Biskajas līcis — ģeogrāfija, dziļums un bīstamās vētras
Biskajas līcis ir Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas līcis uz dienvidiem no Ķeltu jūras. Tas stiepjas gar Francijas rietumu piekrasti no Brestas uz dienvidiem līdz Spānijas robežai un gar Spānijas ziemeļu piekrasti uz rietumiem līdz Ortegala zemesragam. Angļu valodā tā nosaukums cēlies no Biskajas provinces Spānijas Basku zemē.
Vidējais dziļums ir 1744 metri, bet maksimālais dziļums - 2789 metri.
Biskajas līcī ir vieni no Atlantijas okeāna sliktākajiem laikapstākļiem. Lielas vētras šajā līcī notiek jo īpaši ziemas mēnešos. Vēl nesen Biskajas vētrās bojā gāja kuģi, un daudzi cilvēki zaudēja dzīvības. Uzlabotie kuģi un laikapstākļu prognozes ir palīdzējušas mazināt šīs problēmas.
Ģeogrāfija un piekraste
Biskajas līcis ir plata, pusapaļa jūras daļa, kuras rietumu atvērums vērsts uz Atlantijas okeānu. No ziemeļiem to ierobežo Francijas rietumkrasts, bet no dienvidiem — Spānijas ziemeļkrasts. Piekrastes ainavas ir dažādas: klintis un līči Francijas rietumos, pludmales un estuāri (rīvalti) uz ziemeļspaniķijas krasta, kā arī lielas osta pilsētas — gan Francijā, gan Spānijā. Reģionam ir nozīmīga zvejas un transporta loma, jo caur to norit intensīva tirdzniecības un kravu satiksme starp Atlantijas reģiona ostām.
Dziļums, reljefs un okeāna procesi
Minētais vidējais dziļums 1744 m un maksimālais 2789 m raksturo gan platu dziļūdens baseinu, gan tuvāk piekrastei esošās seklās zonas. Biskajas līča austrumu un ziemeļu daļās izveidojas plata kontinenta platforma, kur ūdens ir sekls, bet ātrāk uz rietumiem un centrā reljefs kļūst straujāk dziļāks. Šajā reģionā ir arī zemūdens kanjoni un gravāžas, kas virza nogulumus un ietekmē straumes.
Okeāna straumes un temperatūras atšķirības — tostarp ietekme no Ziemeļatlantijas strāvas — veicina barības vielu apmaiņu, plāksnveida upju pieplūdi un produktīvās zivju uzturēšanās zonas. Sezonālas straumes piekrastē, piemēram, polejordālais (poleward) virziens pavasarī/vasarā, var ietekmēt nākotnes zveju un ekosistēmas.
Laikapstākļi un bīstamās vētras
Biskajas līcī ir raksturīgi spēcīgi vēji un izteiktas vētras, īpaši rudenī un ziemā, kad pārvietojas stipras Atlantijas ciklonālās zemas spiediena zonas. Šie apstākļi rada augstas viļņu galvas, stipras virziena un krusteniskas straumes, kā arī iespējamas plūdu viļņu (storm surge) parādības estuāros un ostās.
Vētras biežumu un spēku pastiprina vairākas dabiskas iezīmes: plašs atklāts ūdens laukums, brīvs piekļuves ceļš no Atlantijas, kā arī topogrāfiskie elementi piekrastē, kas var koncentrēt vēju un viļņus. Agrāk trūka precīzu laika prognožu un drošības sistēmu, tāpēc kuģošanas negadījumu un kuģu bojāejas bija biežākas; mūsdienās labākas meteoroloģiskās prognozes, radari, satelīti, AIS un stingrāka kuģu konstrukciju prasība būtiski ir samazinājušas zaudējumus.
Maritime drošība un cilvēku darbības
Šajā reģionā darbojas starptautiskas meklēšanas un glābšanas (SAR) operācijas, ostu vadība un satiksmes šķirošanas shēmas, lai samazinātu sadursmju un avāriju risku. Lielāka nozīme piešķirta arī bākām, navigācijas sistēmām un komunikācijām uz klāja. Joprojām kuģu kapteiņiem jāņem vērā vietējie meteoroloģiskie paziņojumi, viļņu prognozes un ostu brīdinājumi.
Bioloģiskā daudzveidība un zveja
Biskajas līcis ir bioloģiski bagāts reģions ar produktīvām zvejas zonām. Šeit ir daudz planktona un zivju populāciju, kas piesaista zivju resursus — gan piekrastes, gan atklātā jūrā dzīvojošas sugas. Reģionā dzīvo arī dažādi zīdītāji (delfīni, vaļu sugas) un putni, un ir izveidotas vairākas aizsargājamas jūras zonas un citas dabas aizsardzības iniciatīvas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un atbalstītu ilgtspējīgu zveju.
Ekonomiskā nozīme
Biskajas līcis ir svarīgs tirdzniecības ceļš, zvejas resursu avots un reģiona ostu piegādes zona. Tā piekraste ir arī tūrisma vietas ar piekrastes pilsētām, kuras piesaista apmeklētājus pludmaļu, zvejas kultūras un jūras ainavu dēļ.
Kopsavilkums
Biskajas līcis ir nozīmīgs gan ģeogrāfiski, gan ekonomiski: tas apvieno dziļākas atklātas jūras zonas un seklas piekrastes platformas, nodrošina bagātīgu jūras dzīvi un intensīvu kuģošanas satiksmi. Tajā pašā laikā reģions ir pakļauts spēcīgām vētrām, tāpēc navigācija šeit prasa rūpīgu plānošanu, modernu aprīkojumu un labu laika apstākļu uzraudzību, lai nodrošinātu drošību cilvēkiem un kuģiem.
Spānijas piekraste gar Biskajas līci
Upes
Galvenās upes, kas ietek Biskajas līcī, ir:
- Francija (no ziemeļiem uz dienvidiem): Loire, Charente, Garonne, Dordogne, Adour, Nivelle.
- Spānija (no austrumiem uz rietumiem): Bidasoa, Oiartzun, Urumea, Oria, Urola, Deba, Artibai, Oka, Nervión, Agüera, Asón, Miera, Pas, Saja, Nansa, Deva, Sella, Nalón, Navia, Esva, Eo, Landro, Sor.
Galvenās pilsētas
Galvenās pilsētas Biskajas līča piekrastē ir:
- Francija: Francija: Bresta, Nante, La Rošele, Bordo, Bejona, Biarica.
- Spānija: Spānija: Donostija-San Sebastiāna, Bilbao, Santandera, Hihona, Avilēsa.
Savvaļas daba
Šajā apgabalā var redzēt daudzu sugu vaļus un delfīnus. Tā ir viena no retajām vietām, kur bieži redzami tādi knābja vaļi kā Kivjē knābja vaļi. Šī ir labākā knābjaino vaļu izpētes vieta pasaulē. Lielākos vaļveidīgos vislabāk var redzēt dziļajos ūdeņos ārpus kontinentālā šelfa.
Biskajas līča piekraste - San Juan de Gaztelugatxe (Biskaja)
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Biskajas līcis?
A: Biskajas līcis ir Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas līcis uz dienvidiem no Ķeltu jūras. Tas stiepjas gar Francijas rietumu piekrasti no Brestas uz dienvidiem līdz Spānijas robežai un gar Spānijas ziemeļu piekrasti uz rietumiem līdz Ortegala zemesragam.
J: Kāds ir Biskajas līča dziļums?
A: Biskajas līča vidējais dziļums ir 1744 metri (5722 pēdas), bet maksimālais dziļums ir 2789 metri (9150 pēdas).
J: Kāpēc Biskajas līcis ir nosaukts Biskajas provinces vārdā?
A: Biskajas līcis ir nosaukts Biskajas provinces vārdā, kas atrodas Spānijas Basku zemē.
J: Kādi ir laikapstākļi Biskajas līcī?
A: Biskajas līcī ir vieni no sliktākajiem laikapstākļiem Atlantijas okeānā. Lielas vētras šajā līcī notiek jo īpaši ziemas mēnešos.
J: Kāda ir Biskajas līča kuģu vēsture?
A.: Vēl nesen Biskajas līča vētrās avarēja kuģi, un bojā gāja daudzi cilvēki.
J: Vai ir veikti kādi uzlabojumi, lai novērstu kuģu bojāejas Biskajas līcī?
A.: Uzlabotie kuģi un laikapstākļu prognozes ir palīdzējušas samazināt kuģu katastrofu skaitu Biskajas līcī.
J: Kāda ietekme uz Biskajas līci ir bijusi uzlabotai kuģošanai un laikapstākļu prognozēšanai?
A: Uzlabotie kuģi un laika prognozes ir palīdzējušas samazināt kuģu bojāejas Biskajas līcī.
