Džeremijs Bernards Korbins (dzimis 1949. gada 26. maijā) ir britu politiķis, pazīstams kā Leiboristu partijas līderis un opozīcijas līderis no 2015. līdz 2020. gadam. Kopš 1983. gada viņš ir parlamenta deputāts Islingtonas ziemeļu apgabalā. Par Leiboristu partijas līderi viņš tika ievēlēts 2015. gadā, un Korbins sevi dēvē par demokrātisko sociālistu.

Agrākie gadi un pirmsparlamentārā darbība

Korbins ir dzimis Čipenhemā, Viltšīrā. Pirms kļūšanas par profesionālu politiķi viņš ilgstoši strādāja ar arodbiedrībām un bija daudzu arodbiedrību pārstāvis, aizstāvot darbinieku tiesības un kolektīvās vienošanās. Viņa politiskā darbība vietējā līmenī sākās 1970ajos gados — 1974. gadā viņš tika ievēlēts Haringejas padomē, vēlāk kļūstot par aktīvu Islingtonas apgabala leiboristu partijas (CLP) organizatoru un sekretāru. 1983. gadā viņš nonāca Pārstāvju palātā kā Islingtonas ziemeļu deputāts, un kopš tā laika ir pazīstams kā konsekvents balsojumu pret partijas vadības politiku gadījumos, kad tā atkāpjas no viņa principiem.

Parlamentārais darbs un sabiedriskā aktivitāte

Korbins ir saņēmis atzinību par starptautisko cilvēktiesību aktīvismu un bijis iesaistīts vairākās kampaņās par sociālo taisnīgumu. Kā parlamentārietis viņš kļuva plaši pazīstams ar savu aktīvismu un atkārtotajām balsošanām pret partijai, kad tā atbalstīja neoliberālākas reformas — īpaši pātagu un citus taupības pasākumus, kas tika īstenoti laikā, kad Leiboristus vadīja Tonijs Blērs un Gordons Brauns.

Korbins ir strādājis, lai ierobežotu lielu kompāniju un bagātnieku iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, kā arī ir bijis pret karu vērsts aktīvists un kritizējis kodolerģiju. Viņš aizstāv ārpolitiku, kas izvairās no militārām iejaukšanās operācijām, un atbalsta vienpusēju kodolatbruņošanās — pastāvīgu kodolieroču atmešanu un demilitarizētāku starptautisko pastāvēšanu. Korbins ir bijis iesaistīts vai atbalstījis vairākas organizācijas, tostarp Sociālistu kampaņas grupu, Palestīnas solidaritātes kampaņu, Amnesty International un Kodolatbruņošanās kampaņu (CND). No 2011. gada jūnija līdz 2015. gada septembrim viņš pildīja koalīcijas "Stop the War Coalition" nacionālā priekšsēdētāja pienākumus.

Leiboristu līdera amats (2015–2020)

Pēc Leiboristu partijas sakāves 2015. gada vispārējās vēlēšanās un līdera Eda Milibenda atkāpšanās, Korbins 2015. gada 6. jūnijā paziņoja par kandidatūru partijas vadītāja amatam. Lai arī sākotnēji daudzi viņa iespējamo uzvaru neuzskatīja par ticamu, viņš guva plašu atbalstu — īpaši no arodbiedrībām un kreisā spārna aktivistiem — un 2015. gada 12. septembrī tika ievēlēts par Leiboristu partijas līderi, saņemot 59,5 % balsu pirmajā balsošanas kārtā.

2016. gada jūnijā, pēc Lielbritānijas referendumā par dalību Eiropas Savienībā notikušajiem notikumiem, daļa leiboristu deputātu izteica neuzticību Korbinam; tas notika pēc plašas iekšējas nesaskaņu un aptuveni divu trešdaļu Korbina ēnu kabineta locekļu atkāpšanās. Korbins tomēr izvēlējās turpināt darbu un piedalījās otrajā līdera amata konkursā pret Ouenu Smitu (vecākā cīņā bija arī Andžela Eagle, kura vēlāk atsauca kandidatūru). 2016. gada 24. septembrī Korbins atkal uzvarēja, iegūstot 61,8 % balsu vairākumu, un saglabāja līdera amatu.

2017. gada vispārējās vēlēšanās Leiboristu partija zem Korbina vadības uzrādīja labāku sniegumu nekā gaidīts: partija palielināja atbalstu, samazināja konservatīvo vairākumu un ieguva papildu vietas Parlamentā, ko Korbins uztvēra kā iespēju piedāvāt "reālu alternatīvu" valdībai.

Politikas nostādnes

  • Ekonomika: Korbins atbalsta lielāku valsts lomu ekonomikā, ieskaitot valsts kontroli vai atpirkšanu nozīmīgām infrastruktūras nozarēm (piem., dzelzceļš, enerģētika), cīņu pret nodokļu izvairīšanos un progresīvākus nodokļus bagātajiem.
  • Sociālā politika: viņš iestājas pret taupību valsts budžetā, par sociālā nodrošinājuma un publisko pakalpojumu aizsardzību un paplašināšanu.
  • Ārpolitika: uzsvērta neiejaukšanās ārvalstu konfliktos, atbalsts humānām pieejām un starptautiskai tiesiskumam; pretstāve kodolieroču izplatībai un atbalsts kodolatbruņošanās iniciatīvām.

Pretrunas, kritika un konfliktējoši jautājumi

Korbinu ir slavējuši par ilggadējo cilvēktiesību un miera aktīvismu, taču viņa vadīšanas laikā Leiboristu partijā izcēlās diskusijas un skandāli, kas saistīti ar jautājumiem par antisemītismu partijā. Korbins publiski kritizēja antisemītismu un solīja rīkoties, tomēr daļa sabiedrības un daži partijas biedri uzskatīja, ka partijas reakcija nebija pietiekami ātra vai efektīva.

2019. gada vēlēšanu sakāve un tās atskaņas atkal lika izcelt diskusijas par Korbina vadību. Papildus tam, 2020. gada oktobrī, pēc Lielbritānijas Vienlīdzības un cilvēktiesību komisijas (EHRC) ziņojuma par antisemītismu Leiboristu partijā, Korbinam tika apturēta dalība Leiboristu parlamenta grupā (noņemts "whip") saistībā ar viņa publiskajām piezīmēm un reakciju uz ziņojumu; šī situācija radīja ilgas un sarežģītas attiecības starp bijušo līderi un partiju.

2019.—2020. gadu politiskie notikumi un pēcvēlēšanu periods

2019. gadā Korbins izstrādāja plānu, kā novērst "Brexit" bez vienošanās riska — piedāvājot pagaidu valdību un turpmāku sabiedrisko diskusiju, tostarp iespējas rīkot papildu referendumu par izstāšanās nosacījumiem. Tomēr 2019. gada vispārējās vēlēšanās Leiboristu partija piedzīvoja smagu zaudējumu — partija zaudēja daudz vietu un tuo skaitā tās pārstāvniecība saruka līdz nedaudz vairāk nekā 200 vietām Parlamentā, kas bija smags trieciens Korbina vadībai.

Pēc šo rezultātu paziņošanas Korbins 2019. gada decembrī paziņoja, ka nevadīs leiboristus nākamajās vēlēšanās, izraisot līderu konkursu, kurā par partijas jauno līderi tika ievēlēts sers Kīrs Stārmers. Stārmers oficiāli pārņēma vadību 2020. gada 4. aprīlī, noslēdzot Korbina piecu gadu periodu partijā kā līderim.

Nākotne un mantojums

Džeremijs Korbins ir viens no spožākajiem un reizē polarizējošākajiem britu kreisās politikas figūrām pēdējās desmitgadēs. Viņa pieeja — uzsverot plašāku valsts lomu ekonomikā, spēcīgāku sociālo aizsardzību, neiejaukšanos ārpolitikā un cilvēktiesību aizstāvību — piesaistīja gan dedzīgus atbalstītājus, gan skarus kritikus. Viņa laiks kā līderis ievērojami mainīja Leiboristu partijas iekšējo dinamiku, veicinot jaunu aktivistu pieplūdumu un radot ilgstošas debates par partijas nākotni un politisko kursu.

Piezīme: Šajā pārskatā saglabātas visas sākotnējā teksta saites nemainītā veidā, lai nodrošinātu pilnīgu atsauci uz oriģinālo saturu un avotiem.