Rima (atskaņa) — definīcija, veidi un piemēri dzejā un dziesmās
Rima (atskaņa): skaidra definīcija, veidi (precīzās, iekšējās, redzamās) un bagātīgi piemēri dzejā un dziesmās.
Rima (atskaņa) ir vārdu gala skaņu saskaņa — vārdu galotnes skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņas ir plaši izplatītas dzejoļos un populāru dziesmu tekstos, tās palīdz radīt ritmu, uzsvaru un atmiņā paliekošu formu. Arī vienkāršu dzejoli var saukt par rīmētu, ja tajā regulāri atkārtojas atskaņas.
Atskaņas sastopamas tautasdziesmās, bērnu dziesmās un vienkāršos krāsainos dzejoļos. Bieži tās parādās rindu beigās, bet var būt arī iekšējās atskaņas, kas atrodas vienas rindas iekšienē:
Rozes ir sarkanas, violets ir zils,
Cukurs ir salds, un jūs arī esat salds.
Marijai piedzima mazs jērs, un tā vilna bija balta kā sniegs,
Un visur, kur vien Marija devās, noteikti gāja arī jērs.
Skaitīšanas dziesma
Viens, divi, piesprādzē man kurpi,
Trīs, četri, aizveriet durvis,
Pieci, seši, paņemiet nūjas,
Septiņi, astoņi, nolieciet tos taisni...
Šajā pēdējā piemērā galotņu atskaņas (“kurpi / durvis / nūjas / taisni”) rada vienkāršu, ritmiski atbalstītu tekstu. Dažreiz atskaņas parādās arī rindas iekšienē, kas saucamas par iekšējām atskaņām. Piemēram bērnu dzejolī:
Ar knick-knack, paddy-whack, dod sunim kaulu,
Šis vecais vīrs atgriezās mājās...
Vārdi “knack” un “whack” ir iekšējās atskaņas piemērs. Rindas galos esošās atskaņas “kauls” un “mājās” labi ilustrē atšķirību starp precīzajām un līdzīgajām atskaņām.
Precīzās atskaņas (perfektās rīmas) — skaņas rindas beigās sakrīt pilnībā, izņemot pirmo skaņu vai līdzīgu sākumu. Tās ir visizplatītākais rīmējuma veids un angļu valodā viegli veidojamas ar biežām gala skaņām. Piemēri angļu valodā (ātrai ilustrācijai):
- maksāt / diena / veids / teikt / var / līcis / spēlēt / lūgt / palikt
- es / mēs / būt / redzēt / koks / ceļgalis
Līdzīgās atskaņas (slant rhyme, near rhyme) — skaņas nav identiskas, bet līdzīgas; tās bieži izmanto, lai panāktu maigāku vai intriģējošāku skanējumu.
Guzis, zoss, zoss, kur tu klīst,
Augšā, lejā, manas kundzes istabā...
Tajā piemērā rindas nav precīzi saskaņotas; vārdi gander un wander (angļu valodā) ir redzamās atskaņas — tie rakstībā izskatās radniecīgi, taču fonētiski nav pilnīgi vienādi. Redzamās atskaņas (eye rhymes) ir biežāk sastopamas dzejā, kas paredzēta lasīšanai, nevis dziedāšanai vai skaļai runāšanai, jo rakstītā forma maldina lasītāja aci.
Daudzvārdu un daudzskanis atskaņas. Atskaņas var veidoties no vairākiem vārdiem vai vairākām zilbēm, piemēram, ja pēdējie divi vārdi katrā rindā veido atskaņu pāri. To labi ilustrē Džeimsa Henrija Lī Hanta īsais dzejolis Rondeau:
Dženija mani noskūpstīja, kad satikāmies,
Izlēca no krēsla, uz kura sēdēja;
Laiks, jūs zaglis, kas mīl iegūt
Saldumi jūsu grāmatā, ielieciet to:
Sakiet, ka esmu noguris, sakiet, ka esmu skumjš,
Sakiet, ka veselība un bagātība man ir garām,
Saki, ka es novecoju, bet pievieno,
Dženija mani noskūpstīja.
Hants apvieno vienkāršas gala atskaņas (piem., met un get), līdzīgas atskaņas un iekšējās atskaņas, kā arī vairākvārdīgas rīmas, kas rada bagātīgu, rotaļīgu skanējumu.
Rīmju shēmas. Rindkopu vai dzejoļu rindu atskaņu secību bieži apzīmē ar burtiem, lai parādītu shēmu: pāru rīma (aabb), krusta rīma (abab), ietveroša rīma (abba) u. c. Rīmju shēmas palīdz strukturēt dzejoli un var pastiprināt domu vai emocionālo attīstību.
Neparastas atskaņas un spēles ar valodu. Daži autori apzināti izvēlas neparastas, šķietami «nepareizas» vai komiskas atskaņas, lai panāktu specifisku efektu. Piemēri ir lielā ekrāna un teātra mūziklu teksti, kurus rakstīja, piemēram, E. Y. "Yipa" Harburgs (dziesmu teksti 1939. gada Oza zemes burvja MGM versijā), kā arī komisko operu tekstu autors V. S.GilbertsW. S.GilbertGilberta un Salivana. Arī Dr. Sjūsa grāmatas ir pazīstamas ar daudzajiem dīvainajiem, rotaļīgajiem dzejoļiem un neparastajām atskaņām.
Kāpēc autori izvēlas rīmot vai ne-rīmot. Atskaņas:
- uzlabo atcerēšanos un padara tekstu vieglāk dziedamu vai recitējamu,
- var radīt humora vai ironijas efektu,
- palīdz strukturēt dzejoli un izcelt galvenās domas vai motīvus.
Kā praktiski strādāt ar atskaņām — daži padomi:
- Sāciet ar domu vai vārdu uzsvaru — meklējiet dabiskas galotnes, kas var būt atskaņas avots (locījuma galotnes, pagātnes izteiksmes u. tml.).
- Eksperimentējiet ar līdzīgām skaņām, ne tikai ar precīzām rīmēm — tas bieži dod svaigu un modernu skanējumu.
- Ja rakstāt dziesmas tekstu, domājiet par to, kā rīmas skanēs dziedātas — fonētika ir svarīgāka nekā rakstības līdzība.
- Neaizmirstiet par ritmu un zilbju skaitu — rīmju izvēle jābalsta uz kopējo metrisko shēmu.
Rezultātā atskaņas ir spēcīgs dzejas un dziesmu veidošanas līdzeklis: tās var būt vienkāršas vai sarežģītas, tradicionālas vai novatoriskas. Izvēloties starp precīzām, līdzīgām, redzamām vai iekšējām atskaņām, autors var ietekmēt teksta skanējumu, tempu un emocionālo noskaņu.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir dzejolis?
A: Rīmējums ir tāds, kad vārdi savās galotnēs skan vienādi vai līdzīgi; to bieži izmanto dzejoļos un dziesmu tekstos.
J: Kādi ir atskaņu piemēri?
A: Rīmēšanas piemēri ir atrodami tautasdziesmās, bērnu dziesmās, bērnu rindās un citos dzejas veidos.
J: Kas ir precīzas rēmas?
A: Precīzas atskaņas ir vārdi, kuriem ir vienādas skaņas, izņemot pirmo skaņu. Piemēram, pay/day/way/say/may/bay/play/play/pray/stay ir precīzi rimi.
J: Kas ir redzamie rēkojumi?
A: Redzamie rēkojumi ir vārdi, kas izskatās, ka tiem vajadzētu rīmēties, bet, izrunājot tos skaļi, tie patiesībā neskan līdzīgi. Tie ir biežāk sastopami dzejā, kas paredzēta lasīšanai, nevis dziesmās vai pantos, kas paredzēti dziedāšanai vai skaļai runāšanai un klausītāju dzirdēšanai.
Jautājums: Vai dzejoli var veidot vairāk nekā viens vārds?
Atbilde: Jā, dzejoli var sastāvēt no vairāk nekā viena vārda. Kā piemēru var minēt Džeimsa Henrija Lī Hanta (James Henry Leigh Hunt) dzejoli "Rondeau", kurā ir divu vārdu atskaņas, piemēram, met un get, sad un add, health un wealth.
J: Vai ir dzejnieki, kuri izvēlas neizmantot nekāda veida atskaņu shēmu?
A: Jā, daži dzejnieki izvēlas izvairīties no jebkāda veida atskaņu shēmas un tā vietā raksta tukšos vai brīvos pantus, kuros nav nekāda veida atskaņu shēmas.
Meklēt