strīdiem, kā rezultātā ASV iesaistījās Vjetnamas karā.

Biogrāfija un agrīnā karjera

Džonsons dzimis mazā pilsētā Stonewall, Teksasā. Viņš studēja Southwest Texas State Teachers College (tagad Texas State University) un pēc tam strādāja par skolotāju, pirms iestāties politikā. 1937. gadā viņš tika ievēlēts ASV Pārstāvju palātā, vēlāk — Senātā (1949–1961). Senātā Džonsons kļuva par ļoti ietekmīgu politiķi un 1955. gadā tika izraudzīts par Senāta vairākuma līderi, amatu, kurā viņš demonstrēja izcilas organizatoriskas spējas un prasmi panākt kompromisus.

Ceļš uz prezidentūru

1960. gada prezidenta vēlēšanās Džonsons bija Džona F. Kenedija viceprezidents un 1961. gadā stājās viceprezidenta amatā. Pēc Kenedija nogalināšanas 1963. gada novembrī Džonsons automātiski kļuva par prezidentu. Viņa stils bija citāds nekā Kenedijam — praktiskāks, uz rezultātiem orientēts un bieži izmantojošs pazīstamo "Johnson treatment" (personisku pārliecināšanu un spiedienu saviem kolēģiem).

Iekšpolitika: "Great Society" un sociālās reformas

Viena no Džonsona prezidentūras centrālajām iniciatīvām bija programma "Great Society", kuras mērķis bija mazināt nabadzību, paplašināt veselības aprūpi un veicināt izglītību. No svarīgākajiem soļiem:

  • Civil Rights Act (1964) — aizliedza rasisku, etnisku un dzimumu diskrimināciju publiskajās vietās un darbavietās.
  • Voting Rights Act (1965) — nodrošināja efektīvāku balsošanas tiesību aizsardzību, it īpaši dienvidu štatos, kur vēlēšanu bloķēšana bija izplatīta.
  • Medicare un Medicaid (1965) — valdības veselības aprūpes programmas vecāka gadagājuma cilvēkiem un maznodrošinātajiem.
  • War on Poverty — plašs iniciatīvu kopums, kas ietvēra Economic Opportunity Act, Head Start, Job Corps un paplašinātas pārtikas palīdzības programmas.
  • Izglītības un pilsētplānošanas likumi — Higher Education Act (1965) un federāla atbalsta paplašināšana skolām un universitātēm.
  • Imigrācijas likuma reforma (Hart-Celler Act, 1965) — atcēla iepriekšējās kvotas sistēmas un mainīja imigrācijas politiku.

Šīs reformas būtiski mainīja Amerikas sociālo politiku: daudzas programmas darbojas joprojām un veido mūsdienu sociālā nodrošinājuma pamatu.

Ārpolitika un Vjetnamas karš

Ārpolitikas jomā Džonsona prezidentūru visvairāk ietekmēja Vjetnamas konflikts. Pēc incidentiem Tonkinas līča reģionā 1964. gadā Kongress pieņēma Gulf of Tonkin Resolution, kas deva prezidentam plašas pilnvaras palielināt militāro klātbūtni bez formālas kara deklarācijas. No 1965. gada ASV sāka plašu iesaisti, nosūtot kaujinieku spēkus un palielinot bumbvedēju triecienus.

Rezultātā ASV karaspēks Vjetnamā sasniedza simtiem tūkstošu vīru, bet konflikts radīja būtiskas cilvēku un finansiālas izmaksas. Tet ofensīva 1968. gadā un pieaugošais sabiedrības atbalsta kritums mājās izraisīja plašas protesta kustības. Vjetnamas kara eskalācija un tās sekas būtiski ietekmēja Džonsona popularitāti un viņa spējai turpināt iekšpolitiskās reformas.

Vēlēšanas 1964. un 1968. gads

1964. gada vēlēšanās Džonsons uzvarēja ar pārliecinošu pārsvaru — viņa kampaņa solīja turpināt progresīvu iekšpolitiku un nodrošināt stabilitāti. Tomēr pieaugošā neapmierinātība ar Vjetnamas karu un iekšpolitiskā spriedze noveda pie tā, ka 1968. gada 31. martā Džonsons paziņoja, ka nekandidēs uz vēl vienu termiņu, lai novērstu šķelšanos partijā un sabiedrībā.

Mantojums un vērtējums

Džonsona mantojums ir daudzšķautņains. Viņa iekšpolitiskie sasniegumi — īpaši pilsonisko tiesību likumi, Medicare/Medicaid un daudzas "Great Society" programmas — ilgi atstāja pozitīvu ietekmi uz ASV sabiedrību. Tajā pašā laikā Vjetnamas karš un tā radītās sekas padarīja viņa prezidentūru par pretrunīgu periodu un būtiski samazināja viņa reputāciju pie daļas sabiedrības un vēsturnieku.

Mūsdienās Džonsons tiek vērtēts kā efektīvs likumdevējs un spēlētājs, kurš spēja panākumus iekšpolitikā, taču kura vēsturiskā loma ir skarta ar ārpolitiskām kļūdām un kara sekām.

Personīgā dzīve un nāve

Lindons Džonsons bija precējies ar Claudia "Lady Bird" Johnson; viņiem bija divas meitas — Lynda Bird un Luci Baines. Pēc prezidentūras viņš atgriezās Teksasā, kur uzturēja LBJ rančo. Džonsons mira 1973. gada 22. janvārī savu veco vietā Stonewall/Texas, un viņš ir apbedīts pie LBJ rančo.

Ātrs hronoloģisks pārskats

  • 1908 — dzimšana Stonewall, Teksasā
  • 1937 — ievēlēts ASV Pārstāvju palātā
  • 1949 — ievēlēts ASV Senātā
  • 1955–1961 — Senāta vairākuma līderis
  • 1961–1963 — ASV viceprezidents
  • 1963–1969 — ASV prezidents
  • 1964 — ievēlēts par prezidentu pilnam termiņam
  • 1965–1968 — Vjetnamas kara eskalācija
  • 1973 — nāve

Šis kopsavilkums sniedz pārskatu par Džonsona dzīvi, politiku un mantojumu — vērienīgu reformētāju iekšpolitikā, kura prezidentūru ievērojami ietekmēja ārpolitiskie konflikti.