Jautājuma zīme ir interpunkcijas zīme, ko lieto teikuma beigās, lai norādītu, ka izteikta doma ir jautājums vai tiek izteikta neskaidrība, šaubas vai pieprasījums pēc atbildes. Tā palīdz lasītājam ātri saprast teikuma funkciju un intonāciju rakstītā valodā.

Izcelsme

Ir vairākas teorijas par jautājuma zīmes izcelsmi. Visbiežāk minētais skaidrojums saistīts ar latīņu valodas vārdā quæstio ("jautājums"), kas viduslaikos tika saīsināts kā "Qo". Lielais Q tika rakstīts virs mazā o, un šī kombinācija pakāpeniski vienā punktā pārtapa par vienu simbolu — to, ko mēs pazīstam kā jautājuma zīmi.

Cits skaidrojums vēsta, ka zīme attīstījusies no tā sauktā 9. gadsimta punkta (punctus interrogativus): sākotnēji bija punkts, kam sekoja izliektā daļa, rakstīta slīpi. Šāds variants redzams dažos viduslaiku rokrakstos.

Lietošanas pamatprincipi

  • Tiešs jautājums: Tiešus jautājumus noslēdz ar jautājuma zīmi. Piemērs: Vai tu nāksi uz sapulci?
  • Netiešs jautājums: Netiešus jautājumus (piem., teikumus ar vārdiem “es jautāju”, “es nezinu, vai...”) parasti beidz ar punktu, nevis ar jautājuma zīmi. Piemērs: Es nezinu, vai viņa ieradīsies.
  • Retorisks jautājums: Arī retoriski jautājumi beidzas ar jautājuma zīmi, jo tā norāda intonāciju un funkciju. Piemērs: Kāpēc gan ne?
  • Uzziņu un papildinājumu gadījumi: Ja jautājums ir daļa no iekavās esoša teksta un iekavās esošais fragments pats par sevi ir jautājums, jautājuma zīme tiek likta iekavās pirms noslēgšanas. Ja visa teikuma raksturs ir jautājums, zīme parasti stāv aiz iekavām. Piemēri: Viņa jautāja (Kas tas bija?) un aizgāja. vai (Vai tas ir taisnība?) Jā, tā ir.
  • Vielu lietošana pie citātiem: Ja citāta saturs beidzas ar jautājumu, jautājuma zīme tiek iekļauta citātā. Ja teikuma uzdošana attiecas uz visu teikumu, zīme var stāvēt ārpus pēdiņām atkarībā no konteksta.
  • Daudzjautājumi un neformāla rakstība: Rīgā rakstībā formālam tekstam jāizmanto viena jautājuma zīme. Neformālā saziņā reizēm lieto vairākas zīmes (???) vai kombinācijas ar izsaukuma zīmi (?!) emocionāla akcenta dēļ — to vajadzētu izvairīties oficiālā tekstā.

Atstarpes un tipogrāfija

Latvijas tipogrāfijā, tāpat kā angļu valodā, pirms jautājuma zīmes neieliek atstarpi — zīme uzreiz seko pēdējam vārdam. Tomēr ierasts parādīts fenomens, ko mēdz saukt par franču atstarpi: franču valodā pirms jautājuma zīmes, izsaukuma zīmes, divpunktu un semikola liek (bieži neatdalāmu) atstarpi. Angļu valodā šo atstarpi parasti neizmanto; Oksfordas angļu valodas vārdnīca to neatbalsta. Dažreiz drukā izmanto ļoti šauras (nepārtraukamas) atstarpes tipogrāfiskiem nolūkiem, tomēr tas nav standarts latviešu rakstībā.

Rakstzīmes tehniskie un valodu aspekti

  • Unicode un HTML: jautājuma zīme ir ASCII/Unicode rakstzīme U+003F. HTML entītija: ? vai ?.
  • Internets un programmēšana: jautājuma zīme bieži parādās URL pēc domēna (piem., „?param=..." uzsāk vaicājuma daļu) un tiek izmantota arī daudzās programmēšanas valodās (piem., ternārais operators C līdzīgās valodās un kā daļa no regulārām izteiksmēm).
  • Starptautiskie īpatnības: Dažās valodās jautājuma zīmes lietošana atšķiras — piemēram, spāņu valodā lieto atvērto jautājuma zīmi (¿) teikuma sākumā un parasto (?) beigās; grieķu valodā jautājuma funkciju reizēm apzīmē ar semikolu.

Padomi pareizai lietošanai

  • Piemēro jautājuma zīmi tikai tad, ja teikums patiesi ir tiešs jautājums vai izsaka šaubas/retoriku.
  • Izvairies no vairākām jautājuma zīmēm formālā rakstībā — izmanto vienu zīmi un raksti skaidri.
  • Atceries: netiešiem jautājumiem nepieciešams punkts, nevis jautājuma zīme.
  • Pārbaudi citātu un iekavu kontekstu, lai noteiktu, vai zīme jāliek iekšā vai ārā.

Jautājuma zīme ir vienkārša, bet būtiska rakstības norma — tā norāda, kā teksts jālasa un kādas intonācijas sagaidīt. Pareiza lietošana padara tekstu skaidrāku un saprotamāku lasītājam.