Burušaski — valodas izolāts Hunza, Nagar un Yasin ielejās (Pakistāna, Kašmira)
Burušaski (urdu: بروشسکی - burū́šaskī) ir valodas izolāts, kurā runā aptuveni 87 000 (2000. gadā) burušo iedzīvotāju Hunzas, Nagara, Jasina un daļā Gilgitas ieleju Ziemeļu apgabalos, Pakistānā. Tajā runā arī aptuveni 300 runātāju Šrinagarā, Indijas pārvaldītajā Kašmirā. Citi valodas nosaukumi ir kanjut (Kunjoot), Werchikwār, Boorishki, Brushas (Brushias).
Izplatība un runātāji
Burušaski galvenokārt lieto Hunzas, Nagara un Yasin (Werchikwār) ielejās Gilgit-Baltistan reģionā, taču nelielas kopienas dzīvo arī atsevišķās citās apkārtnēs, piemēram, Šrinagarā. Runātāju skaits dažādos avotos var atšķirties; pieejamie dati bieži ir vecāki un vietēji demogrāfiski apstākļi var būt mainījušies. Vairums burušo cilvēku ir bilingvāli vai plurilingvāli — blakus burušaskim plaši izmanto urdu, vietējās dardiešu valodas (piem., khovar, šina) un arvien biežāk angļu valodu.
Valodas ģenētiskais statuss un hipotēzes
Burušaski tiek uzskatīta par valodas izolātu — tai nav droši pierādītas saistības ar kādu no lielajām valodu saimēm. Dažādi pētnieki ir izvirzījuši hipotēzes par iespējamu saistību ar citām valodu grupām (piem., ar dažām ziemeļāzijas vai kaukāziešu valodu grupām, kā arī ar tālākām, drīzāk spekulatīvām hipotēzēm), taču neviena no šīm teorijām nav guvusi plašu piekrišanu. Tāpēc burušaski joprojām tiek klasificēta kā izolāts.
Gramatiskās un tipoloģiskās iezīmes
Burušaski ir tipoloģiski interesanta valoda ar vairākām izteiktām iezīmēm:
- Vārdu kārtība: parasti SOV (subjekts – objekts – verbs), kas ir raksturīga reģiona daudzām valodām.
- Morfoloģija: bagātīga locījumu un darbības vārdu paradigmu sistēma; darbības vārdi vienkārši vai salikti izteic laiku, aspektu un noskaņu.
- Dzimtes un kategorijas: valodā ir izteiktas dzimtes vai lietu klasifikācijas sistēmas elementi, kas ietekmē saskaņošanu.
- Ergatīvās iezīmes: dažos aspektos novērojama ergatīva iezīme (piemēram, pagātnes formās), kas nozīmē, ka iekšējā locekļa uzbūve locījumos atšķiras no nomināla/absolūtā lietojuma.
Šīs īpašības padara burušaski par svarīgu objektu salīdzināmajās valodniecības un tipoloģijas pētījumos.
Leksika un valodu kontakti
Mūsdienās burušaski leksikā ir ievērojami aizguvumi no urdu valodas (tostarp no angļu valodas pārņemti termini, kas bieži ienākuši caur urdu), kā arī no kaimiņu dardiešu valodām, piemēram, khovar un šina. Ir konstatējami arī aizguvumi no turku valodām un no sīn‑tibetiešu saimes valodām, kas tiek lietotas tuvākajās ielejās. Tomēr liela daļa pamatleksikas ir autohtona un liecina par senāku valodas vēsturi. No burušaski ir aizguvumi arī kaimiņu dardiešu valodās, kas norāda uz ilgstošu valodu mijiedarbību reģionā.
Dialekti
Galvenie dialekti ir nosaukti pēc ielejām: Hunza, Nagar un Yasin (Werchikwār). Visi trīs dialekti ir savstarpēji saprotami, tomēr pastāv atšķirības leksikā, fonoloģijā un dažās gramatiskās formās. Tiek uzskatīts, ka Yasin dialekts ir līdz konservatīvāks — tajā redzamas mazāk kontaktu ietekmju no apkārtējām valodām, tāpēc tas saglabā vairāk vecākas leksikas un formas.
Rakstība, izglītība un valodas stāvoklis
Vēsturiski burušaski galvenokārt ir bijusi mutvārdu valoda. Mūsdienā tiek izmantoti vairāki rakstības risinājumi, tostarp Perso-Arābu pamatoji rakstības varianti līdzīgi tam, kā raksta urdu, kā arī latīniskās transliterācijas pētniecībā un mācību materiālos. Līdz šim nav vienotas, plaši pieņemtas standarta ortogrāfijas, taču pētnieku un vietējo kopienu iniciatīvas ir attīstījušas mācību grāmatas, vārdnīcas un citus resursus.
Sociolingvistiski burušaski kopiena ir plurilingvāla: formālā izglītībā un administrācijā dominē urdu un angļu valoda, kas rada spiedienu uz valodas lietojumu ikdienā. Tas rada riskus valodas transmisijai nākamajām paaudzēm, tomēr pastāv vietējas un akadēmiskas iniciatīvas valodas dokumentēšanai, mācību materiālu izstrādei un kultūras saglabāšanai.
Pētniecība un resursi
Burušaski ir pētīta kopš 19. un 20. gadsimta beigām, un šodien pastāv gramatikas apraksti, vārdnīcas un lingvistiskie pētījumi, kas analizē tās fonoloģiju, morfoloģiju un sintaksi. Valodas dokumentēšana turpinās, un pētnieki strādā, lai saglabātu un padarītu pieejamus audio un rakstiskos materiālus gan akadēmiskai, gan vietējai lietošanai.
Kopsavilkumā: burušaski ir unikāls valodas fenomens Dienvidāzijā — valodas izolāts ar bagātīgu morfoloģiju, vairāku dialektu sistēmu un intensīviem valodu kontaktiem reģionā. Lai gan tā saskaras ar mūsdienu valodu maiņas spiedienu, ir pamanāmas iniciatīvas tās dokumentēšanai un saglabāšanai.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Cik daudz cilvēku runā Burušasku valodā?
A: 2000. gadā aptuveni 87 000 burušo cilvēku Hunzas, Nagaras, Jasinas un daļā Gilgitas ieleju Pakistānas Ziemeļu apgabalos runāja burušasku valodā.
J: Kur runā burušaski valodā?
A: Burushaski valodā runā Hunza, Nagar, Yasin un daļā Gilgit ieleju Pakistānas ziemeļu apgabalos. Tajā runā arī aptuveni 300 runātāju Šrinagarā, Indijas pārvaldītajā Kašmiras daļā.
J: Kāda ir burušasku valodas izcelsme?
A: Burushaski valodas izcelsme nav zināma, jo tā ir izolēta valoda, kas nozīmē, ka tai nav zināmu radniecīgu valodu.
J: Kādi ir citi burušasku valodas nosaukumi?
A: Kanjut (Kunjoot), Werchikwār, Boorishki, Brushas (Brushias) ir daži citi burušašku valodas nosaukumi.
J: Kā burušašku valodu ir ietekmējušas kaimiņu valodas?
A: Burušasku valodā ir daudz aizguvumu no urdu valodas (tostarp ar urdu valodas starpniecību pārņemti angļu valodas vārdi) un no kaimiņu dardiešu valodām, piemēram, khovaru un šinas, kā arī daži aizguvumi no turku valodām un no kaimiņos esošās sīnībetiešu valodas balti, taču oriģinālā leksika lielā mērā ir saglabājusies neskarta. Dardiešu valodās ir arī liels skaits aizguvumu no burušu valodas.
Jautājums: Cik dialektu ir burušaļu valodā?
A: Burushaski valodai ir trīs dialekti, kas nosaukti galveno ieleju vārdā: Hunza, Nagar un Yasin (saukta arī par Werchikwār).
J: Vai burušasku valodas dialekti ir savstarpēji saprotami?
A: Jā, visi trīs burušasku valodas dialekti ir savstarpēji saprotami. Tiek uzskatīts, ka jasiņu dialekts ir vismazāk ietekmēts saskarsmē ar kaimiņu valodām un kopumā ir mazāk līdzīgs pārējiem diviem dialektiem nekā tie ir līdzīgi viens otram.
