Kašmira un Džammu bija kņaziste Himalajos, blakus Britu Indijas teritorijām ziemeļos. Tajā valdīja hinduistu maharadža. Valsts politiskā un demogrāfiskā aina bija sarežģīta: Kašmiras ielejā dzīvoja pārsvarā musulmaņu iedzīvotāji, kamēr Džammu reģionā lielāks bija hinduistu iedzīvotāju īpatsvars, bet ziemeļos un austrumos — budistu un šītu kopienas.
Vēstures īsumā
Valsts aristokrātiskā forma izveidojās 19. gadsimta vidū. Valsts tika izveidota 1846. gadā pēc sikhu sakāves. Austrumindijas kompānija pārņēma kontroli pār Kašmiras ieleju un, lai segtu izmaksas par angļu–sikhu karu, pārdeva šo teritoriju Džammu valdniekam Dogra. Saskaņā ar Amritsaras līgumu 1846. gadā noteica arī kņazistes robežas: \"tā atradās uz austrumiem no Indas un uz rietumiem no Ravi upes, un tās platība bija 80 900 km2\".
Teritorija un pārvaldība
Kņaziste aptvēra plašu un ģeogrāfiski dažādu teritoriju — no augstiem Himalaju pārejiem un ledājiem līdz lauku ielejām un pilsētām. Dogru dinastija pārvaldīja valsti kā princu valsti (princely state) ar centrálo varu maharadžas rokās, taču sociālā struktūra un vietējā pārvalde atšķīrās pa reģioniem. Ekonomika balstījās uz lauksaimniecību, tirdzniecību caur kalnu pārejām un vietējām amatniecības tradīcijām.
Pēc 1947. gada — sadalīšana un konflikti
Kad 1947. gadā Lielbritānija atkāpās no Indijas, princa valsts politiskā nākotne kļuva par strīda tematu. Džammu un Kašmira, būdama princely state, tika aicināta izlemt par piesaisti Indijai vai Pakistānai vai saglabāt neatkarību. Pēc vēsturiskām skriešanām un bruņotām sadursmēm maharadža pieņēma lēmumu pievienoties Indijai, parakstot pievienošanās aktu (accession). Tas izraisīja bruņotu konfliktu starp Indiju un Pakistānu, kurā iesaistījās arī vietējie spēki un bruņotas grupas no Pakistānas puses.
- 1948. gadā starp Indiju un Pakistānu tika iesaistīta Apvienoto Nāciju Organizācija; 1949. gadu apstākļos tika izveidota pārtraukuma līnija (Ceasefire Line).
- 1972. gada Simlas līgums pēc 1971. gada kara de facto pārveidoja šo līniju par Line of Control (LoC), kas funkcionē kā praktiska robeža, bet netiek atzīta kā starptautiska politiska robeža.
Mūsdienu administratīvā un politiskā situācija
Pēc dalīšanās Kašmira un Džammu teritorija faktiski tika sadalīta starp Indiju un Pakistānu. Pakistānas kontrolē nonāca daļa rietumu un ziemeļu teritoriju (ieskaitot reģionus, kas apsauks par Azad Kashmir un Gilgit-Baltistan), kamēr Indija pārņēma pārējo daļu (Džammu, Kašmiras ieleju un Ladakhu). Kopš tam reģionā atkārtojušies konflikti, regulāri notikušas militāras sadursmes, kā arī politiskas un humanitāras sekas vietējiem iedzīvotājiem.
Starptautiskas organizācijas, tostarp ANO, ir iesaistījušās konfliktā ar aicinājumiem samierināšanai un cilvēktiesību ievērošanai, taču ilgstošs risinājums vēl nav panākts. Nozīmīgi notikumi pēdējās dekādēs ir bijuši bruņoti konflikti 1965., 1971. un 1999. gadā (Kargila), kā arī ilgstoša spriedze gar Line of Control.
Secinājums
Kašmira un Džammu kā vēsturiska kņaziste atstājusi sarežģītu mantojumu — ģeogrāfiski plašu un daudzveidīgu teritoriju, kuras politiskā nākotne pēc 1947. gada kļuva par vienu no Dienvidāzijas galvenajiem konflikta avotiem. Reģiona sadalīšana starp Indiju un Pakistānu, kā arī ilgstošie bruņotie konflikti un nospriegotā drošības situācija ir veidojuši mūsdienu politisko karti un ietekmējuši vietējo iedzīvotāju dzīves daudzos aspektos.