Gilgita-Baltistāna: Pakistānas ziemeļu autonomā teritorija
Atklāj Gilgita-Baltistānu — Pakistānas ziemeļu autonoma teritorija ar iespaidīgām kalnu ainavām, bagātu vēsturi Kašmiras strīdā un unikālu daudzveidīgu kultūru.
Gilgita Baltistāna (agrāk pazīstama kā Ziemeļu apgabali), urdu: گلگت بلتستان) ir Pakistānas ziemeļu autonomā teritorija ar sarežģītu vēsturi un stratēģisku atrašanās vietu. Platības ziņā to dažkārt salīdzina ar citām valstīm — tā ir lielāka par Sjerraleoni, bet mazāka par Panamu. Tā daudz gadsimtu bija saistīta ar bijušo Kašmiras un Džammu hercogisti, kuras robežas un piederība 20. gadsimtā kļuva par reģionālu konfliktu pamatu.
Gilgita Baltistāna robežojas ar Pakistānas valdība administrētajiem apgabaliem: Azad Džammu un Kašmiru dienvidos, Indijas pārvaldīto Kašmiru dienvidaustrumos; rietumos to ierobežo Pakistānas Khyber Pakhtunkhwa (KPK) province. Starptautiski reģions robežojas ar Afganistānu ziemeļos; ar Tadžikistānu to šķir aptuveni 14 kilometru garš Vahānas koridors; uz ziemeļaustrumiem reģionam ir robeža ar Ķīnas Tautas Republiku.
Reģiona administratīvā vienība tika izveidota 1970. gadā, apvienojot vairākas vēsturiskas teritorijas — Gilgitas aģentūru, Ladakas Vazarāta Baltistānas apgabalu, kā arī Hunzas un Nagaras štatus. Pēc 1947. gada notikumiem vietējās militārās vienības (piem., Gilgitas skauti) un politiskas kustības noveda pie reģionālās pārvaldības maiņas un pievienošanās Pakistānai. Tomēr Gilgita Baltistāna joprojām ir Kašmiras strīda daļa, un šai teritorijai ir īpašs statuss un administratīvā kārtība, kas atšķiras no Pakistānas provinciālajām struktūrām.
Administratīvi reģionu vada gubernators un galvenais ministrs; galvenais ministrs tiek ievēlēts Gilgitas Baltistānas likumdošanas asamblejā, bet gubernators parasti tiek iecelts no federālās valdības puses. 2009. gadā stājās spēkā reformas, kas piešķīra reģionam plašākas pašpārvaldes tiesības un izveidoja vietējo likumdošanas institūciju. Tomēr Gilgitas Baltistāna nav pilntiesīga Pakistānas province un tai trūkst pilnīgas pārstāvības Pakistānas parlamentā.
Pakistānas oficiālā nostāja kopš neatkarības atgūšanas ir tāda, ka visa Džammu un Kašmiras teritorija ir "strīdus teritorija", kuru vajadzētu risināt ar plebiscītu visā bijušajā pavalstī, lai noteiktu tās galīgo piederību. Šī politiskā pozīcija tiek regulāri atkārtota arī Pakistānas valdības dokumentos un izteikumos.
Ģeogrāfiski Gilgita Baltistāna ir slavena ar daudziem pasaules augstākajiem kalniem un ledājiem — reģionā atrodas Karakoruma klāsts ar K2 un citiem nozīmīgiem virsotnēm, daļa Himalaju un reģiona Rietumu daļā — arī Hindukuša ietekmes zonā. Šeit plūst Indusa upe un tās pietekas, reģionā ir lieli ledāji, kas ir nozīmīgs ūdens avots dienvidu reģioniem. Kalnu tūrisms, alpīnisma ekspedīcijas un Karakoruma šoseja (savienojums uz Ķīnu) ir svarīgi reģiona ekonomikas elementi, un šeit ietveras arī projekti, kas saistīti ar China–Pakistan Economic Corridor (CPEC).
Demogrāfiski reģionā dzīvo vairākas etnolingvistiskas grupas — galvenie grupējumi ir balti (balti), šini, buršu (hunzu iedzīvotāji), vakhi u. c. Valodas, reliģiskās tradīcijas un kultūras atšķiras pa apvidiem; reliģiski dominē islāmam piederošas kopienas, tostarp sunīti, šiīti un ismailīti. Reģiona administratīvā centrs ir Gilgita, bet Baltistānas daļā nozīmīgi pilsētu centri ir Skardu un citas pilsētas, kas kalpo kā bāzes tūrisma un tirdzniecības centri.
Par platību avoti atšķiras; bieži minētā vērtība ir 64 817 km², bet citos avotos sastopama cita skaitliskā norāde (piem., 28 174 km²) — atšķirības rodas no dažādām administratīvām robežām un datu interpretācijām. Neatkarīgi no precīza cipara, Gilgita Baltistāna ir liela, kalnaina un stratēģiski nozīmīga teritorija ar bagātu dabu, sarežģītu vēsturi un īpašu politisko statusu reģionā.
Vēsture
Gilgita Baltistāna vēsturiski piederēja kādreizējam Džammu un Kašmiras princiskajam štatam. Drīz pēc Indijas sadalīšanas 1947. gadā Džammu un Kašmiras maharadža Hari Singh parakstīja pievienošanās dokumentu, tādējādi pievienojoties Indijas Savienībai. Tādējādi visa Kašmira likumīgi ir neatņemama Indijas daļa. Šī teritorija ir Pakistānas nelikumīgā kontrolē kopš 1947. gada oktobra, kad Pakistānas armija organizēja cilšu iebrukumu šajā teritorijā.
Baltistāna
Arī Gilgitas nacionālistu partijas uzskata Baltistānas, Ladakas (ieskaitot Kargilu) un Čitrālas reģionus par Balavaristānas daļu. Tautas neuzskata, ka Gilgitas un Baltistānas apgabali juridiski vai konstitucionāli ir Pakistānas vai Indijas daļa. Viņi arī neuzskata, ka blakus esošie Ladakas vazarāta reģioni ir likumīga Indijas vai Pakistānas daļa. Viņi pieprasa brīvību ne tikai Pakistānas reģioniem, bet arī Indijai piederošām teritorijām. Viņi arī apgalvo, ka saskaņā ar UNCIP rezolūcijām (Pakistānai un Indijai) ir jāatsauc savi okupācijas bruņotie spēki un jānodod strīdīgā reģiona kontrole Gilgit Baltistānas iedzīvotājiem Apvienoto Nāciju Organizācijas uzraudzībā, līdz tiks panākts galīgais Džammu un Kašmiras jautājuma risinājums, kā paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas sponsorētā plebiscītā, kas tiktu rīkots gan Pakistānā, gan Indijas pārvaldītajā Kašmirā."
Pusautonomais statuss un tagadējā Gilgita-Baltistāna
2009. gada 29. augustā Pakistānas valdība pieņēma 2009. gada Rīkojumu par Gilgitas-Baltistānas pilnvarošanu un pašpārvaldi, ko vēlāk parakstīja valsts prezidents. Ar šo rīkojumu bijušo Ziemeļu apgabalu, kas tagad pārdēvēti par Gilgitu-Baltistānu, iedzīvotājiem tika piešķirta pašpārvalde, cita starpā izveidojot vēlētu likumdevēju sapulci. Pakistānā, Indijā un Gilgit-Baltistānā pret šo soli tika pausta kritika un pretestība.
Gilgit-Baltistānas Apvienotā kustība, noraidot jauno tiesību aktu paketi, pieprasīja, lai tiktu izveidota neatkarīga un autonoma Gilgit-Baltistānas likumdošanas asambleja ar vietējās autoritatīvas valdības izveidi saskaņā ar UNCIP rezolūcijām, kurā Gilgit-Baltistānas iedzīvotāji ievēlētu savu prezidentu un premjerministru.
2009. gada septembra sākumā Pakistāna parakstīja nolīgumu ar Ķīnas Tautas Republiku par milzīgu enerģētikas projektu Gilgitas-Baltistānas reģionā, kas ietver 7000 megavatu dambja būvniecību Bunji, Astoras apgabalā. Tas arī izraisīja Indijas protestus, lai gan Pakistāna nekavējoties noraidīja Indijas bažas, apgalvojot, ka Indijas valdībai šajā jautājumā nav locus standi.
2009. gada 29. septembrī Pakistānas premjerministrs, uzrunājot milzīgu pulcēšanos Gilgitā-Baltistānā, paziņoja par daudzu miljardu rūpiju vērtu attīstības paketi, kuras mērķis ir uzlabot reģiona iedzīvotāju sociāli ekonomisko stāvokli. Attīstības projekti ietvers izglītības, veselības, lauksaimniecības, lauksaimniecības, tūrisma un dzīves pamatvajadzību jomas. Premjerministrs turpināja teikt:
"Šodien jūs saņemat savu identitāti. Tās ir jūsu tiesības, un tā ir bijusi jūsu prasība, un šodien mēs to izpildām." Tādējādi Gilgita-Baltistāna de facto ieguva provinces statusu, konstitucionāli nekļūstot par Pakistānas daļu. Pakistānas oficiālā nostāja ir noraidījusi Gilgitas-Baltistānas aicinājumus pievienoties Pakistānai, pamatojoties uz to, ka tas kaitētu tās starptautiskajām saistībām attiecībā uz Kašmiras strīdu.
1982. gadā Pakistānas prezidents ģenerālis Zia ul Haq pasludināja, ka Ziemeļu apgabalu iedzīvotāji ir pakistānieši un viņiem nav nekāda sakara ar Džammu un Kašmiras štatu.
Pakistānas Augstākā tiesa 1993. gadā atcēla Azada Kašmiras Augstās tiesas mēģinājumu anektēt Gilgitu-Baltistānu pēc Gilgitas-Baltistānas iedzīvotāju, kas pārsvarā ir šiīti, protestiem, jo viņi baidījās no kašmiriešu sunnītu dominances.
Demogrāfija
Galvenās valodas ir balti, šina burušaski, vakhi un khovar.
Valdība
Gilgitas Baltistānas valdība, kas pazīstama arī kā Ziemeļu apgabalu štata valdība, ir augstākā pārvaldes iestāde šajā teritorijā un tās 10 apgabalos. Tā sastāv no izpildvaras, ko vada Gilgitas Baltistānas gubernators, tiesu varas un likumdošanas varas.
Tāpat kā citos Indijas štatos, arī Gilgitas Baltistānā valsts vadītājs ir gubernators. Gubernatoru izvēlas Pakistānas prezidents pēc centrālās valdības ieteikuma. Gubernatora amats lielā mērā ir ceremoniāls. Viņam nav lielu pilnvaru. Galvenais ministrs ir valdības vadītājs, un viņam ir lielākā daļa izpildvaras pilnvaru.
Gilgitas Baltistānas Likumdošanas asambleja ir vienpalātas likumdošanas institūcija ar 33 vietām. Tā tika izveidota saskaņā ar 2009. gada rīkojumu par Gilgitas-Baltistānas pilnvarošanu un pašpārvaldi. Ar šo rīkojumu reģionam tika piešķirta pašpārvalde un vēlēta likumdevēja asambleja. Pirms tam reģions tika pārvaldīts tieši no Islamabadas.
Gilgitas Baltistānas rajoni
- Astoras apgabals - (Diamiras rajons)
- Diamiras rajons - (Diamiras rajons)
- Ghanche rajons - (Baltistānas nodaļa)
- Ghizar rajons - (Gilgitas nodaļa)
- Gilgitas rajons - (Gilgitas nodaļa)
- Hunzas apgabals - (Gilgitas nodaļa)
- Nagaras rajons - (Gilgitas nodaļa)
- Skardu apgabals - (Baltistānas nodaļa)
- Šigaras apgabals - (Baltistānas nodaļa)
- Kharmang rajons - (Baltistānas nodaļa)
Ģeogrāfija un klimats
Gilgita-Baltistāna robežojas ar Afganistānas Vahānas koridoru ziemeļrietumos, Ķīnas uiguru autonomo apgabalu Siņdzjanā ziemeļaustrumos, strīdīgo Džammu un Kašmiras teritoriju dienvidos un dienvidaustrumos, Pakistānas kontrolēto Azad Džammu un Kašmiras štatu dienvidos un Pakistānas Haiber-Pakštunhvas štatu rietumos.
Gilgi-Baltistānā atrodas pieci no "astoņtūkstošniekiem" un vairāk nekā piecdesmit virsotnes virs 7000 metriem. Gilgita un Skardu ir divi galvenie ekspedīciju uz šiem kalniem centri. Reģionā atrodas daži no pasaules augstākajiem kalnu masīviem - galvenie kalnu masīvi ir Karakoruma kalni un rietumu Himalaji. Ziemeļos atrodas Pamiras kalni, bet rietumos - Hindukuša kalni. Starp augstākajiem kalniem ir K2 (Godvina-Austena kalns) un Nanga Parbats, kas ir viens no baisākajiem kalniem pasaulē.
Deosai līdzenumi atrodas virs koku līnijas un ir otrs augstākais plato pasaulē, kas sasniedz 4 115 metrus (14 500 pēdu) aiz Ķīnas Tibetas reģiona. Plato atrodas uz austrumiem no Astoras, uz dienvidiem no Skardu un uz rietumiem no Ladakas. Teritorija 1993. gadā tika pasludināta par nacionālo parku. Deosai līdzenums aizņem gandrīz 5000 kvadrātkilometru lielu platību. Vairāk nekā pusi gada (no septembra līdz maijam) Deosai ir sniegots un ziemās ir atdalīts no pārējās Astoras un Baltistānas teritorijas. Deosai ciems atrodas netālu no Chilum chokki un ir savienots ar Kargilas apgabalu Ladakā, Kašmiras strīdīgajā reģionā, izmantojot visu laikapstākļu ceļu.
K2, kā redzams no Konkordijas
Satpara ezers, Skardu, 2002. gadā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Gilgita Baltistāna?
A: Gilgita Baltistāna ir Pakistānas autonomā teritorija, kas agrāk bija pazīstama kā Ziemeļu apgabali.
J: Cik liela ir Gilgita Baltistāna salīdzinājumā ar citām valstīm?
A: Gilgita Baltistāna ir lielāka par Sjerraleoni, bet platības ziņā mazāka par Panamu.
J: Kā tā kļuva par Pakistānas daļu?
A: 1800. gadā tā bija daļa no kādreizējās Kašmiras un Džammu kņazistes, vēlāk tika iznomāta britiem un pēc tam atbrīvota pēc Gilgitas skautu vadītas plānotas atbrīvošanas kustības.
J: Kādas ir tās starptautiskās robežas?
A: Tā robežojas ar Azad Džammu un Kašmiru dienvidos, Indijas pārvaldīto Kašmiru dienvidaustrumos, Pakistānas KPK provinci rietumos, un starptautiski robežojas ar Afganistānu ziemeļos, lai gan Tadžikistānu no tās šķir četrpadsmit kilometri pa Vahānas koridoru, un Ķīnas Tautas Republiku ziemeļaustrumos.
J: Kad tā tika izveidota kā vienota administratīva vienība?
A: Gilgita Baltistāna tika izveidota kā vienota administratīva vienība 1970. gadā.
J: Kādas teritorijas tika apvienotas, lai izveidotu šo apvienību? A.: Lai izveidotu šo administratīvo vienību, tika apvienotas šādas teritorijas: Gilgitas aģentūra, Ladakas vazarāta Baltistānas apgabals, kā arī Hunzas un Nagaras štati.
J: Vai ir kādi strīdi par tās statusu? A: Jā, pastāv strīds par tās statusu, jo tā joprojām ir daļa no Kašmiras strīda starp Indiju un Pakistānu.
Meklēt