Basku autonomā kopiena (EAE) — Basku zeme Spānijā: pārskats un fakti

Basku autonomā kopiena (EAE) — pārskats un fakti par Basku zemi: Alava, Biskaja, Gipuzkoa, Vitorija‑Gasteisa, Bilbao, vēsturi, kultūru un administrāciju.

Basku autonomā kopiena (basku: Euskal Autonomia Erkidegoa, EAE; spāņu val: Comunidad Autónoma Vasca, CAV) ir autonoma kopiena Spānijas ziemeļos. Tās sastāvā ir basku provinces: Alava, Biskaja un Gipuzkoa. To sauc arī par "Basku zemi".

Pārskats un administratīvais statuss

Spānijas 1978. gada konstitūcijā Basku zeme jeb Basku autonomā kopiena tika nodēvēta par Spānijas tautību. Tā ir viena no Spānijas autonomajām kopienām ar plašākām pašpārvaldes tiesībām, tostarp īpašu finanšu režīmu. Navarra nolēma nepiedalīties Basku zemē un kļuva par atsevišķu autonomo kopienu.

Pašlaik autonomajai kopienai nav oficiālas galvaspilsētas, bet Vitorijas-Gasteisas pilsētā Alavā atrodas basku parlaments, basku valdība un basku autonomās kopienas prezidenta nams (Ajuria Enea pils). Basku zemes Augstākā tiesa atrodas Bilbao. Vitorija-Gasteisa ir pilsēta ar lielāko platību — aptuveni 277 km², Bilbao ir pilsēta ar lielāko iedzīvotāju skaitu — apmēram 353 187 cilvēki.

Ģeogrāfija un klimats

Basku autonomā kopiena atrodas pie Biskejijas līča un robežojas ar Kantabriju ziemeļos, La Rioju un Kastīliju un Leonu dienvidos un Aragonu austrumos (atkarībā no precīzas kartes). Reģiona reljefs ir dažāds — no jūras krasta un ielejām līdz zemu kalniem. Klimats ir mēreni okeānisks pie krasta ar biežām nokrišņiem un mērenām temperatūrām; iekšzemē klimats var būt nedaudz kontinentālāks.

Valodas un kultūra

Basku zemē runā divās galvenajās valodās: spāņu (kastīliešu) un basku (basque, basku valodā Euskara). Basku valoda ir viena no vecākajām Eiropā un nav indoeiropiešu valodu saimes locekle, tāpēc tai ir īpaša nozīme reģiona identitātē. Daudzviet tiek praktizēta bilingvāla izglītība un mediji.

Culturāli reģions ir pazīstams ar tradīcijām, folkloru, tautas sporta veidiem (piemēram, pelota), un spēcīgu vietējo gastronomiju — zivju un jūras produktu ēdieni, pintxos (mazas uzkodas), kvalitātes siers un vietējie vīni (piem., Txakoli). Lieli svētki un tirgi (piem., Aste Nagusia / Semana Grande) piesaista tūristus un vietējos iedzīvotājus.

Politika, ekonomika un īpašais finanšu režīms

Basku autonomā kopiena ir pazīstama ar salīdzinoši stabilu politisko situāciju un attīstītu rūpniecību — īpaši metalurģiju, laivu būvi, automobiļu piegādes rūpniecību, tehnoloģijām un finanšu pakalpojumiem. Bilbao ir reģiona ekonomikas centrs un piejūras industriālais centrs, kas pēdējā gadsimta beigās pārgāja pie pakalpojumu un kultūras ekonomikas (piem., Guggenheim muzejs).

Reģionam ir īpašs finanšu režīms — Concierto Económico — kas ļauj Basku valdībai iekasēt lielu daļu nodokļu tieši un pēc tam maksāt centrajai valdībai par nacionālajām funkcijām. Tas nodrošina plašākas autonomas iespējas budžeta veidošanā.

Vēsture īsumā

Basku teritorijas vēsture ir sena, ar īpašu valodas un kultūras attīstību neatkarīgi no apkārtējām indoeiropiešu grupām. Viduslaikos reģions bija sadalīts starp dažādiem feodālajiem un karaļu varas vilcieniem. 19. un 20. gadsimtā industrializācija ievērojami mainīja reģiona ekonomiku un demogrāfiju. 20. gadsimtā Basku politika iekļāva gan autonomijas prasības, gan konfliktus ar Spānijas valsti; pēc Francisko Franko diktatūras beigām 1970.–1980. gados tika izveidota mūsdienu autonomā sistēma.

Demogrāfija un pilsētas

• Galvenās provinces: Alava, Biskaja, Gipuzkoa.
• Lielākās pilsētas: Bilbao (lielākais iedzīvotāju skaits), Donostia–San Sebastián (Gipuzkoa provinces reģionālā pārvalde un pazīstama ar pludmalēm un festivāliem), Vitoria-Gasteiza (administratīvā sirds — parlamenta un valdības atrašanās vieta).
• Reģionā ir gan blīvi apdzīvotas industriālās zonas, gan lauku apvidi ar vietējām tradīcijām un lauksaimniecību.

Simboli

Attēlotā karoga un ģerboņa attēli augšā ir plaši atpazīstami Basku zemē. Karogs (Ikurriña) un ģerbonis ir svarīgi reģiona simboli, kas tiek lietoti gan oficiāli, gan kultūras kontekstā.

Tūrisms un ceļošana

Basku zeme piedāvā daudzveidīgas tūrisma iespējas: pilsētu kultūru (muzeji, arhitektūra), gastronomiju (slavenie restorāni un pintxos), pludmales un kalnu takas. Labas transporta saites ar lielajām Spānijas pilsētām padara reģionu viegli pieejamu gan iebraucējiem no citām Spānijas daļām, gan starptautiskiem viesiem.

Īsi fakti

• Nosaukums: Basku autonomā kopiena (EAE / CAV).
• Provinces: Alava, Biskaja, Gipuzkoa.
• Valodas: basku (Euskara) un spāņu.
• Administratīvais centrs (valsts varas iestādes): Vitorija-Gasteisa (Vitorijas-Gasteisa pilsēta).
• Lielākais pilsētas centrs: Bilbao.
• Kultūras reģions: bieži tiek lietots arī plašāks termins Euskal Herria, kas apzīmē basku tautas dzimteni ārpus administratīvām robežām.

Šis pārskats sniedz pamatu izpratnei par Basku autonomo kopienu — tās vēsturi, valodām, politisko statusu un mūsdienu nozīmi Spānijas un Eiropas kontekstā.

Ģeogrāfija

Šīs provinces veido autonomo kopienu:

• Álava (Basku Araba), galvaspilsēta Vitoria-Gasteiz
• Biskaja (spāņu Vizcaya, basku Bizkaia), galvaspilsēta Bilbao-Bilbo
• Gipuzkoa (spāņu Guipúzcoa), galvaspilsēta Donostija-San Sebastiāna

Funkcijas

Basku zeme rietumos robežojas ar Kantabriju un Burgosas provinci, ziemeļos ar Biskajas līci, austrumos ar Franciju (Nouvelle-Aquitaine) un Navarru, bet dienvidos ar Larjohu (Ebro upe). Teritorijai ir trīs daļas, kuras atdala Basku kalni. Galvenā kalnu līnija veido Atlantijas okeāna un Vidusjūras baseinu robežšķirtni. Augstākā vieta kalnos ir Aizkorri masīvs (1551 m). Trīs apgabali ir šādi:

Atlantijas okeāna baseins

Atlantijas okeāna baseinā ir daudz ieleju ar īsām upēm, kas tek no kalniem uz Biskajas līci, piemēram, Nervión, Urola un Oria. Piekraste ir nelīdzena, ar augstām klintīm. Galvenās piekrastes daļas ir Bilbao Abra līcis un Bilbao grīva, Urdaibai grīva un Bidasoa-Txingudi līcis, kas veido robežu ar Franciju.

Middle

Starp abiem kalnu grēdām atrodas augsts plakankalne, ko sauc par Llanada Alavesa (Ālavas līdzenumi), kur atrodas galvaspilsēta Vitorija-Gasteisa. No kalniem uz dienvidiem plūst upes līdz Ebro upei. Galvenās upes ir Zadorra un Bayas upe.

Ebro ieleja

Ebro ir upe, kas sākas Kantabrijā un plūst cauri Basku autonomās kopienas dienvidu daļai. Tas veido apgabalu, ko sauc par Ebro ieleju. Ebro ieleja ir labi pazīstama ar slaveno vīnu.

Klimats

Basku autonomajā apgabalā upes parasti tek no Basku kalniem. Kalni atdala arī autonomās kopienas klimatiskos apstākļus: Biskajas un Gipuzkojas ziemeļu ielejas un Alavas ieleja ir daļa no Zaļās Spānijas, kur ir daudz lietus.

Vidējā daļā klimats vairāk līdzinās Spānijas vidienei. Tas nodrošina siltas, sausas vasaras un aukstas, sniegotas ziemas.

Ebro ielejas klimats ir tāds pats kā Spānijas vidienē: ziemas ir aukstas un sausas, bet vasaras - ļoti siltas un sausas, turklāt visvairāk līst pavasarī un rudenī. Kopumā šajā autonomās kopienas daļā lietus nav pārāk daudz.

Riohas vīna dārzi pie Ebro


Basku piekraste pie Mundakas


Txindoki kalns no Lazkaomendi

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Basku autonomā kopiena?

J: Kā 1978. gada Spānijas konstitūcijā tika nosaukta Basku zeme vai Basku autonomā kopiena?

Jautājums: Kāpēc Navarra nolēma nepiedalīties Basku zemē?

J: Vai autonomajā kopienā pašlaik ir galvaspilsēta?

J: Kur šajā reģionā atrodas dažas svarīgas iestādes?

Jautājums: Kurai pilsētai šajā reģionā ir visvairāk zemes?

J: Kādā pilsētā šajā reģionā ir visvairāk iedzīvotāju?

Meklēt pēc burta