Juridiskais precedents

Precedenta veidi

Saistošs precedents

Precedents, kas ir jāpiemēro vai jāievēro, ir pazīstams kā saistošs precedents (pārmaiņus obligātais precedents, obligātā vai saistošā iestāde utt.). Saskaņā ar stare decisis doktrīnu zemākas instances tiesai ir jāievēro augstākas instances tiesas izdarītās tiesību atziņas, kas ir tiesas izskatāmo lietu apelācijas ceļā. Amerikas Savienoto Valstu štatu un federālajās tiesās jurisdikcija bieži vien ir ģeogrāfiski sadalīta starp vietējām pirmās instances tiesām, no kurām vairākas ietilpst kādas reģionālās apelācijas tiesas teritorijā, un visas reģionālās tiesas ietilpst kādas augstākās tiesas pakļautībā. Pēc definīcijas zemāko tiesu lēmumi nav saistoši ne vienai otrai, ne arī augstākstāvošām tiesām sistēmā, tāpat arī apelācijas tiesu lēmumi nav saistoši ne vienai otrai, ne arī vietējām tiesām, kas ietilpst citas apelācijas tiesas pakļautībā. Turklāt tiesām ir jāievēro pašu iepriekš citās lietās pieņemtie tiesību pasludinājumi un jārespektē citu tiesu nolēmumi, kas pieņemti strīdos starp pusēm, kuri attiecas uz tiem pašiem faktiem vai notikumiem, ja vien tām nav nopietna iemesla šos nolēmumus mainīt.

Kāds tiesību profesors ir aprakstījis obligāto precedentu šādi:

Ņemot vērā, ka ir noteikta jurisdikcija, kurai ir piemērojama jurisdikcija, tiesai ir "pienākums" ievērot šīs jurisdikcijas precedentu tikai tad, ja tas ir tieši piemērojams. Spēcīgākajā nozīmē "tieši attiecas" nozīmē, ka: (precedenta lietā atrisinātais jautājums ir tāds pats kā jautājums, kas risināms izskatāmajā lietā, 2) šī jautājuma atrisināšana bija nepieciešama, lai atrisinātu precedenta lietu, 3) precedenta lietā būtiskie fakti ir arī izskatāmajā lietā un 4) izskatāmajā lietā nav papildu faktu, kurus varētu uzskatīt par būtiskiem.

Ārkārtējos apstākļos augstāka līmeņa tiesa var atcelt vai atkāpties no obligātā precedenta, taču pirms precedenta atcelšanas tā bieži mēģinās precedentu atšķirt, tādējādi jebkurā gadījumā ierobežojot precedenta darbības jomu.

Precedents nav "saistošs" tiesnesim vai "obligāts" tādā pašā nozīmē, kādā likumi ir saistoši pilsoņiem. Tiesnesi nevar ieslodzīt cietumā vai sodīt ar naudas sodu par nepiekrišanu tam. Viņa zvērests nav dots precedentam, bet vismaz federālajiem tiesnešiem - "Savienoto Valstu konstitūcijai un likumiem". Tiesnešu ētikas kanonos nav minēta paklausība precedentam, bet gan "federālajai konstitūcijai un tās valsts konstitūcijai, kuras likumus viņi piemēro". Tiesnešu ētikas kodeksā nekas nav minēts par precedentu. Vairumā gadījumu precedents ir vispamatotākā Konstitūcijas un mūsu likumu interpretācija, un šādos gadījumos zvērests konstitūcijai visprecīzāk tiek ievērots, ievērojot precedentu. Taču, ja tiesnesis uzskata, ka vairākuma atzinumā ietvertā Konstitūcijas interpretācija nav pārliecinoša salīdzinājumā ar interpretāciju, kas ietverta disentā, tad, sekojot precedentam, var tikt pārkāpts tiesneša zvērests. Spriedumā, kurā tiesnesis Rojs Mūrs saskatīja šādu atšķirību, viņš atzina tās kā precedenta autoritāti, bet sacīja: "[Augstākās tiesas vairākuma] Konstitūcijas interpretācija ir viņu interpretācija. Taču nekas nevar būt pretrunā ar zvērināta ierēdņa zvērestu konstitūcijai". Protams, haoss ir precedenta neuzmanīgas neievērošanas sekas. Pilsoņiem, kas cenšas ievērot likumu, ir nepieciešama izpratne par to, kāds ir likums.

Nesaistošs / pārliecinošs precedents

Precedents, kas nav obligāts, bet ir noderīgs vai būtisks, ir pazīstams kā pārliecinošs precedents (vai pārliecinoša iestāde, vai konsultatīvs precedents). Pārliecinošs precedents ietver lietas, ko izlēmušas zemākas instances tiesas, līdzīgas vai augstākas instances tiesas no citām ģeogrāfiskajām jurisdikcijām, lietas, kas pieņemtas citās paralēlās sistēmās (piemēram, militārajās tiesās, administratīvajās tiesās, pamatiedzīvotāju/ cilšu tiesās, štatu tiesās pret ASV federālajām tiesām), un dažos izņēmuma gadījumos - citu valstu, līgumu, pasaules tiesu iestāžu u. c. lietas.

Gadījumos, kad lieta tiek izskatīta pirmo reizi, tiesas bieži paļaujas uz pārliecinošu precedentu, ko radījušas citu jurisdikciju tiesas, kuras iepriekš ir risinājušas līdzīgus jautājumus. Pārliecinošs precedents var kļūt saistošs, ja pārliecinošo precedentu pieņem augstāka līmeņa tiesa.

Pielāgots

Pirmais precedenta veids ir sen iesakņojusies paraža, ko tradicionāli atzīst tiesas un tiesneši. Paraža var būt tik dziļi iesakņojusies sabiedrībā kopumā, ka tā iegūst likuma spēku. Nekad nav bijis nepieciešams, lai par tādiem pašiem vai līdzīgiem jautājumiem tiktu izlemta konkrēta lieta, lai tiesa savos apsvērumos ņemtu vērā paražu vai tradicionālo precedentu.

Tiesu prakse

Otrs precedenta veids ir tiesu prakse. Paražu tiesību sistēmās šim precedenta veidam piešķir lielāku vai mazāku nozīmi tiesas spriešanā atkarībā no vairākiem faktoriem. Svarīgākais ir tas, vai precedents ir "on point", t. i., vai tas attiecas uz apstākļiem, kas ir identiski vai ļoti līdzīgi apstākļiem šajā lietā. Otrkārt, kad un kur precedents tika izlemts? Nesen pieņemtam lēmumam tajā pašā jurisdikcijā, kurā izskatāma šī lieta, tiks piešķirta liela nozīme. Nākamais dilstošā secībā būtu nesens precedents jurisdikcijās, kuru tiesību akti ir tādi paši kā vietējie tiesību akti. Vismazāko nozīmi piešķirtu precedentam, kas izriet no atšķirīgiem apstākļiem, senākām lietām, kuras kopš tā laika ir apstrīdētas, vai lietām jurisdikcijās, kurās ir atšķirīgi tiesību akti.

Precedenta kritiska analīze

Tiesas formulējumi

Amerikas Savienoto Valstu Trešās tiesas Apelācijas tiesa ir norādījusi:

Tiesu precedents piešķir konkrētas juridiskas sekas detalizētam faktu kopumam spriedumā lietā, kas pēc tam tiek uzskatīts par noteikumu noteikšanai nākamajā lietā, kurā ir identiski vai līdzīgi būtiski fakti un kuru izskata tā pati tiesa vai zemāka tiesa tiesu hierarhijā.

Amerikas Savienoto ValstuDevītāstiesasApelācijastiesa ir norādījusi:

Stare decisis ir tiesas politika, kas paredz precedenta ievērošanu; šis termins ir tikai saīsinājums no stare decisis et non quieta movere - "pastāvēt un ievērot lēmumus un netraucēt to, kas ir pieņemts". Aplūkojiet vārdu "decisis". Šis vārds burtiski un juridiski nozīmē lēmumu. Saskaņā ar stare decisis doktrīnu lieta ir svarīga tikai ar to, kas tajā ir izlemts - "kas", nevis "kāpēc" un "kā". Ciktāl tas attiecas uz precedentu, stare decisis ir svarīgs tikai attiecībā uz lēmumu, uz detalizētām juridiskām sekām, kas izriet no detalizētiem faktiem.

Precedenti, skatoties uz laiku, var kalpot, lai noteiktu tendences, tādējādi norādot nākamo loģisko soli tiesību interpretācijas attīstībā. Piemēram, ja imigrācija saskaņā ar likumu ir kļuvusi arvien ierobežotāka, tad nākamais juridiskais lēmums šajā jautājumā var kalpot, lai to vēl vairāk ierobežotu.

Nesen zinātnieki ir mēģinājuši piemērot tīkla teoriju precedentiem, lai noteiktu, kuri precedenti ir vissvarīgākie vai autoritatīvākie un kā laika gaitā ir mainījušās tiesas interpretācijas un prioritātes.

Super stare decisis

Super-stare decisis ir termins, ko lieto, lai apzīmētu svarīgu precedentu, kas ir noturīgs vai neaizsargāts pret atcelšanu, neņemot vērā to, vai sākotnēji nolēmums ir pieņemts pareizi. To var uzskatīt par vienu no precedenta varas galējībām, vai arī alternatīvi, lai paustu pārliecību vai šīs pārliecības kritiku, ka daži lēmumi nebūtu atceļami.

1976. gadā Ričards Posners un Viljams Landes (Richard Posner and William Landes) rakstā par precedenta teoriju pārbaudi, skaitot citātus, lietoja terminu "superprecedents". Posners un Landes izmantoja šo terminu, lai aprakstītu citēta lēmuma ietekmi. Vēlāk termins "superprecedents" tika saistīts ar citu jautājumu: grūtības atcelt lēmumu. Rutgersa profesors Earl Maltz 1992. gadā kritizēja Augstākās tiesas lēmumu lietā Planned Parenthood v. Casey par to, ka ar to tiek atbalstīta ideja, ka, ja viena puse var pārņemt kontroli pār Tiesu valstiski svarīgā jautājumā (kā lietā Roe v. Wade), šī puse var aizsargāt savu nostāju no atcelšanas "ar sava veida super-stare decisis".

Šis jautājums no jauna aktualizējās, uzklausot tiesas priekšsēdētāju Džonu Robertsu (John G. Roberts) un tiesnesi Samuelu Alito (Samuel Alito) viņu apstiprināšanas uzklausīšanas laikā Senāta Tieslietu komitejā. Pirms uzklausīšanas komitejas priekšsēdētājs, senators Arlen Specter no Pensilvānijas, uzrakstīja laikrakstā New York Times rakstu, kurā Roe dēvēja par "superprecedentu". Viņš šo jēdzienu pieminēja (un, šķiet, ar humoru atsaucās uz "super-duper precedentu") uzklausīšanas laikā, bet ne Robertss, ne Alito šo terminu vai jēdzienu neatbalstīja.

Precedenta kritika

1997. gadā publicētajā pretrunīgi vērtētajā grāmatā advokāts Maikls Troters (Michael Trotter) kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas 20. gadsimtā izraisīja juridisko izmaksu pieaugumu, vainoja amerikāņu juristu pārmērīgu paļaušanos uz saistošu un pārliecinošu autoritāti, nevis uz izskatāmās lietas būtību. Viņš apgalvoja, ka tiesām būtu jāaizliedz citēt pārliecinošus precedentus ārpus savas jurisdikcijas, izņemot divus izņēmumus:

(1) lietās, kurās lieta tiek izskatīta saskaņā ar ārvalstu jurisdikcijas tiesību aktiem, vai

(2) gadījumi, kad tiesvedības dalībnieks plāno lūgt jurisdikcijas augstāko tiesu atcelt saistošo precedentu, un tāpēc viņam ir jānorāda pārliecinošs precedents, lai pierādītu tendenci citās jurisdikcijās.