Eskils — sengrieķu traģēdiju tēvs un 'Persiešu' autors (525–456 p.m.ē.)

Eskils (525–456 p.m.ē.) — sengrieķu traģēdiju tēvs un 'Persiešu' autors; vēsturiska drāma par persiešu iebrukumu, Maratona kaujas liecība un senās grieķu teātra ietekme.

Eskils (apm. 525 p.m.ē. – 456 p.m.ē.) ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem sengrieķu traģēdiju autoriem — bieži dēvēts par traģēdijas „tēvu”. Viņam piedēvē aptuveni 70–90 lugas, no kurām pilnībā ir saglabājušās septiņas (citas saglabājušās tikai fragmentāri). Viņš bija vecākais no trim klasiskajiem traģēdiju meistariem; pārējie divi bija Sofokls un Eiripīds.

Par Eskila nozīmi dramatiskajā attīstībā runā arī Aristotelis, kurš norāda, ka Eskils ieviesa papildu aktieri (deuteragonistu), tā samazinot tikai kora un viena aktiera dialoga dominanci un ļaujot varoņiem runāt savā starpā. Šī inovācija padziļināja personāžu attiecību un dramatiska konflikta attēlojumu, kā arī atvēra ceļu sarežģītākām sižeta konstrukcijām.

Dzīve un militārā darbība

Eskils dzīvoja laikā, kad Grieķiju satricināja Persijas kari, un pats piedalījās cīņās pret persiešiem. Viņa paša pieredze kaujās ietekmēja lugas un tēmas. Par viņa militāro apspēli liecina arī uzraksts uz kapa — tur tiek pieminēta viņa līdzdalība grieķu uzvarā Maratona kaujā, nevis literārie darbi. Šī uzsvēršana apliecina, cik svarīga bija personiskā un kolektīvā pieredze Persijas karu laikā.

Radošais stils un jauninājumi

Eskils ieviesa vairākus būtiskus elementus, kas paplašināja traģēdijas iespējas:

• Vairāku aktieru izmantošana — ļāva attēlot sarunas starp varoņiem un veidot dramatiski spēcīgākas ainas.
• Kora lomas pārdome — kora nozīme saglabājās, taču varoņu starpā notiekošajam tika dots vairāk laika un uzmanības.
• Monumentāla tēma un augsts stils — viņa lugās bieži dominē lielas tēmas: dievu griba un cilvēka liktenis, taisnīgums, atriebība un ciešanas.
• Triloģiju izmantošana — Eskils ir autors vienīgajai pilnīgi saglabātajai traģēdiju trilogijai, kas apliecina viņa sižeta loģiku un dramaturģisko ambīciju.

Saglabātie darbi un galvenie motīvi

No Eskila darbiem pilnībā saglabājušās septiņas lugas. No tām īpaši izceļas Oresteja (trilogija: Agamemnons, Libāciju nesējas, Eumenīdes), kas tiek uzskatīta par vienu no antīkās traģēdijas virsotnēm. Citu saglabāto darbu vidū ir Persieši, Septiņi pret Tēbām, Pieteicējas un Prometējs pirms ķēdēm (par pēdējo autorība reizēm tiek diskutēta).

„Persieši” — retums starp traģēdijām

Persieši ir īpaša luga: tā ir vienīgā saglabājusies sengrieķu traģēdija, kas tieši attēlo pavisam nesenu vēsturisku notikumu — persiešu iebrukumu Grieķijā un tā sekas. Lugā tiek parādīta Persijas karaļa un tiesas reaģēšana uz vēsti par grieķu uzvaru, un tajā ir izteikta līdzjūtība zaudētājiem, kā arī analīze par varas, lepnuma un likteņa sekām. Tā sniedz vērtīgu liecību par to, kā antīkā sabiedrība traktēja karu, zaudējumu un upuri.

Mantojums

Eskils būtiski ietekmēja dramatiska izteiksmes attīstību: viņa jauninājumi aktieru skaitā, sižeta veidošanā un tematiski dziļākā pieejā dramaturģijai veicināja to, ka vēlākie autori — Sofokls un Eiripīds — varēja attīstīt traģēdiju tālāk. Viņa darbi un motīvi kļuva par studiju objektu gan antīkajā literatūrā, gan mūsdienu vēstures un literatūras pētniecībā.

Lai gan daudzas viņa lugas ir zudušas, to fragmenti un saglabātie darbi ļauj novērtēt Eskila nozīmi kā dramatiskas domāšanas un teātra formu pārcilvēkojošu attīstītāju. Par viņa nāves apstākļiem pastāv arī leģendas (piem., stāsts par laupītāju un ērgli, kas nometa bruņurupuci uz viņa galvas), taču tās ir folkloras elements vairāk nekā vēsturisks fakts.

Izrādes

Grieķu drāma aizsākās ar dieviem veltītiem svētkiem, galvenokārt vīna dievam Dionīsam. Eschila dzīves laikā dramatiskie konkursi kļuva par daļu no pilsētas Dionīsijām pavasarī. Festivāls sākās ar atklāšanas gājienu, tad notika zēnu ditirambu dziedāšanas sacensības un visbeidzot divi dramatiskie konkursi. Pirmajā konkursā piedalījās trīs dramaturgi, katrs no kuriem uzstājās ar trim traģiskām lugām, bet pēc tam ar īsāku komēdiju. Pēc tam sekoja otrais konkurss, kurā piedalījās pieci komēdiju dramaturgi, un abu konkursu uzvarētājus izvēlējās tiesnešu grupa.

Savas dzīves laikā Eskils piedalījās daudzos no šiem konkursiem. Tikai sešas traģēdijas ir saglabājušās neskartas: "Persieši", "Septiņi pret Tēbām", "Atbalstītāji" un triloģija "Oresteja", ko veido trīs traģēdijas: "Agamemnons", "Atriebēji" un "Eumenīdi". Pastāv arī lugas "Prometejs piesaistīts" fragments, taču to, iespējams, sarakstījis kāds cits autors. Visas saglabājušās lugas ieguva pirmo balvu pilsētas Dionīsijās. Vienā grāmatā "Aleksandrijas dzīve par Ešilu" teikts, ka viņš pilsētas Dionīsijās pirmo balvu ieguvis 13 reizes. Sofokls uzvarēja 18 reizes no 120 lugām, bet Eiripīdam bija tikai piecas uzvaras no aptuveni 90 lugām.

• Persieši (Persai) (472. g. p.m.ē.)
• Septiņi pret Tebām (Hepta epi Tebas) (467. g. p.m.ē.)
• Atbalstītāji (Hiketidi) (463. g. p.m.ē.?)
• Oresteja - trīs lugu sērija (458. g. p.m.ē.)
• Agamemnons
• Atmaiņu nesēji (Choephoroi)
• Eumenīdi

Dionīsa teātra Atēnās, kur tika izrādītas daudzas Eskila lugas, mūsdienīgs attēls.

Ietekme uz grieķu drāmu un kultūru

Kad Eschils sāka rakstīt, teātris bija jauns. Daži dramaturgi, piemēram, Thespis, bija palielinājuši aktieru sastāvu, iekļaujot aktieri, kurš varēja sarunāties ar kori. Eizhils pievienoja otru aktieri, kas ļāva izvērst lielāku drāmu, un koris kļuva mazāk svarīgs. Tiek uzskatīts, ka viņš pirmais sāka izmantot skenogrāfiju jeb skatuves dekorācijas, lai gan Aristotelis apgalvoja, ka pirmais bija Sofokls. Ēshils arī pievienoja vairāk detaļu kostīmiem un lika aktieriem valkāt zābakus uz platformas, ko sauca par cothurni, lai skatītāji viņus labāk redzētu. Kad pirmajā "Eumenīdu" izrādē uz skatuves iznāca fūrijas koris, viņu izskats bija tik biedējošs, ka maziem bērniem lika ģībt, veciem vīriešiem urinēt un grūtniecēm sākt dzemdēt.

Viņa lugas tika rakstītas grieķu drāmas stilistikā. Tās tika rakstītas dzejā, un uz skatuves nedrīkstēja izrādīt vardarbību. Lugām bija jāatrodas prom no parastās Atēnu dzīves, vai nu stāstot par dieviem, vai arī to darbība, piemēram, "Persiešu" gadījumā, bija jāvirza uz tālu attālu vietu. Eschila darbos ir spēcīgs morāles un reliģijas uzsvars. Oresteijas lugas stāstīja par cilvēka vietu visumā attiecībā pret dieviem, dievu likumiem un dievu sodiem.

Piecdesmit gadus pēc Eschila nāves komiskais dramaturgs Aristofāns slavēja viņu lugā "Varži". Ēshils ir lugas varonis un saka, ka viņa Septiņi pret Tēbām "lika visiem, kas to vēroja, iemīlēt karadarbību" (1022. rinda); par saviem persiešiem viņš saka, ka "iemācīja atēniešiem vienmēr vēlēties uzvarēt savus ienaidniekus" (1026.-7. rinda). Viņš saka, ka viņa lugas palīdzēja atēniešiem būt drosmīgiem un tikumīgiem (1039. un turpm. rindiņa).

Orestes, Ēsihila triloģijas "Oresteja" galvenā varoņa, mozaīka

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Eskils?

Jautājums: Cik lugu uzrakstīja Eskils?

J: Cik daudz Eizhila traģēdiju ir saglabājušās pilnā apjomā?

J: Kas bija trīs izcilākie grieķu traģēdiju rakstnieki?

J: Ko Aristotelis teica par Eskila lugām?

J: Par ko bija viena no Ēsihila lugām?

J: Kas bija uzrakstīts uz Eschila kapa?

Meklēt pēc burta