Šajās 1964. gada ASV prezidenta vēlēšanās par prezidenta kandidātu no demokrāta puses startēja Lindona Džonsona (Lyndon Johnson) ar savu viceprezidenta kandidātu Hubertu Humfriju (Hubert Humphrey) no Minesotas; pretendentu no republikāni puses bija Bariju Goldvoteru — senatoru no Arizonas štata —, kuram par biedru bija kongresmenis Viljams Millers no Ņujorkas.
1963. gadā tika nogalināts prezidents Džons Kenedijs, un par ASV prezidentu kļuva Lindons Džonsons (viņa viceprezidents). Pēc Kenedija nāves Džonsons pildīja prezidenta pienākumus un 1964. gadā kandidēja savā pirmajā pilnajā termiņā, solot turpināt daudzas Kenedija iniciatīvas un stabilizēt valsts politiku.
Lindons Džonsons savā kampaņā akcentēja sociālās reformas un «Lielās sabiedrības» («Great Society») programmu, kas paredzēja pretcīņu nabadzībai, izglītības uzlabošanu, veselības aprūpes paplašināšanu un vides aizsardzību. Viņa kampaņas programmās bija iekļautas tādas iniciatīvas kā Medicare, Medicaid un dažādas vides un sociālās programmas, kā arī uzsvars uz pilsonisko tiesību nostiprināšanu (pilsonisko tiesību jautājumi).
Bariju Goldvoteru kampaņā raksturoja uzsvars uz ierobežotu federālo valdību un lielāku brīvību štatu līmenī; viņš kritizēja plašas valdības programmas un sabiedrisko tēriņu. Par Goldvatera atbalstu savu runu deva arī aktieris Ronalds Reigans, izpildot slaveno runu "Laiks izvēlēties". Kampaņas laikā Goldvateru bieži attēloja kā ekstrēmistu: kritiķi apgalvoja, ka viņa pozīcijas varētu atbalstīt segregacionistiskas prakses, pat attaisnot KKK aktivitātes, un ka viņa militārā nostāja palielina iespēju eskalēt konfliktu — pat izraisīt kodolkaru. Neatkarīgi no plašajām diskusijām, Goldvatera idejas vēlāk ietekmēja daļu liberārisma un konservatīvos politiskos virzienus.
Galvenie kampaņas momenti
Kampaņas gaitā Džonsons centās apvienot sabiedrību ap plašāka sociālā drošības tīkla izveidi un Civilrights likumu atbalstu, kamēr Goldvateram bija spēcīga atbalsta bāze plašākā konservatīvo balsu daļā. Reklāmas un debatēs 1964. gada vēlēšanas bieži bija polarizētas: Džonsons izmantoja arī mediju kampaņas, kuru mērķis bija parādīt Goldvatera uzskatu riska faktorus, savukārt Goldvateram palīdzēja jaunas konservatīvas idejas un aktīvs reģionāls atbalsts, īpaši Dienvidu štatos.
Rezultāti un sekas
Lindons Džonsons uzvarēja vēlēšanās ar pārliecinošu pārsvaru, iegūstot 486 elektoru balsis pret Goldvatera 52, un aptuveni 61% tautas balsu pret apmēram 38% Goldvateram. Goldvateram izdevās uzvarēt tikai sešos štatos — viņa mājas Arizonā un piecos šaurāk konstruētos Dienvidu štatos —, kamēr Džonsons guva pārliecinošu vairākumu gandrīz visos pārējos štatos un Kolumbijas apgabalā.
Šī uzvara nostiprināja Džonsona politisko mandātu īstenot Lielo sabiedrību un citus programmas pasākumus, kas iezīmēja plašu federālo sociālo reformu periodu. Tomēr vēlēšanu iznākums arī iezīmēja sākumu politiskai pārdalei — Goldvatera panākumi Dienvidos norādīja uz vēlāk notiekošu partiju un ideoloģisku pāreju reģionā, kas gadu desmitiem veicināja Republikāņu partijas nostiprināšanos Dienvidu štatos.
1964. gada vēlēšanas ir vēsturiskas ar to, ka tās parādīja gan spēcīgu atbalstu plašām sociālām reformām, gan konservatīvo kustību izaugsmes sākumu, kas vēlāk ietekmēja ASV politiku. Džonsona uzvara un īstenotās politikas mainīja sabiedrības un valdības lomu iekšpolitikas jomā, savukārt Goldvatera idejas iedzina pamatus jaunai konservatīvajai kustībai, kas nākamajos gados guva vēl lielāku ietekmi.
.png)
