Gilgita Baltistāna (agrāk pazīstama kā Ziemeļu apgabali), urdu: گلگت بلتستان) ir Pakistānas ziemeļu autonomā teritorija ar sarežģītu vēsturi un stratēģisku atrašanās vietu. Platības ziņā to dažkārt salīdzina ar citām valstīm — tā ir lielāka par Sjerraleoni, bet mazāka par Panamu. Tā daudz gadsimtu bija saistīta ar bijušo Kašmiras un Džammu hercogisti, kuras robežas un piederība 20. gadsimtā kļuva par reģionālu konfliktu pamatu.
Gilgita Baltistāna robežojas ar Pakistānas valdība administrētajiem apgabaliem: Azad Džammu un Kašmiru dienvidos, Indijas pārvaldīto Kašmiru dienvidaustrumos; rietumos to ierobežo Pakistānas Khyber Pakhtunkhwa (KPK) province. Starptautiski reģions robežojas ar Afganistānu ziemeļos; ar Tadžikistānu to šķir aptuveni 14 kilometru garš Vahānas koridors; uz ziemeļaustrumiem reģionam ir robeža ar Ķīnas Tautas Republiku.
Reģiona administratīvā vienība tika izveidota 1970. gadā, apvienojot vairākas vēsturiskas teritorijas — Gilgitas aģentūru, Ladakas Vazarāta Baltistānas apgabalu, kā arī Hunzas un Nagaras štatus. Pēc 1947. gada notikumiem vietējās militārās vienības (piem., Gilgitas skauti) un politiskas kustības noveda pie reģionālās pārvaldības maiņas un pievienošanās Pakistānai. Tomēr Gilgita Baltistāna joprojām ir Kašmiras strīda daļa, un šai teritorijai ir īpašs statuss un administratīvā kārtība, kas atšķiras no Pakistānas provinciālajām struktūrām.
Administratīvi reģionu vada gubernators un galvenais ministrs; galvenais ministrs tiek ievēlēts Gilgitas Baltistānas likumdošanas asamblejā, bet gubernators parasti tiek iecelts no federālās valdības puses. 2009. gadā stājās spēkā reformas, kas piešķīra reģionam plašākas pašpārvaldes tiesības un izveidoja vietējo likumdošanas institūciju. Tomēr Gilgitas Baltistāna nav pilntiesīga Pakistānas province un tai trūkst pilnīgas pārstāvības Pakistānas parlamentā.
Pakistānas oficiālā nostāja kopš neatkarības atgūšanas ir tāda, ka visa Džammu un Kašmiras teritorija ir "strīdus teritorija", kuru vajadzētu risināt ar plebiscītu visā bijušajā pavalstī, lai noteiktu tās galīgo piederību. Šī politiskā pozīcija tiek regulāri atkārtota arī Pakistānas valdības dokumentos un izteikumos.
Ģeogrāfiski Gilgita Baltistāna ir slavena ar daudziem pasaules augstākajiem kalniem un ledājiem — reģionā atrodas Karakoruma klāsts ar K2 un citiem nozīmīgiem virsotnēm, daļa Himalaju un reģiona Rietumu daļā — arī Hindukuša ietekmes zonā. Šeit plūst Indusa upe un tās pietekas, reģionā ir lieli ledāji, kas ir nozīmīgs ūdens avots dienvidu reģioniem. Kalnu tūrisms, alpīnisma ekspedīcijas un Karakoruma šoseja (savienojums uz Ķīnu) ir svarīgi reģiona ekonomikas elementi, un šeit ietveras arī projekti, kas saistīti ar China–Pakistan Economic Corridor (CPEC).
Demogrāfiski reģionā dzīvo vairākas etnolingvistiskas grupas — galvenie grupējumi ir balti (balti), šini, buršu (hunzu iedzīvotāji), vakhi u. c. Valodas, reliģiskās tradīcijas un kultūras atšķiras pa apvidiem; reliģiski dominē islāmam piederošas kopienas, tostarp sunīti, šiīti un ismailīti. Reģiona administratīvā centrs ir Gilgita, bet Baltistānas daļā nozīmīgi pilsētu centri ir Skardu un citas pilsētas, kas kalpo kā bāzes tūrisma un tirdzniecības centri.
Par platību avoti atšķiras; bieži minētā vērtība ir 64 817 km², bet citos avotos sastopama cita skaitliskā norāde (piem., 28 174 km²) — atšķirības rodas no dažādām administratīvām robežām un datu interpretācijām. Neatkarīgi no precīza cipara, Gilgita Baltistāna ir liela, kalnaina un stratēģiski nozīmīga teritorija ar bagātu dabu, sarežģītu vēsturi un īpašu politisko statusu reģionā.
