Basku Zeme

Ģeogrāfija

Šīs provinces veido autonomo kopienu:

• Álava (Basku Araba), galvaspilsēta Vitoria-Gasteiz
• Biskaja (spāņu Vizcaya, basku Bizkaia), galvaspilsēta Bilbao-Bilbo
• Gipuzkoa (spāņu Guipúzcoa), galvaspilsēta Donostija-San Sebastiāna

Funkcijas

Basku zeme rietumos robežojas ar Kantabriju un Burgosas provinci, ziemeļos ar Biskajas līci, austrumos ar Franciju (Nouvelle-Aquitaine) un Navarru, bet dienvidos ar Larjohu (Ebro upe). Teritorijai ir trīs daļas, kuras atdala Basku kalni. Galvenā kalnu līnija veido Atlantijas okeāna un Vidusjūras baseinu robežšķirtni. Augstākā vieta kalnos ir Aizkorri masīvs (1551 m). Trīs apgabali ir šādi:

Atlantijas okeāna baseins

Atlantijas okeāna baseinā ir daudz ieleju ar īsām upēm, kas tek no kalniem uz Biskajas līci, piemēram, Nervión, Urola un Oria. Piekraste ir nelīdzena, ar augstām klintīm. Galvenās piekrastes daļas ir Bilbao Abra līcis un Bilbao grīva, Urdaibai grīva un Bidasoa-Txingudi līcis, kas veido robežu ar Franciju.

Middle

Starp abiem kalnu grēdām atrodas augsts plakankalne, ko sauc par Llanada Alavesa (Ālavas līdzenumi), kur atrodas galvaspilsēta Vitorija-Gasteisa. No kalniem uz dienvidiem plūst upes līdz Ebro upei. Galvenās upes ir Zadorra un Bayas upe.

Ebro ieleja

Ebro ir upe, kas sākas Kantabrijā un plūst cauri Basku autonomās kopienas dienvidu daļai. Tas veido apgabalu, ko sauc par Ebro ieleju. Ebro ieleja ir labi pazīstama ar slaveno vīnu.

Klimats

Basku autonomajā apgabalā upes parasti tek no Basku kalniem. Kalni atdala arī autonomās kopienas klimatiskos apstākļus: Biskajas un Gipuzkojas ziemeļu ielejas un Alavas ieleja ir daļa no Zaļās Spānijas, kur ir daudz lietus.

Vidējā daļā klimats vairāk līdzinās Spānijas vidienei. Tas nodrošina siltas, sausas vasaras un aukstas, sniegotas ziemas.

Ebro ielejas klimats ir tāds pats kā Spānijas vidienē: ziemas ir aukstas un sausas, bet vasaras - ļoti siltas un sausas, turklāt visvairāk līst pavasarī un rudenī. Kopumā šajā autonomās kopienas daļā lietus nav pārāk daudz.

Riohas vīna dārzi pie Ebro


Basku piekraste pie Mundakas


Txindoki kalns no Lazkaomendi

Demogrāfiskie dati

Vēsturiskais iedzīvotāju skaits
Gads	Iedzīvotāju skaits	±%
1900	603,596	- —
1910	673,788	+11.6%
1920	766,775	+13.8%
1930	891,710	+16.3%
1940	955,764	+7.2%
1950	1,061,240	+11.0%
1960	1,371,654	+29.3%
1970	1,878,636	+37.0%
1981	2,141,969	+14.0%
1991	2,104,041	−1.8%
2001	2,082,587	−1.0%
2011	2,185,393	+4.9%
2017	2,167,707	−0.8%
Avots: INE

Gandrīz puse no 2 155 546 Basku autonomās kopienas iedzīvotājiem dzīvo Lielajā Bilbao, ap Bilbao pilsētu. No desmit lielākajām pilsētām sešas ietilpst Bilbao aglomerācijā (Bilbao, Barakaldo, Getxo, Portugalete, Santurtzi un Basauri). To sauc arī par Lielo Bilbao.

Tā kā 28,2 % basku iedzīvotāju ir dzimuši ārpus autonomās kopienas, imigrācija ir svarīga basku demogrāfijai. Kopš 1900. gada lielākā daļa šo cilvēku ir ieceļojuši no citām Spānijas daļām, piemēram, Galisijas vai Kastīlijas un Leonas. Pēdējā laikā daudzi no šiem cilvēkiem ir atgriezušies uz dzimtajām vietām. Tagad imigrācija notiek no citām valstīm, galvenokārt no Dienvidamerikas.

Romas katolicisms ir lielākā reliģija Basku zemē. 2012. gadā 58,6 % basku sevi sauca par Romas katoļiem, bet daudzi cilvēki netic reliģijai: 24,6 % bija nereliģiozi un 12,3 % basku bija ateisti.

Lielākās pilsētas

·         v ·         t ·         e Lielākās pilsētas Basku zemē Instituto Nacional de Estadística (INE)
	Rangs		Province	Pop.	Rangs		Province	Pop.
Bilbao Vitorija-Gasteisa	1	Bilbao	Biskajas	351,629	11	Leioa	Biskajas	30,626	San Sebastiāna
	2	Vitorija-Gasteisa	Álava	245,036	12	Galdakao	Biskajas	29,130
	3	San Sebastiāna	Gipuzkoa	186,409	13	Sestao	Biskajas	28,831
	4	Barakaldo	Biskajas	100,369	14	Durango	Biskajas	28,618
	5	Getxo	Biskajas	80,026	15	Eibara	Gipuzkoa	27,507
	6	Irun	Gipuzkoa	61,102	16	Erandio	Biskajas	24,326
	7	Portugālē	Biskajas	47,756	17	Zarautz	Gipuzkoa	22,650
	8	Santurtzi	Biskajas	47,129	18	Mondragón	Gipuzkoa	22,027
	9	Basauri	Biskajas	41,971	19	Hernani, Gipuzkoa	Gipuzkoa	19,284
	10	Errenteria	Gipuzkoa	39,324	20	Llodio	Álava	18,498