Apvienotās Karalistes konstitūcija — nerakstītā sistēma un tās princips

Iepazīstieties ar Apvienotās Karalistes konstitūciju: nerakstītā sistēma, precedents un parlamenta loma — skaidrojums par likumu hierarhiju un to maiņu.

Apvienotās Karalistes Konstitūcija ir Apvienotās Karalistes likumu un noteikumu kopums, kas reglamentē valsts iekārtu un iedzīvotāju pamattiesības un brīvības.

Apvienotās Karalistes konstitūcija nav vienots dokuments, kā tas ir daudzās citās valstīs. Patiesībā Apvienotās Karalistes konstitūcija vispār nav pilnībā sastādīta. Daļa no tās ir atrodama rakstveidā, sākot ar 1215. gada Magna Carta un 1689. gada Tiesību akta aktu (Bill of Rights Act 1689) un beidzot ar modernākiem parlamenta aktiem. Citas konstitūcijas daļas tiek uzskatītas par vispārējām tiesībām, un tās veido tiesnešu lēmumi, kas pieņemti daudzu simtu gadu garumā sistēmā, ko dēvē par juridisko jeb tiesu precedentu. Tāpēc daži cilvēki saka, ka Apvienotajai Karalistei ir faktiskā jeb "nerakstītā" konstitūcija.

Vārda "nerakstīts" lietošana ir problēma, jo lielākā daļa britu likumu un noteikumu ir rakstīti kā statūti vai tiesas spriedumi, taisnīguma likums un dažādi līgumi. Lielākā daļa šo likumu nāk no Apvienotās Karalistes parlamenta. Tā kā lielākā daļa konstitūcijas ir šādi pierakstīta, nav tehniski pareizi to saukt par "nerakstītu" vai "de facto". Tomēr šie vārdi joprojām tiek lietoti. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes konstitūcija vēl vairāk atšķiras no vairuma citu konstitūciju, jo tā ir tikai parasts likumu kopums, nevis "augstāks" likums, kuru valdība nevar viegli mainīt. Konstitūcijai nav lielākas autoritātes nekā jebkuram citam likumam Apvienotajā Karalistē, un valdība to var mainīt, vienkārši pieņemot jaunu likumu.

Galvenie konstitucionālie avoti

• Statūta tiesība (statute law) — parlamenta pieņemtie likumi. Tie ir galvenais rakstveida avots: piemēram, reformas, devolūcijas akti, Human Rights Act 1998 u.c.
• Parastā tiesība (common law) — tiesu spriedumi un precedenti, kas veido plašu principu kopumu, piemēram, par personas brīvībām, līgumu tiesībām un administratīvo pārvaldi.
• Konstitucionālās konvencijas — nerakstītas prakses un normas (piem., kā tiek iecelts premjers, ministru kolektīvā atbildība), kuras tiek ievērotas, lai sistēma darbotos, lai gan tām nav juridiskas piespiedojamības tiesās.
• Monarha prerogatīva — vēsturiskas monarha tiesības un pilnvaras, kuras praktiski izmanto valdība (kabinetam piekļautās prerogatīvas, piemēram, diplomātijas un karaspēka lietošana), taču tās var tikt ierobežotas ar likumiem.
• Konstitucionālie līgumi un starptautiskās saistības — piemēram, Apvienotās Karalistes attiecības ar Eiropas Savienību (pirms un pēc Brexit) un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ietekme caur Human Rights Act.
• Autoritatīvie darbi un akadēmiskā doma — klasiskie konstitucionālisti (piem., A. V. Dicey) un mūsdienu komentāri, kas palīdz saprast principus un praksi.

Galvenie principi un institūcijas

• Parlamentu suverenitāte — Parlaments ir augstākais likumdevējs, un nekāda cita institūcija, ieskaitot tiesu varu, teorētiski nevar pastāvīgi atcelt parlamenta likumus.
• Tiesu neatkarība un tiesiskums (rule of law) — tiesas interpretē likumus un nodrošina, ka valdība rīkojas saskaņā ar likumu; indivīdiem ir tiesības uz taisnīgu procesu.
• Konstitucionālā monarhija — monarhs ir valsts simboliskais vadonis, bet reālās politiskās pilnvaras pilda ievēlēti vai atbildīgi pārstāvji (premjers, kabinets).
• Izpildvaras un likumdevējas saistība — valdība (kabinetā) ir atbildīga parlamentam, un parlamentam ir nozīmīgas tiesības blakus likumdošanai, piemēram, budžeta kontrole un uzticības balsojumi.
• Devolūcija — daļa pilnvaru ir nodota Skotijai, Velsai un Ziemeļīrijai, kas rada daudzslāņainu valsts pārvaldes struktūru.

Konstitucionālās konvencijas un to nozīme

Konvencijas regulē daudzas ikdienas politiskās prakses — piemēram, kā tiek iecelts premjers vai kā rīkojas ministri, kas zaudējuši parlamenta uzticību. Tās nav tiesiski izpildāmas tiesās tādā pašā veidā kā likumi, taču tām ir spēcīgs politisks svars. Dažkārt konvencijas tiek izaicinātas vai pārskatītas, un tas parāda, ka konstitūcija nav statiska: politiskā prakse var mainīties ātrāk nekā rakstveida tiesību akti.

Praktiskas sekas — priekšrocības un trūkumi

• Priekšrocības: elastība — konstitūciju var ātri pielāgot mainīgām vajadzībām, izmantojot likumdošanu vai praksi; vēsturiska attīstība no reālām politiskām tradīcijām.
• Trūkumi: nepārliecinoša aizsardzība pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, jo nav "augstākā" rakstveida likuma ar īpašu aizsardzības mehānismu; konvenciju nenoteiktība var radīt strīdus par to, kas ir pieņemama prakse.

Diskusijas par rakstītu konstitūciju

Pastāv plašas diskusijas, vai Apvienotajai Karalistei vajadzētu pieņemt vienu rakstītu konstitūciju. Atbalstītāji norāda uz skaidrības un drošības ieguvumiem — noteiktu tiesību un institūciju sacirtība un stabilāka aizsardzība pret pārmērīgu varas koncentrāciju. Pretinieki uzsver, ka rakstīta konstitūcija var zaudēt elastību un sarežģīt nepieciešamās reformas, turklāt nav droši, vai vienots dokuments spētu pilnībā aptvert visas konstitucionālās nianses, kas radušās gadsimtu gaitā.

Svarīgi vēsturiskie un mūsdienu piemēri

• Magna Carta (1215) — agrīns ierobežojums karaļa varai un pamats personiskajām tiesībām.
• Bill of Rights (1689) — nostiprina Parlamenta lomu un ierobežo monarha pilnvaras.
• 19.–20. gadsimta vēlēšanu un pārvaldes reformas — izveido mūsdienu parlamentāro sistēmu.
• Devolūcija (1998) — Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas parlamenti/assemblējas iegūst plašas pilnvaras.
• Brexit process (2016–2020) — parādīja, kā gan parlamenta, gan tiesu un konvenciju mijiedarbība ietekmē valsts suverenitātes un likumu hierarhijas jautājumus.

Apkopojot: Apvienotās Karalistes konstitūcija ir daudzslāņaina sistēma, kurā rakstveida likumi, tiesu precedenti, konvencijas un politiskā prakse saplūst vienā mehānismā. Šī sistēma nodrošina gan elastību, gan radību izaicinājumus, un debates par tās nākotni — tostarp iespējamību ieviest vienotu rakstītu konstitūciju — turpinās.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Apvienotās Karalistes konstitūcija?

Q: Vai Apvienotās Karalistes konstitūcija ir sastādīta vienā dokumentā?

J: Kā daži cilvēki sauc Apvienotās Karalistes konstitūciju?

Vai ir pareizi to saukt par "nerakstītu" vai "de facto"?

J: Ar ko Apvienotās Karalistes konstitūcija atšķiras no citu valstu konstitūcijām?

J: Kas izstrādā Lielbritānijas likumus?

Meklēt pēc burta