Džordžs Korlijs Voliss (George Corley Wallace) (1919. gada 25. augusts — 1998. gada 13. septembris) bija amerikāņu politiķis, kurš vairākos laikposmos bija ievērojama un pretrunīga personība Dienvidu politikā. Viņš bija Alabamas gubernators vairākos nešķērsotos termiņos — kopumā četras pilnvaru pilnvaras, kas deva viņam ilgu ietekmi štata vadībā — un kandidēja uz ASV prezidenta amatu vairākkārt (piemēram, 1964, 1968, 1972. un 1976).
Voliss dzimis Clio, Alabamas štatā. Viņš studēja tiesību zinātnes un strādāja kā jurists; savu politisko karjeru sāka jau salīdzinoši jauns — 33 gadu vecumā kandidējot uz apgabala tiesneša amatu. Vēlāk viņš kļuva par ievērojamu štata politiķi, kas prata mobilizēt plašas balsu masas un izmantot populistisku retoriku.
Voliss kļuva plaši pazīstams ar saviem stingrajiem viedokļiem par segregāciju un pretstāvi federālajām desegregācijas iniciatīvām. Viņa slavenais publiskais priekšstāvis 1963. gadā — kad viņš mēģināja apturēt Melno un Baltu studentu ievedšanu University of Alabama (pašā pazīstamākajā „stand in the schoolhouse door” epizodē) — padarīja viņu par simbolu Dienvidu segregacionistu kustībai. 1972. gada 15. maijā, kandidējot uz prezidenta amatu, viņu nošāva uzbrukumā, ko izpildīja Arthur Bremer; šis brīdis atstāja Volisu paralizētu līdz dzīves beigām un piespieda izmantot ratiņkrēslu. Vēlāk viņš pakāpeniski mīkstināja dažus savus izteikumus, publiski attālinoties no agrīnās segregacionistiskās retorikas un mēģinot izveidot darbu ar dažādām kopienām.
Voliss bija partijiski saistīts ar demokrātiem, taču viņa politika un kandidēšanas veids būtiski ietekmēja politisko pārkārtojumu Dienvidos un nacionālā līmenī — īpaši 1960. un 1970. gadu mijā. Viņa kandidētā taktika un retorika piesaistīja gan plašu atbalstu, gan asu nosodījumu.
Voliss mira 1998. gada 13. septembrī 79 gadu vecumā no sepses, ko izraisīja mugurkaula infekcija; kopš apšaudes 1972. gadā viņš 26 gadus pavadīja ratiņkrēslā. Viņa politiskais mantojums ir pretrunīgs — daļa cilvēku to vērtē kā nevēlamu segregācijas un šķelšanās perioda simbolu, citi atzīst viņa vēlākos centienus mazināt agrīno retoriku un iekļaut citus sabiedriskos pārstāvjus valdībā. Voliss joprojām tiek plaši pētīts kā piemērs tam, kā vietējā politika un populisms var ietekmēt nacionālās vēlēšanas un politisko kursu.