Šaha notācija ir šaha gājienu pierakstīšanas metode: pēc tam, kad spēlētājs ir izdarījis gājienu, abi spēlētāji to pieraksta. Tas ir obligāts visos organizētajos šaha turnīros, izņemot situācijas ar ļoti īsiem laika kontroles noteikumiem (piem., ātrajā vai blica šahā), kad noteikumi var atbrīvot no pieraksta pienākuma.

Kas ietilpst pierakstā

Sistēmā parasti jānorāda:

  • gājiena numurs;
  • pārvietotā figūra (ja tā nav peons);
  • laukums, no kura figūra sākas (pēc vajadzības, lai novērstu neskaidrību);
  • laukums, uz kuru figūra dodas;
  • papildinformācija, piemēram, gūsts (x), pilis (O-O, O-O-O), ķeksis (+) vai matu (#), veicināšana (=Q, =R u.tml.).

Tāpat pie pieraksta var būt ierakstīts partijas rezultāts (1-0, 0-1 vai 1/2-1/2) un citas piezīmes. Ir arī citi pozīciju un partiju pieraksta formāti, kas piemēroti datorprogrammām un datu apmaiņai (piem., FEN, PGN).

Vēsture

Jau no agras bērnības ir bijuši veidi, kā aprakstīt kustības. Rokraksti ar gājienu aprakstiem ir zināmi arābu valodā (9. gadsimtā) un Eiropā (13. gadsimtā).p275 Šie agrīnie pieraksti parasti ir diezgan apgrūtinoši, piemēram: "Karaļa gājiens uz priekšu par diviem namiņiem".p229; 469; 848 Šāda veida pierakstus sauc par aprakstošiem.

Aprakstošajā notācijā katrs spēlētājs apraksta laukumus no sava skatpunkta, piemēram, 1 P-K4 P-K4. Mūsdienās plaši izplatīta ir algebriskā notācija, kurai katram laukumam ir viennozīmīgs apzīmējums (fails + ranga skaitlis), piemēram, 1 e4 e5.p275

Algebriskā notācija — pamati

Algebriskajā notācijā laukus apzīmē ar raidītēm a–h (fails) un skaitļiem 1–8 (rangs). Figūras parasti apzīmē ar lielajiem latīņu vai angļu burtiem (starptautiski plaši lieto angļu apzīmējumus): K – karalis (King), Q – karaliene (Queen), R – pile/torņa (Rook), B – bishops (lauku gājiens), N – zirgs (Knight). Peonus (pionus) apzīmē tikai ar laukuma nosaukumu bez burta.

Daži pamata piemēri:

  • 1. e4 e5 — pions e-pelā (peons) uz e4, pretinieks atbild ar e5;
  • 2. Nf3 Nc6 — zirgs (N) uz f3, pretinieka zirgs uz c6;
  • 3. Bb5 a6 — biskups (B) uz b5, pretinieks spēlē a6.

Simboli un īpaši gadījumi

  • x — gūsts (piem., Bxf7 nozīmē: biskups paņem figūru uz f7);
  • + — šahs (piem., Qh5+);
  • # — mats (piem., Qh7#);
  • O-O — garā karaliskā pilī (kungu pilī / short castling);
  • O-O-O — plata pilī (dāmas pilī / long castling);
  • = — peona veicināšana pie sasniegta pretinieka gala, piemēram, e8=Q;
  • e.p. vai skaidrojums — en passant gājienam reizēm pievieno šo atzīmi (tas nav obligāts katrā pierakstā);
  • Rezultāti: 1-0 (baltais uzvar), 0-1 (melnais uzvar), 1/2-1/2 (nekārtas).

Neviendabīgumu novēršana

Ja divas vai vairākas vienādas figūras var doties uz vienu un to pašu lauku, gājiens tiek precizēts, pievienojot sākuma failu vai rangu (vai abus). Piemēri:

  • Nbd2 — zirgs no b-faila uz d2;
  • N1c3 — zirgs no pirmā (1.) ranga uz c3;
  • Rfe1 — aina:rūķa (torņa) no f-faila uz e1.

Aprakstošā notācija un tās atšķirības

Aprakstošā notācija (piem., 1 P-K4) raksturo laukumus no spēlētāja skatpunkta un izmanto vārdiskus vai burtu apzīmējumus priekš galvenajiem laukumiem. Tā bija izplatīta agrāk, taču mūsdienās gandrīz pilnīgi aizstāta ar algebrisko notāciju, jo algebriskā ir vienkāršāka, mazāk kļūdaina un piemērota starptautiskai saziņai.

Modernie formāti un datu apmaiņa

Elektroniskajās un interneta vidēs visbiežāk lieto PGN (Portable Game Notation) partiju glabāšanai un apmaiņai, kā arī FEN (Forsyth–Edwards Notation) individuālu pozīciju aprakstam. Šie formāti ļauj saglabāt partiju tekstuāli kopā ar komentāriem, laika zīmēm un metadatiem.

Praktiski padomi rakstot gājienus

  • Pierakstīt gājienu tūlīt pēc tā izdarīšanas — tā prasa turnīru noteikumi un palīdz atcerēties pozīciju;
  • Skatīties, lai pieraksts būtu vienkāršs un saprotams (izmantot standarta simbolus);
  • ja domā izmantot datorprogrammas, pieraksts jāveic tā, lai to varētu viegli konvertēt PGN formātā;
  • zināt atšķirību starp algebrisko un aprakstošo notāciju, jo daži vecāki teksti un partijas arhīvi var būt saglabāti aprakstošā formā.

Šaha notācija ir pamats partiju dokumentēšanai, analīzei un apmācībai — tā ļauj atgriezties pie jebkuras partijas, analizēt kļūdas un mācīties no kombinācijām. Savlaicīga un pareiza pierakstīšana padara šo procesu daudz ērtāku.