Apelsīns ir citrusaugļu veids, ko cilvēki bieži ēd. Apelsīni ir ļoti labs C vitamīna avots. Apelsīnu sula ir svarīga daudzu cilvēku brokastu sastāvdaļa. "Saldie apelsīni", kas ir mūsdienās visbiežāk ēstie apelsīni, vispirms auga Dienvidāzijā un Austrumāzijā, bet tagad tie aug daudzviet citur pasaulē. Apelsīnu kultivēšana un selekcija gadsimtu gaitā ir radījusi daudz šķirņu ar dažādām smakām, mizas krāsām un augļu izmēriem — no ļoti saldiem līdz rūgtākiem (piem., pomerānčiem).
Apelsīni ir apaļi oranžas krāsas augļi, kas aug uz koka, kura augstums var sasniegt 10 metrus (33 pēdas). Apelsīnu kokiem ir tumši zaļas, spīdīgas lapas un mazi balti ziedi ar piecām ziedlapiņām. Ziedi smaržo ļoti saldi, kas piesaista daudz bišu, kuras nodrošina apputeksnēšanu un labu ražu.
Apelsīnam ir stingra, spīdīga, oranža miza. Augļa iekšpusē auglis ir sadalīts "segmentos", kuriem ir plānas, stingras miziņas, kas satur kopā daudzus mazus gabaliņus ar sulu iekšpusē. Apelsīnā parasti ir desmit segmentu, bet dažkārt to ir vairāk vai mazāk. Lielākās daļas apelsīnu veidu katra segmenta iekšpusē ir sēklas, ko sauc par "kauliņiem". Apelsīnu kokus var izaudzēt no kauliņiem, bet dažu veidu apelsīnu kokus var izaudzēt tikai no spraudeņiem (no koka nogriezts gabaliņš, kas ļauj izaugt saknēm). Segmenti un miziņa ir atdalīti ar baltu šķiedrainu šķiedrainu materiālu, ko sauc par "serdi". Lielākajai daļai apelsīnu veidu mizu var nomizot no serdes, un segmentus var atdalīt ar pirkstiem, lai tos varētu ēst. Dažiem apelsīniem mizu ir grūti atdalīt. Apelsīna miziņu bieži dēvē par "apelsīna miziņu".
Uzturvērtība (aptuveni uz 100 g)
- Enerģija: ~47 kcal
- Ogļhidrāti: ~11.8 g (tai skaitā cukuri ~9 g)
- Šķiedrvielas: ~2.4 g
- Olbaltumvielas: ~0.9 g
- Tauki: ~0.1 g
- C vitamīns: ~50–60 mg (atkarībā no šķirnes)
- Kālijs: ~160 mg
Apelsīni satur arī antioksidantus (piem., flavonoīdus), folātu un nelielu daudzumu B grupas vitamīnu. Precīzs sastāvs var atšķirties atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem.
Veselības ieguvumi un piesardzība
Apelsīni ir vērtīgi veselībai galvenokārt augstā C vitamīna un šķiedrvielu satura dēļ. C vitamīns palīdz imūnsistēmai un kolagēna sintēzei, bet šķiedrvielas veicina gremošanu un palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, ja apēsts kopā ar mīkstumu, nevis tikai kā sula. Tā kā apelsīnu sula satur koncentrētu cukuru, cilvēkiem ar cukura diabētu ieteicams dot priekšroku veselo augļu ēšanai vai konsultēties ar ārstu/par diabētologu par to, cik daudz sulas ir droši lietot.
Ir svarīgi atzīmēt, ka dažas rūgtās citrusaugļu šķirnes (piem., rūgtā apelsīna ekstrakti) var mijiedarboties ar medikamentiem; arī citrons un greipfrūts ir zināmi ar spēcīgām mijiedarbībām. Ja lietojat recepšu medikamentus, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Audzēšana un raža
Apelsīni vislabāk aug mērenā, subtropu klimātā ar sauli un labi drenētu augsni. Tie ir jutīgi pret salu — stiprs sals var bojāt ziedus un jaunus augļus. Parasti apelsīnu koki zied pavasarī, un ražas laiks atkarīgs no šķirnes (dažas šķirnes vāc rudenī, citas — ziemā vai agrā pavasarī). Daudzas komerciālās šķirnes tiek pavairotas ar spraudeņiem vai graftētas, lai saglabātu vēlamās īpašības (garšu, bezsēkļu augļus, izturību).
Izvēle, uzglabāšana un transportēšana
Izvēloties apelsīnus, pievērsiet uzmanību stingrai mizai ar vienmērīgu krāsu (mazāka iespēja, ka auglis ir pārgatavojis vai sacietējis). Smarža pie mizes norāda uz sulīgumu. Apelsīnus var glabāt istabas temperatūrā vairākas dienas vai ledusskapī līdz vairākām nedēļām; zemāka temperatūra palēnina nogatavināšanos. Tā kā miza ir stingra, apelsīni ir viegli transportējami, tos var sakraut kaudzēs vai pārnēsāt somās, pusdienu kastītēs un pārvadāšanas konteineros, tos viegli nesabojājot.
Gastronomija un izmantošana
Apelsīni ir daudzpusīgi: tos ēd svaigus, spiež sulu, izmanto salātos, desertos, mērces, konservē (ievārījumi, marmelādes), kā arī kandē miziņu. Apelsīnu miziņas rīvējumu (zest) lieto aromatizēšanai, bet eļļas, kas iegūtas no mizas, izmanto pārtikā, kosmētikā un aromterapijā.
Sugu un šķirņu īss pārskats
- Saldie apelsīni (Citrus sinensis) — visizplatītākie, paredzēti sulu spiešanai un patēriņam svaigā veidā (piemēram, 'Valencia', 'Navel', 'Hašmandīna' u.c.).
- Rūgtie apelsīni (Citrus aurantium) — izmanto rūgtās marmelādes, ēteriskajām eļļām un tradicionālajā medicīnā.
- Asiņainie apelsīni (blood oranges) — raksturojami ar sarkanīgu mīkstumu un īpašu garšas nokrāsu.
Kosmētika, tradicionālā medicīna un kultūra
Apelsīni un to ekstrakti plaši izmanto kosmētikā (ādas kopšana, aromāti) un tradicionālajās medicīniskajās praksēs dažādās pasaules vietās [nepieciešama atsauce]. Dažās kultūrās apelsīni simbolizē labklājību un svētību, tie bieži tiek dāvināti svētkos vai izmantoti svinību galda rotāšanai.
Oranžās krāsas nosaukums cēlies no augļa nosaukuma. Vārds "apelsīns" ir neparasts, jo tas ir viens no nedaudzajiem angļu valodas vārdiem, kam nav nekādas atskaņas. Etnolingvistiski augļa nosaukums latviešu valodā radies no citām Eiropas valodām (piem., vācu/holandiešu ietekmes), kas savukārt ir saistītas ar senākiem nosaukumiem Indijas un Persijas valodās.
Brīdinājumi un ieteikumi
- Ja Jums ir alerģija pret citrusaugļiem, izvairieties no apelsīnu lietošanas.
- Ja lietojat recepšu medikamentus, īpaši zarnu fermentu ietekmējošus (piem., dažus holesterīna līmeņa zāļu vai pretsāpju medikamentus), pajautājiet ārstam par iespējamu mijiedarbību.
- Lai samazinātu pesticīdu risku, apelsīnus pirms lietošanas rūpīgi nomazgājiet; ja plānojat izmantot miziņu, apsveriet bioloģisko ražošanu.
Apelsīni ir pieejams, universāls un uzturvielām bagāts auglis ar daudzām pielietojuma iespējām — no svaiga ēdiena un sulām līdz kulinārijas, kosmetoloģijas un tradicionālās medicīnas izmantošanai. Lai gan tie piedāvā daudzas veselības priekšrocības, jāievēro piesardzība pacientiem ar specifiskām veselības problēmām un jāvērtē cukura saturs, it īpaši sulām.
