Tukšais dzejolis
Termins "tukšais dzejolis" nozīmē dzeju, kurā netiek izmantotas atskaņas.
Tukšais dzejolis balstās uz dzejoļa rindu metru, lai piešķirtu dzejolim struktūru un radītu dzejas sajūtu salīdzinājumā ar prozu. Viljama Vordsvorta dzejoļa "Maikls" piemērs rīmju trūkumu un stingro metru tukšajā dzejolī parāda - katra rinda diezgan stingri ievēro jambiskā pentametra shēmu:
Grasmere Vale meža pusē
Tur dzīvoja gans, Mihails bija viņa vārds;
Vecs vīrs, izturīgs sirdī un spēcīgs kājās.
Viņa ķermeniskais rāmis bija no jaunības līdz vecumam.
Neparasta spēka: viņa prāts bija dedzīgs,
Intensīvs un taupīgs, piemērots visām lietām,
Un savā ganu aicinājumā viņš bija ātrs
Un modri vairāk nekā parastie vīrieši.
Daudzi kritiķi uzskata, ka tukšais dzejolis ir labāks par rimu nopietniem tematiem, un daudzi dzejnieki ir izmantojuši tukšo dzeju savos nozīmīgākajos darbos. Šekspīrs savās agrīnajās lugās izmantoja rimu, bet nobriedušākos darbos, piemēram, "Hamletā", viņš deva priekšroku tukšajiem pantiem. Džons Miltons "Zaudēto paradīzi" rakstīja tukšajā pantā, dzejoļa sākumā pievienojot piezīmi, kurā teikts, ka rīmētā dzeja tiek izmantota, lai maskētu slikti uzrakstītus dzejoļus, lords Tenisons to izmantoja "Karaļa idilēs", bet Vordsvorts - "Prelūdijā" un "Ekskursijā". Džons Kītss izmantoja rimu savā "Endimionā", kas bija viņa pirmais mēģinājums radīt lielu dzejoli; otrajā mēģinājumā, "Hiperionā", viņš pārgāja uz tukšo dzejoli. Angļu literatūrā garākie dzejoļi ir sarakstīti tukšajos pantos, piemēram, Edvīna Aterstona (Edwin Atherstone) "Ninīves krišana" (The Fall of Nineveh) vai Džona Fičeta (John Fitchett) "Karalis Alfrēds" (King Alfred). Pēdējā no tām ir aptuveni 130 000 rindu gara.
Daudzi 20. gadsimta dzejnieki atteicās gan no rīmiem, gan no stingrā tukšā dzejas vārsmas metra, lai rakstītu brīvos pantus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir tukšais dzejolis?
A: Tukšais dzejolis ir dzejas veids, kurā neizmanto atskaņas, bet gan paļaujas uz dzejas struktūru un dzejas sajūtu, ko rada rindu metrs.
J: Kas ir daži slaveni dzejnieki, kuri izmantoja tukšo dzeju?
A: Viljams Vordsvorts, Džons Miltons, lords Tenisons, Džons Kītss, Edvīns Aterstons un Džons Fičets rakstīja dzejoļus tukšajā pantā.
J: Ko Šekspīrs izvēlējās saviem nobriedušajiem darbiem?
A.: Šekspīrs deva priekšroku tukšajiem pantiem savos nobriedušākos darbos, piemēram, "Hamletā".
J: Ko Džons Kītss darīja savādāk savā otrajā mēģinājumā uzrakstīt nozīmīgu dzejoli?
A: Savā otrajā lielās poēmas "Hiperiona" mēģinājumā Džons Kītss pārgāja no rīmētas dzejas uz tukšo dzejoli.
Jautājums: Cik gari var būt dzejoļi, kas rakstīti tukšajos pantos?
A: Tukšā dzejolī rakstītie dzejoļi var būt diezgan gari - Edvīna Aterstona (Edwin Atherstone) "Ninīves krišana" un Džona Fičeta (John Fitchett) "Karalis Alfrēds" ir aptuveni 130 000 rindu gari.
J: Kāpēc daudzi kritiķi uzskata, ka nopietniem tematiem tukšais dzejolis ir labāks par rimu?
A: Daudzi kritiķi uzskata, ka nopietniem tematiem tukšais dzejolis ir labāks par rimu, jo tas ļauj viņiem koncentrēties uz metrisko izteiksmi, nevis uztraukties par to, kā atrast rimu, kas dažkārt var novērst uzmanību no dzejoļa satura vai vēstījuma.
J: Kas mūsdienu dzejā ir aizstājis gan rimu, gan stingro metru?
A.: Mūsdienu dzejā gan rēgs, gan stingrais metrs ir aizstāts ar brīvā stila dzeju.
