Apvienotās Karalistes Konstitūcija
Apvienotās Karalistes Konstitūcija ir Apvienotās Karalistes likumu un noteikumu kopums, kas reglamentē valsts iekārtu un iedzīvotāju pamattiesības un brīvības.
Apvienotās Karalistes konstitūcija nav vienots dokuments, kā tas ir daudzās citās valstīs. Patiesībā Apvienotās Karalistes konstitūcija vispār nav pilnībā sastādīta. Daļa no tās ir atrodama rakstveidā, sākot ar 1215. gada Magna Carta un 1689. gada Tiesību akta aktu (Bill of Rights Act 1689) un beidzot ar modernākiem parlamenta aktiem. Citas konstitūcijas daļas tiek uzskatītas par vispārējām tiesībām, un tās veido tiesnešu lēmumi, kas pieņemti daudzu simtu gadu garumā sistēmā, ko dēvē par juridisko jeb tiesu precedentu. Tāpēc daži cilvēki saka, ka Apvienotajai Karalistei ir faktiskā jeb "nerakstītā" konstitūcija.
Vārda "nerakstīts" lietošana ir problēma, jo lielākā daļa britu likumu un noteikumu ir rakstīti kā statūti vai tiesas spriedumi, taisnīguma likums un dažādi līgumi. Lielākā daļa šo likumu nāk no Apvienotās Karalistes parlamenta. Tā kā lielākā daļa konstitūcijas ir šādi pierakstīta, nav tehniski pareizi to saukt par "nerakstītu" vai "de facto". Tomēr šie vārdi joprojām tiek lietoti. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes konstitūcija vēl vairāk atšķiras no vairuma citu konstitūciju, jo tā ir tikai parasts likumu kopums, nevis "augstāks" likums, kuru valdība nevar viegli mainīt. Konstitūcijai nav lielākas autoritātes nekā jebkuram citam likumam Apvienotajā Karalistē, un valdība to var mainīt, vienkārši pieņemot jaunu likumu.
Magna Carta (Lielā harta) - pirmais dokuments, ar kuru tika izveidota Apvienotās Karalistes konstitūcija.
Konstitucionālie principi
Parlamentārā suverenitāte
Parlamentārā suverenitāte nozīmē, ka Apvienotās Karalistes parlaments var pieņemt, grozīt un atcelt jebkuru likumu. Valstīs ar kodificētām ("rakstītām") konstitūcijām parasti ir noteikumu kopums, kas likumdevējiem apgrūtina konstitūcijas grozīšanu. Apvienotajā Karalistē konstitūciju var mainīt ar jaunu likumu.
Tiesiskums
Apvienotajā Karalistē ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka ikvienam, tostarp svarīgām valsts amatpersonām, ir jāievēro likums. Tiesiskums nozīmē arī to, ka cilvēkus nevar sodīt par kaut ko tādu, kas nav nelikumīgs.
Konstitucionālā monarhija
Apvienotā Karaliste ir konstitucionāla monarhija. Tas nozīmē, ka tai ir karaliene vai karalis. Karalieni vai karali nosaka pēc tā, vai viņu vecāki vai kāds cits tuvs radinieks ir bijis karalis vai karaliene. Vecākie brāļi mēdza kļūt par karali pirmie, tad nākamais brālis un tā tālāk, pievēršoties tikai meitām, ja nebija dēlu. Tomēr karaliene Elizabete II to mainīja un pārrakstīja likumu tā, ka tagad par nākamo monarhu kļūst vecākais bērns neatkarīgi no tā, kāds ir viņa dzimums.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Apvienotās Karalistes konstitūcija?
A: Apvienotās Karalistes konstitūcija ir likumu un noteikumu kopums, kas nosaka valsts iekārtu un aizsargā tās iedzīvotāju pamattiesības un brīvības.
Q: Vai Apvienotās Karalistes konstitūcija ir sastādīta vienā dokumentā?
A: Nē, tā nav rakstīta vienā dokumentā, kā tas ir daudzu citu valstu konstitūcijās. Tā vispār nav pilnībā sastādīta. Dažas tās daļas var atrast rakstveidā, piemēram, 1215. gada Magna Carta un 1689. gada Tiesību akta Bill of Rights Act, savukārt citas daļas tiek uzskatītas par vispārējām tiesībām, kas izveidotas no tiesnešu lēmumiem simtiem gadu laikā.
J: Kā daži cilvēki sauc Apvienotās Karalistes konstitūciju?
A: Daži cilvēki to dēvē par "nerakstītu" vai "de facto" konstitūciju, jo lielākā daļa Lielbritānijas likumu un noteikumu ir rakstīti kā likumi, tiesu spriedumi, taisnīguma likumi vai līgumi, nevis ietverti vienā dokumentā.
Vai ir pareizi to saukt par "nerakstītu" vai "de facto"?
Atbilde: Nē, jo lielākā daļa konstitūcijas ir rakstīta šādā veidā, nav tehniski pareizi to saukt par "nerakstītu" vai "de facto". Tomēr šie vārdi joprojām tiek lietoti.
J: Ar ko Apvienotās Karalistes konstitūcija atšķiras no citu valstu konstitūcijām?
A: Apvienotās Karalistes konstitūcija atšķiras no citu valstu konstitūcijām ar to, ka tai nav augstāka spēka nekā citiem valsts likumiem; tas nozīmē, ka valdība var to mainīt, vienkārši pieņemot jaunu likumu.
J: Kas izstrādā Lielbritānijas likumus?
A: Likumus Lielbritānijā pieņem Apvienotās Karalistes parlaments.