Aishils

Agrīnā dzīve

Eskils dzimis ap 525. gadu p.m.ē. nelielā pilsētiņā Eleusisā, kas atrodas aptuveni 27 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Atēnām. Datums ir noteikts, skaitot četrdesmit gadus atpakaļ no viņa pirmās uzvaras Lielajās Dionīsijās. Viņa ģimene bija bagāta, un viņa tēvs Eiforions piederēja pie Eupatridu dzimtas - senās Atikas muižniecības. Pausānijs rakstīja, ka Eskils strādājis vīna dārzā, līdz viņu miegā apmeklējis dievs Dionīss. Dievs viņam licis uzrakstīt pirmās traģēdijas. Pirmo lugu viņš iestudēja 499. gadā p. m. ē., kad viņam bija tikai 26 gadi.

Persijas kari

490. gadā p.m.ē. Dārija vadītā persiešu armija piestāja Grieķijā un mēģināja to ieņemt. Eskils un viņa brālis Cineģirs pievienojās Atēnu karaspēkam un cīnījās pret persiešiem Maratonas kaujā. Atēnieši spēja sakaut daudz lielāku persiešu armiju. Šo kauju, kas apturēja Dāriju, svinēja visās Grieķijas pilsētās-valstīs. Kaujā gāja bojā Cineģirs. 480. gadā p. m. ē. Persijas imperators Kserkss I mēģināja ieņemt Grieķiju. Ēshils cīnījās pret viņiem Salamīnas kaujā un Platajas kaujā 479. gadā p. m. ē. Viņa vecākās saglabājušās lugas "Persieši", kas tika iestudēta 472. gadā p. m. ē., darbība risinās Salamīnas kaujas laikā. Šī izrāde Dionīsijās ieguva pirmo balvu.

Eleusīniešu mistērijas

Eskils bija viens no daudziem grieķiem, kas pievienojās Eleusīniešu mistērijām. Tas bija Demetras reliģiskais kults, kas atradās viņa dzimtajā pilsētā Eleusisā. Šīs grupas locekļi apguva mistiskas un slepenas zināšanas. Locekļi bija zvērējuši zem nāvessoda nevienam neko nestāstīt par mistērijām. Aristotelis rakstīja, ka daži cilvēki domāja, ka Ēshiuls uz skatuves bija parādījis dažus kulta noslēpumus. Citi rakstnieki stāstīja, ka nikns pūlis mēģinājis nogalināt Ešilu uz vietas, bet viņš aizbēdzis. Vēlāk Eschils teica, ka viņš nezināja, ka būtu rādījis kādu no noslēpumiem. No nāves viņu izglāba tikai viņa drosmīgā dienesta persiešu karos dēļ.

Vēlākā dzīve

470. gados p.m.ē. Eskils divreiz devās uz Sicīliju. Viņu uzaicināja Sirakūzu, lielas grieķu pilsētas salas austrumu pusē, tirāns Hierons. Vienā no šiem ceļojumiem viņš uzrakstīja "Etnas sievietes" par godu Hierona dibinātajai pilsētai. Viņš arī no jauna uzrakstīja savu darbu "Persieši". Līdz 473. gadam p. m. ē. Eskils bija ikgadējais Dionīsiju favorīts, gandrīz katrā konkursā iegūstot pirmo vietu. 458. gadā p. m. ē. viņš pēdējo reizi atgriezās Sicīlijā, apmeklējot Gelas pilsētu, kur 456. vai 455. gadā p. m. ē. viņš nomira. Stāsta, ka viņu nogalinājis bruņurupucis, kas nokritis no debesīm pēc tam, kad to nolaidis ērglis. Šis stāsts, iespējams, ir tikai leģenda. Atēnieši tik ļoti cienīja Eschila darbus, ka pēc viņa nāves viņa traģēdijas bija vienīgās, kuras turpmāk drīkstēja atkārtoti iestudēt konkursos. Viņa dēli Eiforions un Eiēons, kā arī brāļadēls Filokls arī rakstīja lugas.

Izrādes

Grieķu drāma aizsākās ar dieviem veltītiem svētkiem, galvenokārt vīna dievam Dionīsam. Eschila dzīves laikā dramatiskie konkursi kļuva par daļu no pilsētas Dionīsijām pavasarī. Festivāls sākās ar atklāšanas gājienu, tad notika zēnu ditirambu dziedāšanas sacensības un visbeidzot divi dramatiskie konkursi. Pirmajā konkursā piedalījās trīs dramaturgi, katrs no kuriem uzstājās ar trim traģiskām lugām, bet pēc tam ar īsāku komēdiju. Pēc tam sekoja otrais konkurss, kurā piedalījās pieci komēdiju dramaturgi, un abu konkursu uzvarētājus izvēlējās tiesnešu grupa.

Savas dzīves laikā Eskils piedalījās daudzos no šiem konkursiem. Tikai sešas traģēdijas ir saglabājušās neskartas: "Persieši", "Septiņi pret Tēbām", "Atbalstītāji" un triloģija "Oresteja", ko veido trīs traģēdijas: "Agamemnons", "Atriebēji" un "Eumenīdi". Pastāv arī lugas "Prometejs piesaistīts" fragments, taču to, iespējams, sarakstījis kāds cits autors. Visas saglabājušās lugas ieguva pirmo balvu pilsētas Dionīsijās. Vienā grāmatā "Aleksandrijas dzīve par Ešilu" teikts, ka viņš pilsētas Dionīsijās pirmo balvu ieguvis 13 reizes. Sofokls uzvarēja 18 reizes no 120 lugām, bet Eiripīdam bija tikai piecas uzvaras no aptuveni 90 lugām.

• Persieši (Persai) (472. g. p.m.ē.)
• Septiņi pret Tebām (Hepta epi Tebas) (467. g. p.m.ē.)
• Atbalstītāji (Hiketidi) (463. g. p.m.ē.?)
• Oresteja - trīs lugu sērija (458. g. p.m.ē.)
• Agamemnons
• Atmaiņu nesēji (Choephoroi)
• Eumenīdi

Dionīsa teātra Atēnās, kur tika izrādītas daudzas Eskila lugas, mūsdienīgs attēls.

Ietekme uz grieķu drāmu un kultūru

Kad Eschils sāka rakstīt, teātris bija jauns. Daži dramaturgi, piemēram, Thespis, bija palielinājuši aktieru sastāvu, iekļaujot aktieri, kurš varēja sarunāties ar kori. Eizhils pievienoja otru aktieri, kas ļāva izvērst lielāku drāmu, un koris kļuva mazāk svarīgs. Tiek uzskatīts, ka viņš pirmais sāka izmantot skenogrāfiju jeb skatuves dekorācijas, lai gan Aristotelis apgalvoja, ka pirmais bija Sofokls. Ēshils arī pievienoja vairāk detaļu kostīmiem un lika aktieriem valkāt zābakus uz platformas, ko sauca par cothurni, lai skatītāji viņus labāk redzētu. Kad pirmajā "Eumenīdu" izrādē uz skatuves iznāca fūrijas koris, viņu izskats bija tik biedējošs, ka maziem bērniem lika ģībt, veciem vīriešiem urinēt un grūtniecēm sākt dzemdēt.

Viņa lugas tika rakstītas grieķu drāmas stilistikā. Tās tika rakstītas dzejā, un uz skatuves nedrīkstēja izrādīt vardarbību. Lugām bija jāatrodas prom no parastās Atēnu dzīves, vai nu stāstot par dieviem, vai arī to darbība, piemēram, "Persiešu" gadījumā, bija jāvirza uz tālu attālu vietu. Eschila darbos ir spēcīgs morāles un reliģijas uzsvars. Oresteijas lugas stāstīja par cilvēka vietu visumā attiecībā pret dieviem, dievu likumiem un dievu sodiem.

Piecdesmit gadus pēc Eschila nāves komiskais dramaturgs Aristofāns slavēja viņu lugā "Varži". Ēshils ir lugas varonis un saka, ka viņa Septiņi pret Tēbām "lika visiem, kas to vēroja, iemīlēt karadarbību" (1022. rinda); par saviem persiešiem viņš saka, ka "iemācīja atēniešiem vienmēr vēlēties uzvarēt savus ienaidniekus" (1026.-7. rinda). Viņš saka, ka viņa lugas palīdzēja atēniešiem būt drosmīgiem un tikumīgiem (1039. un turpm. rindiņa).

Orestes, Ēsihila triloģijas "Oresteja" galvenā varoņa, mozaīka

Attiecīgās lapas

• Senās Grieķijas teātris