Interpunkcija

Interpunkcijas noteikumi

Angļu valodā interpunkcijas lietojums var mainīties atkarībā no vietas un laika, ņemot vērā attiecīgajā vietā un laikā lietotos noteikumus. Mūsdienu tipogrāfija liecina, ka interpunkcijas zīmes jālieto tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Tā rezultātā ir mazāk interpunkcijas, nekā tas bija 20. gadsimta sākumā.

Par šo zīmju lietošanu bieži vien lemj kāda grupa vai organizācija, un pēc tam tās tiek ierakstītas stila rokasgrāmatā, kas ietver formāta noteikumus. Laikrakstiem ir stila rokasgrāmata, lai to saturā tiktu izmantoti vienādi noteikumi (konsekvences labad).

Interpunkcijas iemesli

• Viens no iemesliem ir paklausība. Ja mēs strādājam organizācijā, kurā ir mājas stila rokasgrāmata, mēs to izmantojam.
• Punktu punkti palīdz lasītājam saprast, kas ir domāts. Aplūkojiet šādus piemērus:

1. Viņš nedevās uz pilsētu, jo viņa tēva nebija klāt. Tas nozīmē, ka viņš devās uz pilsētu, un iemesls nebija tēva prombūtne.
2. Viņš nedevās uz pilsētu, jo tēva nebija mājās. Tas nozīmē, ka viņš nebrauca uz pilsētu, un iemesls, kāpēc viņš nebrauca, bija viņa tēva prombūtne.

Otrajā piemērā nekādi stila norādījumi nepalīdzēs. Rakstītājam tikai jāpārliecinās, ka teikums ir saprotams tā, kā tas ir uzrakstīts. Punktu punkti ir paredzēti, lai palīdzētu lasītājam saprast, kas ir uzrakstīts. Bieži vien vislabāk ir mainīt teikumu tā, lai jēga nebalstītos uz komata.

1. Viņš devās uz pilsētu, bet ne tāpēc, ka tēvs bija prom.
2. Tā kā tēvs bija prom, viņš nebrauca uz pilsētu.

Šķiet, ka tas padara nozīmi skaidru.

Punkts vai punkts

Punkts (ASV), punkts (Lielbritānijā un Sadraudzības valstīs) vai punkts (tipogrāfijā un drukāšanā) izskatās šādi: .

Punkts vai pieturas punkts tiek lietots, lai pabeigtu teikumu. Ar punktu un atstarpi tiek atdalīti teikumi prozā, un tas atvieglo lasīšanu. Ja tie nav nepieciešami, tie nav jālieto. Tā, piemēram, saraksta formātā ir acīmredzams, kad beidzas kāda sadaļa, tāpēc pieturzīme nav vajadzīga.

Ar periodu var attēlot skaitļus, kas ir mazāki par vienu. Naudas gadījumā ar punktu apzīmē naudas summu, kas ir mazāka par vienu dolāru.

Piemēram: "Tas nozīmē, ka Elizabete par dzērienu samaksāja vienu dolāru un divdesmit piecus centus.

Lai norādītu, ka vārds ir saīsināts, dažkārt tiek lietots punkts. Vārdu, kas saīsināts ar punktu, sauc par saīsinājumu.

Piemēram: Vārdus "ārsts" vai "kungs" bieži vien lieto īsāk, ja tos lieto kopā ar vārdu. "Dr. Smits" ir ārsta uzvārds, kura uzvārds ir Smits, un "kungs Banerjee" un "kundze Jang" ir bieži sastopami rakstīšanas veidi. Tomēr mūsdienu tipogrāfijā biežāk tiek lietots vienkāršs "kungs, kundze/ kundze" vai "Dr". "Mrs" nekad netiek rakstīts pilnībā: rakstot "kundze", tiek domāts pavisam kas cits. Sk. arī Lielo sākumburtu rakstību.

Punkts vai punkts

Kārtogrāvis

Kārtojums izskatās šādi: ,

Kārtojumam ir daudz lietojumu. Dažas no tām ir parādītas turpmāk:

• Lai atdalītu lietas sarakstā: "govis, zirgi, cūkas un aitas". Kārtojumu, ko lieto pirms vārda un sarakstā, sauc par Oksfordas komatu. Daži cilvēki Oksfordas komatus nelieto: "govis, zirgi, cūkas un aitas".
• Atdalīt divus teikumus ar savienotāju: "Lielākajai daļai putnu ir atsevišķi pirksti, bet pīlēm kājas ir ar tīklveida pirkstiem."
• Lai atdalītu teikuma daļas: "Mimi, tik ļoti izsalkusī, kautrējās nākt uz priekšu un paņemt gabaliņu kūkas."
• Lai norādītu pauzi teikumā vai jautājumā: "Hallie, vai tu atceries pabarot kaķi?" (Hallie, vai tu atceries pabarot kaķi?)
• Dažās Eiropas valstīs komatu lieto kā -Insert number base here- punktu, nevis punktu. Tā vietā 3,57 € būtu 3,57 €. Atkārtotajā gadījumā €17,693 (Seventeen thousand utt.) būtu €17,693.

Kārtojums

Jautājuma zīme

Jautājuma zīme izskatās šādi: ?

Jautājuma zīmes tiek lietotas, rakstot jautājumu, lai uzdotu jautājumu vai kaut ko jautātu.

Piemēram:

"Hallija, vai tu esi izpildījusi mājasdarbus?"

"Elizabete sacīja Hallei: "Kā tu esi?"."

"Kāpēc debesis ir zilas?"

"Vai jums patīk āboli?"

Jautājuma zīme

Izsaukuma zīme

Izsaukuma zīme izskatās šādi: !

Izsaukuma zīmi lieto, lai rakstītu par spēcīgām emocijām vai lai uzrakstītu vārdus, ko cilvēks ir izsaucis. To var izmantot, lai apgalvojumu padarītu spēcīgāku vai spēcīgāku.

Piemēram:

"Kāds slikts kaķis ir Mimi!"

"Džeina, nāc šurp!"

"Jūs labi paveicāt savu darbu!"

Izsaukuma zīmi var lietot kopā ar jautājuma zīmi, lai padarītu jautājumu spēcīgāku.

Piemēram:

"Kāpēc tu to izdarīji?!" viņa dusmīgi sacīja."

Izsaukuma zīme

Apostrofs

Apostrofs izskatās šādi: '

Apostrofam ir divi galvenie lietojumi:

Īpašumtiesības

Apostrofu var lietot, lai norādītu, ka kaut kas pieder kādam citam.

Ja ir tikai viena lieta, pēc apostrofiem lieto burtu s, lai norādītu piederību.

Piemēram:

"Tas bija zēna suns."

"Mēs brauksim ar Mimi mašīnu."

Dažkārt pēc apostrofiem netiek lietots burts s, lai parādītu piederību. Vārds beidzas tikai ar apostrofu, ja ir vairāk nekā viena lieta un vārds jau beidzas ar s.

Piemēram:

"Tēvs novietoja meiteņu drēbes" nozīmē, ka tēvam bija jāsakārto vairākas meitenes.

"Tēvs novietoja meitenes drēbes" nozīmē, ka Tēvs sakārtoja tikai vienas meitenes drēbes.

Kontrakcijas

Apostrofu var izmantot, lai saliktu kopā divus mazus vārdus. Divus mazos vārdus, kas savienoti kopā ar apostrofu, lai veidotu vienu vārdu, sauc par saīsinājumiem. Tas ir normāli, rakstot par personu, kas runā. Runātā angļu valodā bieži tiek lietoti saīsinājumi, jo šos vārdus ir vieglāk pateikt.

Piemēram:

Vārdu "nevar" var pārveidot par vārdu "nevar".

To var pārveidot vārdā it's, piemēram, "Šodien ir jauka diena".

Biežāk pieļautās apostrofu lietošanas kļūdas

Vietniekvārdiem nelieto apostrofu, lai norādītu, ka kaut kas pieder kaut kam citam. Tādi vietniekvārdi ir tās, viņa, viņas, viņu, viņu.

Piemēram:

"Putns spārnus plīvurēja", nevis "Putns spārnus plīvurēja".

"Tas ir viņa velosipēds," nevis "Tas ir viņa velosipēds."

Vārdiem daudzskaitlī (vārdiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienu lietu) apostrofs nav nepieciešams.

Piemēram:

"Pārdošanā ir āboli", nevis "Pārdošanā ir āboli".

Apostrofs

Citāti

Citāti (sauktas arī par pēdiņām vai citātiem) lieto ap cilvēku teiktajiem vārdiem jeb tiešo runu. Tās lieto pa pāriem.

Piemēram:

Hallija teica: "Mimi, lūdzu, nomazgā traukus."

"Šodien," teica mūsu skolotājs, "ir pirmā diena jūsu atlikušajā dzīvē."

Piemērs:

"Pēc "Beat It" ierakstīšanas Maikls Džeksons ierakstīja vēl vairākus hitus.

Interpunkcijas kārtība

Ja blakus punktiem un komatiem ir pēdiņas, ir divi interpunkcijas stili. Šos divus stilus visbiežāk dēvē par "amerikāņu" un "britu"; britu stilu sauc arī par "loģiskajām pēdiņām".

Abās sistēmās ir vienādi noteikumi attiecībā uz jautājuma zīmēm, izsaukuma punktiem, divpunktu un semikolu. Taču atšķiras to attieksme pret pieturzīmēm un komatiem.

Visās lielākajās angļu valodas formās jautājuma zīmes, izsaukuma zīmes, semikoloni un citas interpunkcijas zīmes tiek ievietotas pēdiņas pēdiņā vai ārpus tās atkarībā no tā, vai tās ir citējamā materiāla daļa.

Vai viņš teica: "Labs rīts, Deiv,"?

Nē, viņš teica: "Kur tu esi, Deivs?"

Pastāv trīs galvenās vārda "dzimums" definīcijas: vernacular, socioloģiskā un lingvistiskā.

Lielbritānijas prakse

Apvienotajā Karalistē un citviet ārpus Amerikas pieņemts stils, ko dēvē par britu stilu, loģisko citātu vai loģisko interpunkciju. tajā pēdiņās iekļauj tikai tās interpunkcijas zīmes, kas bija citētā materiāla oriģinālā. Pretējā gadījumā pieturzīmes tiek liktas ārpus pēdiņām, kas noslēdz pēdiņas. Fowler's A Dictionary of Modern English Usage sniedz agrīnu šī noteikuma piemēru: "Visas pieturzīmes, kas tiek lietotas kopā ar vārdiem pēdiņās, jānovieto atbilstoši to nozīmei." Ja runa ir par vārdiem kā vārdiem, īsiem darbiem un teikumu fragmentiem, šajā stilā punktiem un komatiem ir vieta ārpus pēdiņām:

"Bezrūpīgs" vispārīgi nozīmē "brīvs no rūpēm vai raizēm".

Dziesmas nosaukums bija "Gloria", ko daudzi jau zināja.

Viņa teica, ka jūtas "brīva no rūpēm un trauksmes".

Tiešās runas gadījumā britu valodas izvietojums ir atkarīgs no tā, vai citētais izteikums ir pilnīgs vai fragments. Saskaņā ar britu stila rokasgrāmatu Butcher's Copy-editing, rakstot daiļliteratūru, jāizmanto amerikāņu stils. Dažas britu izdevniecības var atļaut citātu pēdiņās ievietot pieturzīmes, kas nav personas runas daļa, bet vēlas, lai tās tiktu izvietotas ārpus pēdiņām. Punktus un komatus, kas ir personas runas daļa, ir atļauts likt pēdiņās neatkarīgi no tā, vai materiāls ir daiļliteratūra.

"Šodien," teica Pelnrušķīte, "es jūtos brīva no rūpēm un raizēm." (daiļliteratūra)

"Šodien," sacīja premjerministrs, "es jūtos brīvs no rūpēm un raizēm." (priekšroka tiek dota daiļliteratūrai)

"Šodien es jūtos laimīga," sieviete teica, "bezrūpīga un labi jūtos." (neatkarīgi)

U. ASV prakse

Amerikas Savienotajās Valstīs dominē tā sauktais amerikāņu stils, kurā komati un punktiņi gandrīz vienmēr tiek likti pēdiņās. Šis interpunkcijas stils ir izplatīts ASV un mazākā mērā arī Kanādā, un to parasti iesaka Čikāgas stila rokasgrāmata un lielākā daļa citu Amerikas stila rokasgrāmatu.

Lietojot vārdus kā vārdus, īsus darbus un teikumu fragmentus, amerikāņu stilā pēdiņās tiek likti punkti un komati:

"Bezrūpīgs" vispārīgi nozīmē "brīvs no rūpēm vai raizēm".

Dziesmas nosaukums bija "Gloria", ko daudzi jau zināja.

Viņa teica, ka jūtas "brīva no rūpēm un trauksmes".

Šajā stilā arī citātu pēdiņās tiek likti punkti un komati, ja runa ir par tiešo runu, neatkarīgi no tā, vai darbs ir daiļliteratūra vai negleznas literatūra:

"Šodien," teica Pelnrušķīte, "es jūtos brīva no rūpēm un raizēm." (daiļliteratūra)

"Šodien," sacīja premjerministrs, "es jūtos brīvs no rūpēm un raizēm." (nav daiļliteratūra)

Teikuma beigas

Abos lielajos stilos neatkarīgi no izvietojuma teikumu var beigt tikai ar vienu beigu zīmi (?, ! vai .). Tomēr tikai ar punktu nedrīkst beigt citētu teikumu, ja ar to nebeidzas arī blakus esošais teikums, izņemot burtisko tekstu:

"Sveika, pasaule," viņa teica. (amerikāņu stilā)

"Sveika, pasaule," viņa teica. (Britu daiļliteratūra)

Viņa teica: "Sveika, pasaule." (abi stili)

"Sveika, pasaule!" viņa iesaucās. (abi stili)

"Vai tur kāds ir?" viņa jautāja tukšumā. (abi stili)

Kreisā un ...


pareizās pēdiņas

Resnās zarnas

Tas ir divkājis: :

Saraksta sākumā var izmantot divpunktu savienojumus. "Šis ir dzīvnieku saraksts: putni, kaķi, kukaiņi, cūkas un aitas. ".

Divpunktu var izmantot, lai aizvietotu semikolu starp divām teikuma daļām, taču mūsdienās tas nav izplatīts.

Standarta angļu valodas lietojums paredz, ka pirms divstūrīša nav atstarpes un pēc tā ir viena atstarpe.

Divpadsmitpirkstu zarna

Puse komata

Pussvītnieks izskatās šādi: ;

Puskarpetei ir tikai divi lietojuma veidi. Pirmkārt, lai savienotu divus neatkarīgus teikumus vienā teikumā. Piemēram: "Es redzēju, ka kļūst vēls; ar katru sekundi kļuva arvien tumšāks." Piemēram: "Es varēju redzēt, ka kļūst vēls." Otrais semikola lietojums ir, lai atdalītu virknes elementus, ja tie satur sevī iekavētos elementus. Piemēram: "Uz komandtiltiņa atradās šādi apkalpes locekļi: Džeimss T. Kirks, "Enterprise" kapteinis, Spoka kungs, pirmais zinātniskais virsnieks, Sulu kungs, stūrmanis, Skots, inženieris, un doktors Makkojs, galvenais ārsts.".

Pussvītnieks tiek lietots arī kopā ar konjunkcijas apstākļa vārdu, kad savieno divus teikumus. Patiesībā tas ir tas pats, kas pirmais noteikums, taču tas izskatās pietiekami atšķirīgi, lai dažkārt radītu bažas. Piemēram: "huzaifa, konteksts, kurā eksistē visa dzīvība; līdz ar to tas ir vairāk nekā politisks jautājums."

Pussvītnieks

Elipses

Elipses zīme ir zīme, kas izskatās šādi: ...

To izmanto, lai parādītu, kur, rakstot personas teikto, ir izlaisti vārdi. To var izmantot arī, lai parādītu, ka ir vēl kas sakāms, bet persona šajā brīdī ir apstājusies.

Piemēram:

... kādu dienu visi amerikāņi dzīvos miermīlīgi visā pasaulē ... viņi dzīvos mierā ar visiem pārējiem pasaules iedzīvotājiem ...

Varētu teikt vēl daudz ko citu...

Elipses

defise

Defise izskatās šādi: -. Domuzīmi rakstībā tiek izmantoti daudzos veidos:

• Dažiem vārdiem var pievienot defisi, lai mainītu to nozīmi. Piemēram, "pārformēt" nozīmē "sākt no jauna", bet "reformēt" nozīmē "mainīt". Pārformēta grupa atšķiras no reformētas grupas.
• Dažu skaitļu (trīsdesmit divi, četrdesmit deviņi, astoņdesmit seši) rakstībai izmanto defisi.
• Ja materiāla nosaukumu, piemēram, "nerūsējošais tērauds", lieto kopā ar vārdu, kas apzīmē no šī materiāla izgatavotu lietu, lieto defisi, piemēram, "nerūsējošā tērauda nazis".
• Dažu vārdu sākumā ir burti jeb priedēkļi, dažkārt tiem var lietot defisi: neamerikānisks, pret piesārņojumu, neizplatīšana.
• Rakstot vārdu: H-Y-P-H-H-E-N
• Dažos gadījumos, kad divu vārdu salikšana kopā būtu grūti saprotama. Piemēram, ja kaut kas ir līdzīgs čaulātei, rakstot to kā "čaulātei līdzīgs", ir grūti lasāms, ja ir tik daudz burta "l" lietojumu. Labāk ir lietot "čaulām līdzīgs".
• Rakstot vārdus, kurus kāds ir izteicis, ja cilvēkam ir grūtības runāt, piemēram: "Es aizsniedzos pēc t-tr-tr-tr-tr-tr-tr." To sauc par stostīšanos.
• Pievienojot vārdus, kuriem jau ir defise. Piemēram: divu līdz gadu vecs kā: "Viņš bija divus vai trīs gadus vecs suns."
• Ja vārds, kas apzīmē kādu personu (vārds vai īpašvārds), tiek lietots kopā ar citu vārdu, lieto defisi, piemēram, "Merriama-Vebstera vārdnīca" vai "Molotova-Ribentropa pakts".
• Daži cilvēki izvēlas vārdu no abu vecāku uzvārdiem vai no tēva un laulātā uzvārda. Piemēram: "Džons Rīss Viljamss. Ne vienmēr tas tā ir, piemēram: Piemēram, "Hillary Rodham Clinton".
• Domuzīmi lieto arī tad, ja vārds ir pārāk garš, lai ietilptu vienā rakstības rindā. To bieži izmanto grāmatās, žurnālos un laikrakstos, lai taupītu vietu un papīru. Garu vārdu sadala divās gandrīz vienāda garuma daļās, pirmās daļas beigās liekot defisi. Parasti pirmo vārda daļu veido pēc iespējas līdzīgāku pilnīgam vārdam. Piemēram: