Vadības vēlēšanas
Pēc Leiboristu partijas sakāves 2015. gada 7. maija vispārējās vēlēšanās Eds Milibends atkāpās no partijas vadītāja amata. Viņa atkāpšanās no amata izraisīja partijas vadības vēlēšanas.
2. jūnijā plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka Korbins apsver iespēju pieteikties kandidēšanai. Nākamajā dienā Korbins paziņoja savam vietējam laikrakstam The Islington Tribune, ka kandidēs vēlēšanās. Pirms viņš varēja kļūt par kandidātu, viņam bija jāsaņem vismaz 35 deputātu kandidatūras. Galu galā viņš ieguva 36. Daži no deputātiem, kas viņu izvirzīja, nedomāja, ka viņš uzvarēs, un izvirzīja viņu tikai tāpēc, lai varētu rīkot "plašākas debates".
Daži no viņiem, tostarp bijusī ārlietu ministre Margareta Beketa, žurnālistiem pauda nožēlu par šo lēmumu. Kad Korbins tika apstiprināts par kandidātu, viņš teica: "Šis lēmums ir atbilde uz leiboristu partijas biedru milzīgo aicinājumu, kuri vēlas redzēt plašāku kandidātu loku un padziļinātas debates par partijas nākotni. Es kandidēju, lai leiboristu partijas biedriem dotu iespēju paust savu viedokli šajās debatēs". Viņš cīnīsies pret kandidātiem Ivetu Kūperi (Yvette Cooper), Endiju Burnhemu (Andy Burnham) un Līzi Kendalu (Liz Kendall).
2015. gada 12. septembrī Korbins tika ievēlēts par partijas līderi, gūstot 59,5 % no pirmā balsojuma pirmajā vēlēšanu kārtā iegūtajām balsīm. Tiek apgalvots, ka Korbins pirmajā kārtā būtu uzvarējis ar 51 % balsu. Korbina iegūtais 40,5 % balsu vairākums bija lielāks par to, ko 1994. gadā ieguva Tonijs Blērs.
Opozīcijas līderis
Pēc ievēlēšanas 2015. gada 12. septembrī Korbins kļuva par oficiālās opozīcijas līderi. 2015. gada 14. septembrī tika paziņots, ka viņš ieņem vietu slepenajā padomē. Savā līdera amatā Korbins vēlējās apturēt "teatrālo" raksturu, kāds piemīt Pārstāvju palātai. Laikraksts The Guardian viņa pirmos mēnešus līdera amatā nosauca par "labu sākumu" un "sen aizkavētām" pārmaiņām. Savu pirmo ikgadējo uzrunu līdera amatā viņš teica 2015. gada 29. septembrī. Kā opozīcijas līderis viņš 2015. gada 11. novembrī kļuva par Slepenās padomes locekli. Frāze "Korbimānija" tiek lietota, lai apzīmētu lielo atbalstu, ko sniedz viņa atbalstītāji.
2016. gada 16. jūnijā tika nogalināta parlamenta deputāte Džo Koksa (Jo Cox), kuru vairākas reizes ar nazi sadūra galēji labējo atbalstītājs Tomass Mairs (Thomas Mair). Pēc slepkavības Korbins raksturoja Koku kā cilvēku, kurš "centās panākt, lai mēs pildītu savus solījumus atbalstīt jaunattīstības valstis un stiprināt cilvēktiesības".
2017. gada jūnijā Korbins uzstājās Glastonberijas festivālā, kur uzrunāja publiku. Publika skandēja "Ak, Džeremijs Korbins" un dziedāja grupas The White Stripes dziesmas "Seven Nation Army" melodiju. Korbins runāja par to, cik svarīgi ir jauniešiem doties balsot.
Militārā intervence Sīrijā
Pēc tam, kad 2015. gada novembrī ISIS biedri Parīzē sarīkoja teroristu uzbrukumus, Korbins sacīja, ka vienīgais veids, kā novērst ISIS draudus, ir panākt politisku risinājumu un izbeigt Sīrijas pilsoņu karu. Korbins balsoja pret militāro spēku un gaisa triecieniem pret ISIS.
ES referenduma rezultāti un valdības atkāpšanās no amata
2016. gada jūnijā Korbins paziņoja, ka atbalsta Apvienotās Karalistes palikšanu Eiropas Savienībā. Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, daudzi leiboristu līderi vēlējās, lai Korbins atkāpjas.
Pēc referenduma daudzi Korbina ēnu kabineta locekļi atkāpās no amata, jo viņiem nepatika Korbina vadība. Hilarijs Benns piezvanīja Korbinam, lai paziņotu, ka ir "zaudējis uzticību" viņa vadībai. Vēlāk Korbins 26. jūnijā pieprasīja viņa atkāpšanos no Ēnu kabineta. Dažas stundas vēlāk no Ēnu kabineta atkāpās Heidija Aleksandra, tai sekoja Glorija de Pjēra, Ians Mūrrejs, LilianaGrīnvuda, Lūsija Pauela, Kerija Makkartija, Sema Malhotra, Vernons Kokers, Čārlijs Falkoners un Kriss Braiens. Citi ēnu kabineta ministri, tostarp Džons Makdonels, Endijs Burnhems, Diāna Ebota, Džons Trikets, Angela Smita, Emīlija Tornberija un Braitonas lords Basams, vai nu tieši atbalstīja Korbina vadību, vai arī teica, ka šis nav īstais laiks "sacelšanās". Līdz 2016. gada 27. jūnija pēcpusdienai 23 no 31 ēnu kabineta locekļa, kā arī septiņi parlamentārie privātsekretāri bija atkāpušies no saviem amatiem.
Vadības krīze
2016. gada 28. jūnijā Leiboristu partijas deputāti ar 172 pret 40 balsīm zaudēja uzticības balsojumā. Viņš ar paziņojumu paziņoja, ka šim priekšlikumam nav "konstitucionālas leģitimitātes" un ka viņš plāno turpināt darbu kā ievēlētais līderis.
YouGov veiktā leiboristu partijas biedru aptauja liecina, ka aptuveni 50 % no viņiem cer atbalstīt Korbinu, ja tiktu izsludināts vēlēšanu konkurss par viņa vadību. Londonas mērs Sadiks Hans, kurš strīdā nepieņēma nevienu pusi, sacīja: "Kad leiboristi sašķeļas, kad mēs esam sašķelti, mēs zaudējam vēlēšanās". Šķelšanās starp Korbinu un leiboristu parlamentāro partiju turpinājās.
2016. gada 11. jūlijā Andžela Eagle paziņoja par savu kandidatūru, lai 2016. gadā gaidāmajās Leiboristu partijas līdera vēlēšanās cīnītos pret Korbinu. Bijušais ēnu ministrs Ouens Smits (Owen Smith) 13. jūlijā arī paziņoja par savu izaicinājumu kļūt par līderi. Eagle 19. jūlijā izstājās no cīņas pēc tam, kad Smits saņēma 90 kandidatūras pret 70 viņas kandidatūrām. Eagle paziņoja, ka viņa atkāpjas "partijas interesēs". Tas bija tāpēc, ka divu pret Korbinu noskaņotu kandidātu piedalīšanās sacensībā varētu sadalīt balsis un dot viņam lielākas izredzes uzvarēt.
2016. gada 24. septembrī pēc līderu vēlēšanām Korbins tika atkārtoti ievēlēts par partijas līderi ar vēl lielāku balsu vairākumu - 61,8%.
Reakcija uz Chilcot ziņojumu
2016. gada 6. jūlijā tika publicēts Čilko (Chilcot) ziņojums par Irākas izmeklēšanu. Tajā tika kritizēts bijušais leiboristu premjerministrs Tonijs Blērs par pievienošanos Amerikas Savienotajām Valstīm karā pret Irāku. Korbins bija pret karu Irākā. Reaģējot uz to, Korbins atvainojās Irākas iedzīvotājiem, kritušo britu karavīru ģimenēm un Lielbritānijas tautai.
Donald Trump
Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās Korbins sacīja, ka, viņaprāt, Tramps nevis risina problēmas, bet gan šķeļ Savienotās Valstis. Korbins arī sacīja, ka atbalsta ideju, lai Trampam aizliegtu apmeklēt Apvienoto Karalisti saistībā ar viņa rīkojumu par aizliegumu ieceļot ASV apmeklētājiem no dažām valstīm, kurās musulmaņu vairākums ir musulmaņi.
2019. gada jūnijā Korbins atteicās no ielūguma piedalīties Donalda Trampa valsts banketā, ko karaliene Elizabete II rīkoja prezidenta jūnija vizītes laikā Apvienotajā Karalistē. Pēc tam Korbins piedalījās protesta akcijā Londonā pie Trampa un Mejas kopīgās preses konferences un pieprasīja tikšanos ar Trampu, lai runātu par tādiem jautājumiem kā "ārkārtas situācija klimata jomā, draudi mieram un bēgļu krīze". Tramps šo lūgumu noraidīja, sakot, ka Korbins ir "negatīvs spēks".
50. pants
2017. gada janvārī Korbins paziņoja, ka atbalstīs trīs līniju plānu, lai piespiestu leiboristu deputātus atbalstīt 50. panta iedarbināšanu, kas uzsāktu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Reaģējot uz to, daudzi leiboristu deputāti paziņoja, ka balsos pret šo likumprojektu. Protestējot no amata atkāpās ēnu ministre agrīno vecumposmu jautājumos Tulipa Siddika (Tulip Siddiq) un ēnu sekretāre velsiešu jautājumos Džo Stīvensa (Jo Stevens). Likumprojekta otrajā lasījumā 1. februārī četrdesmit septiņi leiboristu deputāti iestājās pret Korbina plānu.
2017. gada maija pašvaldību vēlēšanas
2017. gada maijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Korbina vadītie leiboristi zaudēja gandrīz 400 padomnieku un kontroli Derbišīras un Notingemšīras grāfistes padomē. BBC prognozētais balsu sadalījums valstī bija šāds: konservatīvajiem - 38 %, leiboristiem - 27 %, liberāldemokrātiem - 18 %, UKIP - 5 %, bet pārējiem bija aptuveni 12 %.
2017. gada vispārējās vēlēšanas
Korbins sacīja, ka atbalsta premjerministres Terēzas Mejas ideju par pirmstermiņa vispārējām vēlēšanām, gaidot parlamenta apstiprinājumu. Viņš sacīja, ka mudinās savu partiju atbalstīt valdības soli 19. aprīlī izsludinātajā parlamenta balsojumā. Lai vispārējās vēlēšanas tiktu izsludinātas pirms 2020. gada, ir nepieciešams 2⁄3 deputātu vairākums.
Daudzi cilvēki atbalstīja Korbina kandidatūru uz premjerministra amatu, piemēram, ASV senators Bērnijs Sanderss, kuru Korbins atbalstīja, kad Sanderss kandidēja uz ASV prezidenta amatu.
Pirmstermiņa vispārējās vēlēšanās Korbina vadītie leiboristi ieguva 32 vietas un palielināja savu vēlētāju balsu skaitu līdz 40 %, lai gan Konservatīvā partija palika valdībā.
Pēc 2017. gada vispārējām vēlēšanām
Pēc 2017. gada vēlēšanām aptaujā leiboristu īpatsvars bija 45%, bet konservatīvo īpatsvars - 39%, un tā bija pirmā aptauja, kurā leiboristi ar Korbinu kā līderi bija priekšā. Korbinu atbalsta par 4 % vairāk vēlētāju nekā neatbalsta. Korbins paziņoja, ka partija tiek nostādīta "pastāvīgā kampaņas režīmā", cerot, ka jaunas vispārējās vēlēšanas tiks izsludinātas jau 2017. gada rudenī. Viņš sāka vairākus mītiņus svarīgās vietās, tostarp Hastingsā un Rijā, Sauthemptonas Ithenā un Bornmutas rietumu daļā.
Pēc tam, kad 2019. gada 15. janvārī Pārstāvju palātā cieta neveiksmi Terēzas Mejas "Brexit" priekšlikums, Korbins iesniedza neuzticības prasību pret Mejas ministriju. Priekšlikums cieta neveiksmi ar 325 balsīm pret 306 balsīm.
2019. gada martā Korbinu pie mošejas Finsberijas parkā, Londonas ziemeļu daļā, uzbruka Brexit atbalstītājs. Uzbrucējam tika piespriests 28 dienu cietumsods. 2019. gada martā Korbins paziņoja, ka otrajā referendumā viņš varētu balsot par izstāšanos atkarībā no piedāvātā Brexit līguma.
Beidzoties Terēzas Mejas premjerministres amatam, viņai bija neliels pārsvars pār Korbinu aptaujā par labāko premjerministru. Tomēr pēc Borisa Džonsona iecelšanas premjerministra amatā 2019. gada jūlijā viņš šajā jautājumā ieguva divciparu pārsvaru pār Korbinu, lai gan tika uzskatīts, ka viņš "vairāk kontaktējas" ar parastajiem iedzīvotājiem nekā Džonsonsons.
Jūnijs 2017 Ēnu kabinets
Gadu pēc tam, kad lielākā daļa viņa ēnu kabineta locekļu atkāpās no amata, Korbins atlaida trīs ēnu kabineta locekļus un ceturtais atkāpās no amata. Tas notika pēc tam, kad viņi rīkojās pretēji Leiboristu partijas rīkojumam nebalsot par priekšlikumu, kura mērķis bija saglabāt Apvienoto Karalisti Eiropas Savienības vienotajā tirgū.
Apsūdzības antisemītismā
2018. gada martā atklājās, ka Leiboristu partijas biedri, tostarp Korbins, daži viņa biroja darbinieki un parlamenta deputāti, ir piederējuši slepenai Facebook grupai, kurā brīvi tika pausti antisemītiski komentāri. Pēc tam, kad 2015. gadā viņš kļuva par leiboristu līderi, viņš no šīs grupas izstājās.
Kā raksta Huffington Post, 2014. gadā viņu bija reģistrējis kāds cits cilvēks, un viņš bija publicējis tikai nelielu skaitu ziņu.
Vēlāk, 2018. gada martā, leiboristu līdera pārstāvis atzina, ka 2012. gadā Korbins sociālajā tīklā Facebook bija publicējis komentāru, kurā apšaubīja, ka Londonā ir jānoņem antisemītiska sienas siena. Tas kļuva pretrunīgi vērtēts, un Korbins nāca klajā ar paziņojumu, kurā bija teikts: "Man ir sirsnīgi žēl, ka neesmu rūpīgāk aplūkojis attēlu, kuru komentēju un kura saturs ir dziļi satraucošs un antisemītisks," viņš teica. "Vārda brīvības aizstāvību nevar izmantot kā attaisnojumu antisemītisma veicināšanai jebkādā formā. Šāda viedokļa es vienmēr esmu pieturējies.".
2019. gada februārī septiņi deputāti izstājās no Leiboristu partijas un izveidoja neatkarīgu grupu Korbina Brexit jautājuma risināšanas un apsūdzību antisemītismā dēļ.
2019. gada vispārējās vēlēšanas un atkāpšanās no amata
2019. gada 29. oktobrī premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka nākamās vispārējās vēlēšanas notiks 2019. gada 12. decembrī. Iemesls bija tāds, lai konservatīvie varētu iegūt vairākumu parlamentā un pieņemt Brexit likumprojektu. Leiboristi palika ar nedaudz vairāk nekā 200 deputātu vietām, kas ir sliktākais rezultāts kopš 1935. gada. Tomēr partijas balsu daļa bija lielāka nekā 2015. un 2010. gadā. Konservatīvie ieguva vietas Anglijā un Velsā, kas tradicionāli bija leiboristu vietas, ko britu plašsaziņas līdzekļi nosauca par: Tas bija "Apvienotās Karalistes politikas pārkārtošana".
Pēc tam, kad Leiboristu partija piedzīvoja milzīgus zaudējumus vēlēšanās, Korbins paziņoja, ka pēc pārdomu perioda plāno atkāpties no amata, izraisot līdera amata konkursu. Korbins sacīja, ka viņš "lepojas ar manifestu", ko leiboristi izvirzīja vēlēšanām, un pie sakāves vainoja Brexit.
2020. gada 3. aprīlī, būdams partijas līderis, Korbins savā pēdējā vēstījumā Leiboristu partijas biedriem sacīja: "Es varu jums apliecināt, ka mana balss netiks apklusināta. Es turpināšu kampaņu par sociālismu, mieru un taisnīgumu, un es esmu pārliecināts, ka mēs to darīsim kopā." Viņš arī apgalvoja, ka leiboristi pēdējo piecu gadu laikā viņa vadībā ir "mainījuši darba kārtību attiecībā uz taupības pasākumiem un ekonomikas vadību".
2020. gada 4. aprīlī Korbinu opozīcijas līdera un Leiboristu partijas līdera amatā nomainīja sers Kīrs Stērmers.
2020. gada augusta aptaujā tviterī Korbins tika atzīts par "labāko premjerministru, kāda Lielbritānijai nav bijis", saņemot 57,7 % balsu.
