Sorbu valodas — augšsorbēņu un lejasorbēņu valodas Lužicā (Vācija)
Sorbu valodas Lužicā — augšsorbēņu un lejasorbēņu valodas Vācijas austrumos: vēsture, ~40 000 un ~10 000 runātāju, divvalodas pilsētas un minoritāšu tiesiskā aizsardzība.
Sorbu valodas ir slāvu valodas, kas ir indoeiropiešu valodu atzars. Tās pieder pie rietumslāvu grupas un ir tuvas, taču atšķirīgas no čehu, poļu un citu rietumslāvu valodu dialektiem. Sorbu valodas saglabājušas daudzus vēsturiskus iezīmes un raksturīgas fonētiskas, morfoloģiskas un leksiskas īpatnības, kas tās atšķir no apkārtējām vācu valodas varietātēm.
Tās ir sorbu, kas ir slāvu minoritāte Vācijas austrumos, dzimtās valodas. Agrāk šīs valodas bija pazīstamas kā vendu vai lužu valodas. Sorbu kopiena saglabā bagātīgu tautas kultūras mantojumu — dziesmas, dejas, tautastērpus un tradīcijas — kuras valodu lietošana palīdz uzturēt un nodot nākamajām paaudzēm.
Valodu sadalījums un runātāju skaits
Galvenokārt lieto divas atšķirīgas sorbu valodas:
- augšsorbēņu (hornjoserbsce) — apmēram 40 000 runātāju; šī valoda tiek lietota galvenokārt Saksijas daļā;
- lejasorbēņu (dolnoserbski) — apmēram 10 000 runātāju; plašāk sastopama Brandenburgā un ap Kotbusas apkārtni.
Abas valodas lieto apgabalā, ko sauc par Lužica (augšsorbiski — Łužica, lejasorbiski — Łužyca, vāciski — Lausitz). Starp abām valodām ir ievērojamas fonētiskas un leksiskas atšķirības, un savstarpējā saprotamība ir ierobežota — tās jūtas kā divas atsevišķas valodas arī pašu sorbu vidū.
Oficiālais statuss un aizsardzība
Vācijā augšsorbēņu un lejasorbēņu valoda ir oficiāli atzītas un aizsargātas kā mazākumtautību valodas saskaņā ar Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu. Sorbu izcelsmes apgabalos abas valodas bieži tiek lietotas publiskajās zīmēs, administratīvā saziņā un kultūras pasākumos, un tās tiek atzītas līdzvērtīgā statusā ar vācu valodu noteiktos reģionos. Valsts un reģionālās institūcijas nodrošina skolu programmas, mediju atbalstu un finansiālu palīdzību valodas saglabāšanai.
Kultūras un reģionālie centri
Bocene ir augšlužu kultūras centrs. Pilsētā var redzēt divvalodu uzrakstus, tostarp pilsētas nosaukumu "Bautzen/Budyšin". Šajās teritorijās darbojas kultūras iestādes, muzeji un sabiedriskās organizācijas, kas popularizē sorbu valodu un tradīcijas.
Kotbusas pilsēta (Chóśebuz) tiek uzskatīta par Lejasserbijas kultūras centru. Kotbusā arī ir divvalodu uzraksti, kā arī kultūras un izglītības iniciatīvas, kas vērstas uz lejasorbēņu valodas uzturēšanu un attīstību.
Rakstība, izglītība un mediji
Sorbu valodām ir izstrādātas rakstības normas, un tās tiek pierakstītas latīņu alfabētā ar speciālām diakritiskām zīmēm. Ir gan literārā valodas norma (īpaši augšsorbēņiem), gan dažādi dialektu veidi. Valodu mācīšana ir pieejama sākumskolās un dažos vidusskolu līmeņa novados, pastāv arī vietējie mediji — radio, laikraksti un kultūras izdevumi sorbu valodā, kas palīdz uzturēt valodas dzīvo lietojumu.
Diaspora un ietekme
Sorbu valodā runā arī nelielā sorbu ("vendiešu") Serbina apmetnē Lī apgabalā, Teksasas štatā. Vēl nesen tur tika izdoti laikraksti sorbu valodā. Vietējo dialektu ir spēcīgi ietekmējuši apkārtējie vācu un angļu valodas lietotāji, tāpēc diasporas variants atsevišķos elementu veidos atšķiras no Eiropā runātajām sorbu valodām.
Nosaukumi un pašidentifikācija
Nosaukumi, ar kuriem sorbi paši sevi sauc un kā viņus sauc citi, atšķiras — vēsturisko iemeslu dēļ dažkārt tiek lietoti termini vendi vai vendi/vendieši. Amerikāņu un austrāliešu kopienas dažkārt pašidentificējas kā "vendiem" vai "vendiem", jo daļa cilvēku uzskata, ka vārdi "sorbs" un "sorbietis" ir svešāki vai mazāk pieņemami. Tomēr mūsdienās lielākā daļa valodas atbalstītāju un pētnieku lieto terminu "sorbu valodas" (augšsorbēņu un lejasorbēņu) un paši sorbi bieži identificējas ar konkrēto valodu vai reģionu (piem., hornjoserbsce/Łužica).
Saglabāšanas izaicinājumi
Galvenie izaicinājumi ir demogrāfiskās izmaiņas, urbanizācija, vācu valodas dominēšana ikdienā un sarunvalodā, kā arī ierobežota jaunās paaudzes iesaiste valodas lietošanā. Lai novērstu valodu slāpēšanu, tiek īstenotas izglītības programmas, atbalsts medijiem, kultūras pasākumiem un reģionālajām politikas iniciatīvām. Sorbu valodu saglabāšana ir svarīga ne tikai valodas daudzveidībai, bet arī reģionālās kultūras identitātei un vēsturiskajam mantojumam.
Divvalodu uzraksts Bautzenē
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir sorbu valodas?
A: Sorbu valodas ir slāvu valodas, kas ir indoeiropiešu valodu atzars.
J: Kur runā sorbu valodā?
A: Sorbu valodā runā slāvu minoritāte Vācijas austrumos, konkrēti, teritorijā, kas pazīstama kā Lužica. Tā tiek runāta arī Serbinā, Teksasas štatā.
Jautājums: Cik daudz cilvēku runā augšlībiešu un lejaslībiešu valodā?
A: Aptuveni 40 000 cilvēku runā augšsorbiski un aptuveni 10 000 cilvēku runā dolsorbiski.
J: Kura pilsēta tiek uzskatīta par augšsorbijas kultūras centru?
A: Par augšlužu serbu kultūras centru tiek uzskatīta Augšlužicas pilsēta Bautzen.
J: Kura pilsēta tiek uzskatīta par lejassorbēņu kultūras centru?
A: Kotbusas (Chóśebuz) pilsēta tiek uzskatīta par Lejas Sorbīnas kultūras centru.
J: Vai abas valodas Vācijā ir oficiāli atzītas un aizsargātas kā minoritāšu valodas?
A Jā, gan augšsorbatu, gan lejassorbatu valodas ir oficiāli atzītas un aizsargātas kā mazākumtautību valodas saskaņā ar Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu Vācijā.
J: Kāpēc dažas Amerikas un Austrālijas kopienas izvēlas sevi saukt par "vendiem" vai "vendiem", nevis par "sorbiem" vai "sorbiem"?
A Dažas amerikāņu un austrāliešu kopienas dod priekšroku sauklim "Wends" vai "Wendish", jo uzskata, ka "sorb" un "sorb" ir slikti vārdi.
Meklēt