Vidussibīrijas jupiku valoda — definīcija, izplatība un apdraudējums

Vidussibīrijas jupiku valoda — definīcija, izplatība un apdraudējums. Uzzini par dialektiem, runātāju skaitu un valodas nākotni Sibīrijā un Sv. Lorenca salā.

Autors: Leandro Alegsa

13-10-2025 14:17

Vidussibīrijas jupiku valoda (saukta arī par Sibīrijas jupiku, Beringa šauruma jupiku, juitu, joitu, Svētā Lorensa salas jupiku, Krievijā – Čaplinskas jupiku jeb juku) ir viena no jupiku valodām, kas pieder eskimo–aleutu valodu saimei (Yupik grupai). To lieto etniskie jupiki Sibīrijā un divos ciematos Svētā Lorensa salā (Aljaskas daļā). Valoda ir apdraudēta: no aptuveni 1 200 Svētā Lorensa salas iedzīvotājiem mazāk nekā 1 000 ikdienā lieto šo valodu, savukārt Sibīrijas kontinentālajā daļā no ap 1 200 etniskajiem jupikiem valodu pārvalda aptuveni 200 cilvēku. Blakus tai Sibīrijā pastāv arī naukāniešu jupiku valoda, kurā runā apmēram 70 cilvēku.

Izplatība un dialekti

Vidussibīrijas jupiku valodai ir divi galvenie dialekti:

Čaplino (Chaplino) dialekts — pārsvarā izplatīts Čukču pussalas piekrastē un Sibīrijas kontinentālajā daļā;

Svētā Lorensa salas dialekts — runāts divos galvenajos ciematos uz salas (Gambell un Savoonga), Aljaskā.

Atšķirības starp abiem dialektiem ir samērā nelielas, un runātāji parasti spēj saprast viens otru, tomēr fonētikā, leksikā un dažās gramatiskās formās var būt reģionālas variācijas.

Valodas raksturojums

Vidussibīrijas jupiku ir morfoloģiski bagāta un polysintētiska valoda: vārdi bieži tiek veidoti ar garu afiksu virkni, kas izsaka daudzus grammatikas un leksiskos nozīmējumus vienā vārdā. Tā raksturota ar ergatīvi-absolutīvu sintaksi, kompleksu verbālo paradigmu un plašu locījumu un pielikumu sistēmu. Fonoloģiski tajā ir raksturīga skaņu sistēma ar patskaņu kontrastiem un vairākām turbulējošām līdzskaņu variācijām, kas atšķiras no citām yupik valodām.

Rakstība un dokumentācija

Valodu tradicionāli izteica mutiski. Literatūras un mācību materiālu attīstība ir notikusi pēdējo gadsimtu laikā: Sibīrijas daļā biežāk tiek lietota kirilica, kamēr uz Svētā Lorensa salas ir izplatīta latīņu alfabēta lietošana (kā tas ir Aljaskas valodās). Laika gaitā lingvisti un vietējie valodas praktiķi ir izstrādājuši vārdnīcas, mācību grāmatas un ierakstus, tomēr materiālu apjoms joprojām ir ierobežots salīdzinājumā ar plašākām valodām.

Apdraudējums un iemesli

Apdraudējuma galvenie iemesli:

bilingvisms un valodas maiņa uz dominējošajām valodām — Sibīrijā uz krievu, Svētā Lorensa salā uz angļu;

jauno paaudžu migrācija uz pilsētām, kur dominē citas valodas;

mācību sistēma un administratīvie pakalpojumi, kas notiek dominējošajās valodās;

mediju, izglītības un darba iespēju trūkums dzimtajā valodā;

izmaiņas tradicionālajā dzīvesveidā un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, kas saista valodu ar konkrētu kultūras praksi.

Šo faktoru kombinācija noved pie tā, ka dažās kopienās jaunieši vairs nerāda interesi vai iespējas apgūt un ikdienā lietot dzimto valodu.

Atbalsts un revitalizācijas centieni

Ir uzsākti dažādi pasākumi valodas saglabāšanai:

vietējās skolas un kopienu centri piedāvā valodas stundas un kultūras nodarbības;

lingvisti un pētnieki veic dokumentāciju — ierakstus, vārdnīcas, gramatikas aprakstus;

vietējie aktīvisti strādā pie mācību materiālu izveides, digitālo resursu un multimediju saturu radīšanas;

ir mēģinājumi iekļaut valodu medijos (radio pārraides, vietējie izdevumi) un sabiedriskajās aktivitātēs.

Tomēr resursu trūkums, politiskie šķēršļi un demogrāfiskās problēmas padara revitalizāciju par izaicinājumu, kas prasa ilgtermiņa, labi koordinētas programmas un vietējo kopienu aktīvu iesaisti.

Nozīme un nākotnes perspektīvas

Vidussibīrijas jupiku valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī nes māksliniecisko, etnogrāfisko un vidi saistošo zināšanu kopumu — zvejas, medību, klimata izmaiņu izpratni un dzīvības izpausmes tradīcijas. Valodas saglabāšana stiprina kultūras identitāti un kopienu veselumu. Nākotne atkarīga no mērķtiecīgas atbalsta politikas, izglītības pieejamības dzimtajā valodā, digitālo resursu attīstības un no jauno paaudžu motivācijas valodu lietot.

Divu lielāko jupiku dialektu karte Sibīrijā: Sibīrijas vidussibīrijas jupiku valoda ir sarkanā krāsā, Naukāniešu jupiku valoda ir violetā krāsā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir centrālās Sibīrijas jupiku valoda?

A: Vidussibīrijas jupiku valoda ir viena no četrām pastāvošajām jupiku valodām, kurā runā jupiki Sibīrijā un divos ciematos Svētā Lorenca salā.

J: Kādi ir daži citi Vidussibīrijas jupiku valodas nosaukumi?

A: Vidussibīrijas jupiku valodu sauc arī par Sibīrijas jupiku valodu, Beringa šauruma jupiku valodu, juitu, joitu, Svētā Lorenca salas jupiku valodu un Krievijā par Čaplinskas jupiku valodu jeb juku valodu.

Vai Sibīrijas vidienes jupiku valoda ir apdraudēta?

A: Jā, Vidussibīrijas jupiku valoda ir apdraudēta.

Jautājums: Cik daudz Svētā Lorenca salu iedzīvotāju runā centrālās Sibīrijas jupiku valodā?

A: No 1200 Svētā Lorensa salu iedzīvotājiem mazāk nekā 1000 runā centrālās Sibīrijas jupiku valodā.

Jautājums: Cik daudz Sibīrijas kontinentālās daļas jupiku etnisko iedzīvotāju runā centrālās Sibīrijas jupiku valodā?

A: Sibīrijas kontinentālajā daļā aptuveni 200 no 1200 etniskajiem jupikiem runā Vidussibīrijas jupiku valodā.

J: Kāda ir otrā izplatītākā jupiku valoda Sibīrijā?

O: Otra izplatītākā jupiku valoda Sibīrijā ir naukāniešu jupiku valoda, kurā runā aptuveni 70 cilvēku.

J: Kādi ir divi Centrālās Sibīrijas jupiku valodas dialekti?

A: Divi dialekti ir Čaplino jupiku valoda (galvenokārt tiek runāts Čukču pussalā, Sibīrijā) un Svētā Lorenca salas jupiku valoda, un atšķirības starp abiem dialektiem ir nelielas.

Meklēt