Apvienotās Karalistes bruņotie spēki — sastāvs, vadība un misijas

Lielbritānijas bruņotie spēki ir Apvienotās Karalistes bruņotie spēki. Lielbritānijas bruņotos spēkus oficiāli sauc par Viņas Majestātes bruņotajiem spēkiem, un dažkārt tos dēvē arī par Kroņa bruņotajiem spēkiem. Lielbritānijas bruņotos spēkus veido trīs daļas: Lielbritānijas armija, Karaliskā jūras flote (un Karaliskie jūras kājnieki) un Karaliskie gaisa spēki.

Lielbritānijas bruņoto spēku virspavēlnieks ir britu monarhs. Lielbritānijas bruņoto spēku locekļiem ir jāzvērd, ka viņi paklausīs monarha pavēlēm (zvērēt uzticību). Saskaņā ar Apvienotās Karalistes konstitūciju bruņotos spēkus kontrolē kronis, tomēr 1689. gada Tiesību akta dēļ Apvienotajā Karalistē miera laikā nevar būt armija, ja vien to neatļauj Lielbritānijas parlaments. Mūsdienās Lielbritānijas parlaments ik pēc pieciem gadiem pieņem Likumu par bruņotajiem spēkiem, kas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste var saglabāt savu armiju. Lielbritānijas premjerministrs de facto ir Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris. Bruņotos spēkus pārvalda Aizsardzības ministrija.

Lielbritānijas bruņotie spēki aizsargā Apvienoto Karalisti, Lielbritānijas aizjūras teritorijas un Kroņa atkarīgās teritorijas. Tās piedalās arī Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas misijās. Lielbritānijas bruņotie spēki bieži piedalās NATO misijās. Jaunākie kari, kuros ir piedalījušies Lielbritānijas bruņotie spēki, ir kari Afganistānā un Irākā, operācija "Palliser", miera uzturēšana Balkānos un Kiprā, kā arī lidojumu aizlieguma zonas aizsardzība virs Lībijas. Lielbritānijas bruņoto spēku bāzes atrodas šādās vietās: Ascenzijas salā, Belizā, Brunejā, Kanādā, Djego Garsijā, Folklendu salās, Vācijā, Gibraltārā, Kenijā, Katarā un suverēno bāzu teritorijās (Kiprā).

1952. gadā Apvienotā Karaliste izmēģināja savu pirmo kodolieroci operācijas "Hurricane" laikā. Kopš 2012. gada^{[atjaunināts]} Lielbritānija ir viena no piecām atzītajām kodolvalstīm. Tai ir aptuveni 225 kodolgalviņas. Apvienotās Karalistes kodolieročus kontrolē Karaliskā kara flote.

Sastāvs un pamatstruktūra

Galvenās struktūrvienības ir:

• Lielbritānijas armija — kara sauszemes spēki ar bruņutehniku, kājniekiem, artilēriju, bruņutransportieri un īpašām iedalēm (piem., parašūtu un jūras kājnieku atbalsta vienības);
• Karaliskā jūras flote — nodrošina jūras aizsardzību, strategisko kodolnoziedzību (ar zemūdenēm), flotes aviāciju un jūras kājniekus (Royal Marines);
• Karaliskie gaisa spēki (RAF) — atbild par gaisa telpas aizsardzību, tālās darbības spējām, izlūkošanu un atbalstu sauszemes spēkiem.

Papildus regulārajiem spēkiem darbojas arī rezerve un brīvprātīgo spēki — Army Reserve, Royal Naval Reserve un Royal Auxiliary Air Force — kas nodrošina papildu kapacitāti krīzes un karadarbības laikā.

Vadība, tiesiskais regulators un lēmumu pieņemšana

Oficiālais bruņoto spēku virspavēlnieks ir monarhs, bet politisko kontroli un praktisko vadību nodrošina valdība: premjerministrs un Aizsardzības ministrija (Ministry of Defence). Karaliskā vara (kronis) darbojas konstitucionālās monarhijas ietvaros, un bruņotos spēkus normatīvi regulē Parlaments — galvenokārt caur ikgadējo Likumu par bruņotajiem spēkiem. Aizsardzības politika ietver ilgtermiņa plānus, modernizācijas programmas un sadarbību ar sabiedrotajiem NATO un citās starptautiskās struktūrās.

Misijas, uzdevumi un starptautiskā loma

Lielbritānijas bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir:

• valsts un teritoriju aizsardzība,
• kodolatturēšanas nodrošināšana,
• starptautiskās drošības un miera uzturēšana, ieskaitot misijas ANO un NATO ietvaros,
• krīžu pārvaldība, humānā palīdzība un civilās aizsardzības atbalsts,
• pretterorisma operācijas un kiberdrošības aprises stiprināšana.

Britu spēki regulāri piedalās kopīgās mācībās ar sabiedrotajiem un uztur ātras reaģēšanas vienības (piem., Carrier Strike Group un Jūras kājnieku komandēšanas vienības), kas ļauj veikt tālākas projekcijas un operācijas ārpus valsts robežām.

Spējas, galvenā tehnika un modernizācija

Lielbritānija pēdējās desmitgadēs modernizēja savu floti un gaisa spēkus. No svarīgākajām platformām un sistēmām minami:

• tālie gaisa spēki un iznīcinātāji — F‑35B lidmašīnas, kas izvietojamas uz ģenerālflotes helikopteru un konteineru klases kuģiem;
• gaisa aizsardzības kuģi un eskadra — Type 45 iznīcinātāji un Type 26/31 fregates;
• zemūdenes — Vanguard klases balistiskās kodolzemūdenes (Trident) un Astute klases atomzemūdenes taktiskajām vajadzībām; Dreadnought klase kā jaunās stratēģiskās zemūdenes aizstājēja plānots 2030. gados;
• reģionālas un sauszemes spējas — bruņutransportieri, tanki (lai gan armijas tanku skaits ir samazināts salīdzinājumā ar pagātni), ložmetēji un precīzās raķetes;
• specializētas spējas — izlūkošana, elektroniskā karadarbība, kiberdrošība un bezpilota platformas (UAV).

Kodolieroči un atturēšana

Lielbritānijas stratēģiskā kodolatturēšana balstās uz jūras bāzētu sistēmu — balistisko raķešu JLTV tipa Trident raķešu lauvas, kas izvietotas uz Vanguard klases atomzemūdenēm. Kodolgalviņu skaits mainās atbilstoši politiskajiem lēmumiem, taču oficiālajās un atvērtajās aplēsēs parasti min apmēram 225 kodolgalviņas (ar rezervi, izmantošanu un tehnisko apriti). Kodolieročus praktiski kontrolē Karaliskā jūras flote un atbilstošas valdības drošības procedūras — izmantošana pakļauta politiskai rīcībai un atsevišķiem konstitucionāliem, tiesiskiem nosacījumiem.

Personāls, apmācība un budžets

Personāla skaits un budžeta līmeņi mainās atkarībā no politikas un drošības vides. Kopumā Lielbritānijas bruņotie spēki ir profesionāla karavīru organizācija ar regulāru kadru un rezervēm. Apmācība ir intensīva un starptautiski saskaņota, ieskaitot sadarbību ar NATO partneriem. Valsts aizsardzības izdevumi parasti veido vairākus procentus no valsts budžeta vai aptuveni 1,5–2% no IKP; absolūtie skaitļi ir miljardos Lielbritānijas mārciņu un var mainīties katru fiskālo gadu.

Īpašas vienības un ceremonālā loma

Lielbritānijas bruņotajos spēkos darbojas vairākas pasaulē atzītas speciālās vienības, piemēram, Special Air Service (SAS), Special Boat Service (SBS) un Royal Marines Commandos. Tāpat bruņotie spēki pilda arī ceremonālās funkcijas — Household Division un citas gvardes organizē valsts ceremonijas, svinības un monarha godos veicamās pienākumus.

Vēstures un mantojuma īss ieskats

Lielbritānijas bruņotie spēki ir bijuši viens no nozīmīgākajiem spēkiem pasaules vēsturē, īpaši impērijas laikos.un pēc tam divos pasaules karos, aukstā kara periodā un mūsdienu operācijās. Šī vēsturiskā pieredze atstāj ietekmi uz organizatorisko kultūru, tradīcijām un starptautiskajām partnerībām.

Noslēgums un izmaiņas

Lielbritānijas bruņotie spēki ir modernizēta, profesionāla struktūra ar spēcīgu starptautisko sadarbību, īpašām ražošanas un taktisku spēju kombinācijām, kā arī pastāvīgu attīstības un modernizācijas programmu. To loma apvienotajā aizsardzībā (gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī) joprojām ir būtiska, taču spēja un izmērs tiek regulāri pārskatīti, ņemot vērā politiskos, tehnoloģiskos un finanšu apstākļus.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir trīs Lielbritānijas bruņoto spēku daļas?

J: Kas ir Lielbritānijas bruņoto spēku virspavēlnieks?

J: Kas ir jādod Lielbritānijas bruņoto spēku locekļa zvērests?

J: Cik bieži parlaments pieņem Bruņoto spēku likumu?

J: Kas ir atbildīgs par Lielbritānijas bruņoto spēku vadību un kontroli?

Meklēt pēc burta