Tiesību akti
Likumdošana (jeb "normatīvie tiesību akti") ir tiesību akti, ko ir izstrādājis likumdevējs vai cita pārvaldes iestāde. Šis termins var attiekties uz vienu tiesību aktu vai uz pieņemto tiesību aktu kopumu, savukārt terminu "statūti" lieto arī, lai apzīmētu vienu tiesību aktu. Pirms tiesību akts kļūst par likumu, to var dēvēt par likumprojektu, ko, kamēr tas tiek aktīvi izskatīts, parasti dēvē arī par "tiesību aktu".
Vestminsteras sistēmā tiesību aktu sauc par parlamenta aktu.
Tiesību aktus parasti ierosina likumdevējs (piemēram, Kongresa vai parlamenta loceklis) vai izpildvara, pēc tam tos apspriež likumdevēja deputāti un bieži vien tiek grozīti. Tie, kam ir formālas pilnvaras radīt tiesību aktus, tiek saukti par likumdevējiem, savukārt tiesu varai var būt formālas pilnvaras interpretēt tiesību aktus.
Citi likumdošanas līdzekļi
Tiesību aktu izstrādi dažkārt dēvē par likumdošanas procesu. Saskaņā ar varas dalīšanas doktrīnu likumdošanas funkcija galvenokārt ir likumdevēja kompetencē. Tomēr ir situācijas, kad likumdošana tiek īstenota ar citiem līdzekļiem (visbiežāk, kad tiek pieņemtas konstitucionālās tiesības). Šie citi likumdošanas veidi ietver referendumus un konstitucionālās konvencijas. Dažkārt šo situāciju apzīmēšanai lieto terminu "likumdošana", bet citkārt šo terminu lieto, lai nošķirtu likumdevēja aktus no šīm citām likumdošanas formām.
Saistītās lapas
- Konstitūcija
- Konstitucionālā ekonomika
- Demokrātija
- Juridiskās tiesības
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir likumdošana?
A: Likumdošana, saukta arī par "likumu likumu likumu", ir likums, ko ir izstrādājis likumdevējs vai cita pārvaldes iestāde.
Q: Kas ir likumprojekts?
A: Likumprojekts ir tiesību akts, kas vēl nav kļuvis par likumu. Parasti to ierosina likumdevēja vai izpildvaras loceklis, un pēc tam to apspriež un groza likumdevēja deputāti, pirms tas kļūst par parlamenta aktu.
J: Kas ir likumdevēji?
A: Likumdevēji ir tie, kam ir oficiālas pilnvaras radīt tiesību aktus.
J: Kā tiesu vara mijiedarbojas ar likumdošanu?
A: Tiesu varai var būt formālas pilnvaras interpretēt tiesību aktus.
J: Kādu terminu var lietot, lai apzīmētu vienu tiesību aktu?
A: Terminu "likums" var lietot, lai apzīmētu vienu tiesību aktu.
J: Kādā sistēmā tiesību akti kļūst par parlamenta aktiem?
A: Vestminsteras sistēmā tiesību akti kļūst par parlamenta aktiem.
J: Kas ierosina tiesību aktus?
A: Tiesību aktus parasti ierosina likumdevējs vai izpildvaras loceklis.
