Ferdinands Magelāns (portugāļu: Fernão de Magalhães, ap 1480 – 1521. gada 27. aprīlis) bija portugāļu pētnieks, jūrnieks un ceļotājs. Viņa vadītā ekspedīcija bija pirmā, kas no Eiropas izsāka veiksmīgu apceļošanu apkārt pasaulei, un viņa kuģi bija pirmie eiropiešu vadītie, kas šķērsoja Kluso okeānu, — šie sasniegumi būtiski paplašināja Eiropas zināšanas par pasaules ģeogrāfiju un jūras ceļiem.

Agrīnā dzīve un karjera Portugālē

Magelāns dzimis ap 1480. gadu, iespējami Sabrosā vai Porto Portugālē. Viņš nāca no mazākas muižniecības ģimenes un jau agrā bērnībā nonāca karaliskajā galmā, kur apguva praktiskas prasmes, kas vēlāk noderēja ceļojumos: karšu veidošanu, navigāciju un astronomiju. 1505. gadā Magelāns iesaistījās Portugāles flotes braucienos uz Āziju un piedalījās ekspedīcijās, kuru mērķis bija nostiprināt Portugāles tirdzniecību un varu Indijas okeāna reģionā.

Strādājot Portugāles dienestā, viņš ceļoja uz Indiju, apmeklēja Garšvielu salas (Moluccas), apbrauca daļu Austrumāfrikas krasta un piedalījās cīņās un kampaņās Ziemeļāfrikā, tostarp pret Maroku. Šajās cīņās Magelāns tika ievainots un uz mūžu saglabāja klibuma rētu; vēlāk, pēc profesionālu strīdu un nesaskaņām Portugāles galmā, viņš pakalpojumā pie Portugāles karaļa vairs nepalika un izteica savu piedāvājumu par ekspedīciju citā valstī.

Ekspedīcija apkārt pasaulei

1519. gadā Magelāns saņēma atbalstu no Spānijas Kārlis V un devās vadīt ekspedīciju, kuras mērķis bija atrast rietumu jūras ceļu uz Garšvielu salām. Ekspedīcija sastāvēja no pieciem kuģiem un vairāk nekā diviem simtiem vīru. Galvenie kuģi bija:

  • Trinidad (Magelāna karakuģis)
  • Santiago
  • Concepción
  • San Antonio
  • Viktorija

Ceļš veda pāri Atlantijai līdz Dienvidamerikai, kur kuģi ilgi meklēja kanālu uz rietumiem. 1520. gada beigās/1521. gada sākumā ekspedīcija atklāja un šķērsoja tagad saukto Magelāna šaurumu, kas savienoja Atlantijas un Kluso okeānu. Pārejot pāri plašajam Klusajam okeānam, kuģi mēroja milzīgus attālumus bez pieturām, kas padarīja šo posmu par vienu no smagākajām ekspedīcijas daļām.

Filipīnas, Magelāna nāve un turpinājums

1521. gada martā ekspedīcija sasniedza Filipīnas, kur Magelāns iejaucās vietējās varas cīņās un nodibināja sabiedrošanās ar dažu vietējo valdnieku grupām. 1521. gada 27. aprīlī viņš gāja bojā Maktanā kaujā pret vietējiem iedzīvotājiem (tai skaitā pret vadoni Lapu‑Lapu). Par viņa nāves apstākļiem ir dažādi stāsti; daži avoti min konfliktus un apsūdzības, kas izraisīja sadursmi.

Pēc Magelāna nāves ekspedīcija turpināja ceļu zem citu jūrnieku vadības. No pieciem izsāktajiem kuģiem tikai viens, Viktorija, ar kapteiniera pienākumiem uzņemties Juan Sebastián Elcano, 1522. gadā atgriezās Spānijā, noslēdzot pirmo apkārt pasaules apceļošanu un atgriežot vērtīgas garšvielas un jauniegūtus ģeogrāfiskos datus.

Mantojums un nozīme

Magelāna ekspedīcija bija pasaules vēsturē nozīmīgs atskaites punkts: tā parādīja, ka ir iespējams apkārt apiet Zemi jūras ceļā, papildināja kartes un navigācijas zinības, kā arī atklāja Jūras ceļa milzīgo garumu pāri Klusajam okeānam. Viņa vārds palicis ģeogrāfiskos apzīmējumos — piemēram, Magelāna šaurums — un viņš tiek atzīts par vienu no svarīgākajiem agrīnajiem tūrista un atklājēju laikmeta jūrniekiem.