Džeremijs Korbins — biogrāfija: britu politiķis, Leiboristu līderis (2015–2020)
Džeremijs Korbins — biogrāfija: britu politiķis, Leiboristu līderis 2015–2020. Uzzini par viņa karjeru, aktīvismu, politiskajām pārliecībām un ietekmi Lielbritānijas politikā.
Džeremijs Bernards Korbins (dzimis 1949. gada 26. maijā) ir britu politiķis, pazīstams kā Leiboristu partijas līderis un opozīcijas līderis no 2015. līdz 2020. gadam. Kopš 1983. gada viņš ir parlamenta deputāts Islingtonas ziemeļu apgabalā. Par Leiboristu partijas līderi viņš tika ievēlēts 2015. gadā, un Korbins sevi dēvē par demokrātisko sociālistu.
Agrākie gadi un pirmsparlamentārā darbība
Korbins ir dzimis Čipenhemā, Viltšīrā. Pirms kļūšanas par profesionālu politiķi viņš ilgstoši strādāja ar arodbiedrībām un bija daudzu arodbiedrību pārstāvis, aizstāvot darbinieku tiesības un kolektīvās vienošanās. Viņa politiskā darbība vietējā līmenī sākās 1970ajos gados — 1974. gadā viņš tika ievēlēts Haringejas padomē, vēlāk kļūstot par aktīvu Islingtonas apgabala leiboristu partijas (CLP) organizatoru un sekretāru. 1983. gadā viņš nonāca Pārstāvju palātā kā Islingtonas ziemeļu deputāts, un kopš tā laika ir pazīstams kā konsekvents balsojumu pret partijas vadības politiku gadījumos, kad tā atkāpjas no viņa principiem.
Parlamentārais darbs un sabiedriskā aktivitāte
Korbins ir saņēmis atzinību par starptautisko cilvēktiesību aktīvismu un bijis iesaistīts vairākās kampaņās par sociālo taisnīgumu. Kā parlamentārietis viņš kļuva plaši pazīstams ar savu aktīvismu un atkārtotajām balsošanām pret partijai, kad tā atbalstīja neoliberālākas reformas — īpaši pātagu un citus taupības pasākumus, kas tika īstenoti laikā, kad Leiboristus vadīja Tonijs Blērs un Gordons Brauns.
Korbins ir strādājis, lai ierobežotu lielu kompāniju un bagātnieku iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, kā arī ir bijis pret karu vērsts aktīvists un kritizējis kodolerģiju. Viņš aizstāv ārpolitiku, kas izvairās no militārām iejaukšanās operācijām, un atbalsta vienpusēju kodolatbruņošanās — pastāvīgu kodolieroču atmešanu un demilitarizētāku starptautisko pastāvēšanu. Korbins ir bijis iesaistīts vai atbalstījis vairākas organizācijas, tostarp Sociālistu kampaņas grupu, Palestīnas solidaritātes kampaņu, Amnesty International un Kodolatbruņošanās kampaņu (CND). No 2011. gada jūnija līdz 2015. gada septembrim viņš pildīja koalīcijas "Stop the War Coalition" nacionālā priekšsēdētāja pienākumus.
Leiboristu līdera amats (2015–2020)
Pēc Leiboristu partijas sakāves 2015. gada vispārējās vēlēšanās un līdera Eda Milibenda atkāpšanās, Korbins 2015. gada 6. jūnijā paziņoja par kandidatūru partijas vadītāja amatam. Lai arī sākotnēji daudzi viņa iespējamo uzvaru neuzskatīja par ticamu, viņš guva plašu atbalstu — īpaši no arodbiedrībām un kreisā spārna aktivistiem — un 2015. gada 12. septembrī tika ievēlēts par Leiboristu partijas līderi, saņemot 59,5 % balsu pirmajā balsošanas kārtā.
2016. gada jūnijā, pēc Lielbritānijas referendumā par dalību Eiropas Savienībā notikušajiem notikumiem, daļa leiboristu deputātu izteica neuzticību Korbinam; tas notika pēc plašas iekšējas nesaskaņu un aptuveni divu trešdaļu Korbina ēnu kabineta locekļu atkāpšanās. Korbins tomēr izvēlējās turpināt darbu un piedalījās otrajā līdera amata konkursā pret Ouenu Smitu (vecākā cīņā bija arī Andžela Eagle, kura vēlāk atsauca kandidatūru). 2016. gada 24. septembrī Korbins atkal uzvarēja, iegūstot 61,8 % balsu vairākumu, un saglabāja līdera amatu.
2017. gada vispārējās vēlēšanās Leiboristu partija zem Korbina vadības uzrādīja labāku sniegumu nekā gaidīts: partija palielināja atbalstu, samazināja konservatīvo vairākumu un ieguva papildu vietas Parlamentā, ko Korbins uztvēra kā iespēju piedāvāt "reālu alternatīvu" valdībai.
Politikas nostādnes
- Ekonomika: Korbins atbalsta lielāku valsts lomu ekonomikā, ieskaitot valsts kontroli vai atpirkšanu nozīmīgām infrastruktūras nozarēm (piem., dzelzceļš, enerģētika), cīņu pret nodokļu izvairīšanos un progresīvākus nodokļus bagātajiem.
- Sociālā politika: viņš iestājas pret taupību valsts budžetā, par sociālā nodrošinājuma un publisko pakalpojumu aizsardzību un paplašināšanu.
- Ārpolitika: uzsvērta neiejaukšanās ārvalstu konfliktos, atbalsts humānām pieejām un starptautiskai tiesiskumam; pretstāve kodolieroču izplatībai un atbalsts kodolatbruņošanās iniciatīvām.
Pretrunas, kritika un konfliktējoši jautājumi
Korbinu ir slavējuši par ilggadējo cilvēktiesību un miera aktīvismu, taču viņa vadīšanas laikā Leiboristu partijā izcēlās diskusijas un skandāli, kas saistīti ar jautājumiem par antisemītismu partijā. Korbins publiski kritizēja antisemītismu un solīja rīkoties, tomēr daļa sabiedrības un daži partijas biedri uzskatīja, ka partijas reakcija nebija pietiekami ātra vai efektīva.
2019. gada vēlēšanu sakāve un tās atskaņas atkal lika izcelt diskusijas par Korbina vadību. Papildus tam, 2020. gada oktobrī, pēc Lielbritānijas Vienlīdzības un cilvēktiesību komisijas (EHRC) ziņojuma par antisemītismu Leiboristu partijā, Korbinam tika apturēta dalība Leiboristu parlamenta grupā (noņemts "whip") saistībā ar viņa publiskajām piezīmēm un reakciju uz ziņojumu; šī situācija radīja ilgas un sarežģītas attiecības starp bijušo līderi un partiju.
2019.—2020. gadu politiskie notikumi un pēcvēlēšanu periods
2019. gadā Korbins izstrādāja plānu, kā novērst "Brexit" bez vienošanās riska — piedāvājot pagaidu valdību un turpmāku sabiedrisko diskusiju, tostarp iespējas rīkot papildu referendumu par izstāšanās nosacījumiem. Tomēr 2019. gada vispārējās vēlēšanās Leiboristu partija piedzīvoja smagu zaudējumu — partija zaudēja daudz vietu un tuo skaitā tās pārstāvniecība saruka līdz nedaudz vairāk nekā 200 vietām Parlamentā, kas bija smags trieciens Korbina vadībai.
Pēc šo rezultātu paziņošanas Korbins 2019. gada decembrī paziņoja, ka nevadīs leiboristus nākamajās vēlēšanās, izraisot līderu konkursu, kurā par partijas jauno līderi tika ievēlēts sers Kīrs Stārmers. Stārmers oficiāli pārņēma vadību 2020. gada 4. aprīlī, noslēdzot Korbina piecu gadu periodu partijā kā līderim.
Nākotne un mantojums
Džeremijs Korbins ir viens no spožākajiem un reizē polarizējošākajiem britu kreisās politikas figūrām pēdējās desmitgadēs. Viņa pieeja — uzsverot plašāku valsts lomu ekonomikā, spēcīgāku sociālo aizsardzību, neiejaukšanos ārpolitikā un cilvēktiesību aizstāvību — piesaistīja gan dedzīgus atbalstītājus, gan skarus kritikus. Viņa laiks kā līderis ievērojami mainīja Leiboristu partijas iekšējo dinamiku, veicinot jaunu aktivistu pieplūdumu un radot ilgstošas debates par partijas nākotni un politisko kursu.
Piezīme: Šajā pārskatā saglabātas visas sākotnējā teksta saites nemainītā veidā, lai nodrošinātu pilnīgu atsauci uz oriģinālo saturu un avotiem.
Agrīnā dzīve
Korbins ir dzimis Čipenhemā, Viltšīras grāfistē. Viņš uzauga Kington St Michael, Viltšīrā. Viņš ir jaunākais no četriem dēliem un ir Pīrsas Korbina brālis. Viņa māte Naomi Džoslinga bija matemātikas skolotāja. Viņa tēvs Deivids Bendžamins Korbins bija elektroinženieris. Viņa vecāki bija miera aktīvisti. Kad Korbinam bija septiņi gadi, ģimene pārcēlās uz Pave Lane Šropšīrā, kur viņa tēvs nopirka Yew Tree muižu (pārdēvēta par Yew Tree Guesthouse), pārvēršot to par ģimenes mājām.
Korbins mācījās Castle House sagatavošanas skolā netālu no Ņūportas, Šropšīrā. Pēc tam viņš mācījās Adamsa ģimnāzijā. Skolā Korbins teica, ka saņēmis sliktas atzīmes un skolotājs viņam teicis, ka viņš nekad neko nepanāks. Korbins īsu laiku strādāja par reportieri vietējā laikrakstā Newport and Market Drayton Advertiser. Viņš vienu gadu mācījās Ziemeļlondonas universitātē, bet pēc tam pameta studijas, neiegūstot izglītības grādu.
Karjeras sākums
Aptuveni 19 gadu vecumā Korbins divus gadus strādāja par brīvprātīgo Jamaikā par ģeogrāfijas skolotāju.
Korbins strādāja par arodbiedrības biedru Nacionālajā drēbnieku un drēbnieku arodbiedrībā. 70. gadu sākumā viņš kļuva par rajona veselības aprūpes iestādes locekli. 1974. gadā viņš tika ievēlēts Haringejas padomē un līdz 1983. gadam pārstāvēja Harringeju kā padomes loceklis. Korbins 1981. gadā strādāja Tonija Benna līdera vietnieka kampaņā.
Parlamentārā karjera, 1983-pašreizējā
1982. gadā Korbins tika ievēlēts par leiboristu partijas kandidātu savā vietējā Īslingtonas ziemeļu apgabalā. Ap šo laiku viņš iesaistījās London Labour Briefing, kur 80. gados bija līdzstrādnieks un redakcionālās padomes loceklis. Ir ziņots, ka kādu laiku viņš bija tās ģenerālsekretārs.
1983. gadā viņš tika ievēlēts par parlamenta deputātu Islingtonas ziemeļu apgabalā. Pēc uzvaras viņš pievienojās Sociālistu kampaņas grupai. No 1983. līdz 1987. gadam viņš bija Londonas reģionālās parlamentārās komitejas loceklis. No 1992. līdz 1997. gadam viņš bija Sociālās drošības īpašās komitejas loceklis, no 2009. līdz 2010. gadam - Londonas reģionālās īpašās komitejas loceklis, no 2010. līdz 2015. gadam - Tieslietu īpašās komitejas loceklis.
Korbins septiņas reizes ir uzvarējis atkārtotās Parlamenta deputāta vēlēšanās Islingtonas ziemeļu apgabalā. 2015. gada vēlēšanās viņš ieguva 60,24 % nodoto balsu un 21 194 balsu vairākumu. Savas karjeras laikā viņš 428 reizes balsoja pret pātagu, kamēr leiboristi bija pie varas.
1990. gadā Korbins gandrīz nonāca cietumā par nodokļu nemaksāšanu, protestējot pret jauno nodokļu sistēmu Skotijā.
2001. gada oktobrī Korbins tika ievēlēts koalīcijas "Stop the War Coalition", kas tika izveidota, lai iestātos pret Afganistānas karu, kurš sākās tajā pašā gadā, vadības komitejā. Viņš palīdzēja organizēt februārī notikušo pret Irākas karu vērsto protesta akciju, kas tika uzskatīta par lielāko šāda veida protestu Lielbritānijas politiskajā vēsturē. Korbins 2006. gadā bija viens no 12 leiboristu deputātiem, kas atbalstīja Plaid Cymru un Skotijas Nacionālās partijas aicinājumu veikt parlamentāru izmeklēšanu par Irākas karu. Viņš 2011. gada septembrī tika ievēlēts par koalīcijas priekšsēdētāju, nomainot Endrjū Mureju, bet 2015. gada septembrī atkāpās no amata.
Korbins vienmēr ir iestājies pret masu iznīcināšanas ieročiem (MII) un ir ilgstošs Kodolatbruņošanās kampaņas (CND) atbalstītājs. Viņš tika kritizēts par GerryAdams un citu Sinn Féin biedru uzaicināšanu uz Vestminsteras pili 1984. gadā, dažas nedēļas pēc Braitonas viesnīcas spridzināšanas, ko sarīkoja PIRA.
Korbins bija visu partiju parlamentārās grupas (APPG) Čagosas salu jautājumos priekšsēdētājs, APPG Meksikas jautājumos priekšsēdētājs, APPG Latīņamerikas jautājumos priekšsēdētāja vietnieks un APPG cilvēktiesību jautājumos priekšsēdētāja vietnieks. Viņš ir atbalstījis Čagosas salu iedzīvotāju tiesības. Viņš ir pazīstams ar savu Venecuēlas solidaritātes aktivitāti.
Intervija ar Korbinu pie Vestminsteras pils, 2013. gada septembris.
Leiboristu partijas vadība, 2015-2020
Vadības vēlēšanas
Pēc Leiboristu partijas sakāves 2015. gada 7. maija vispārējās vēlēšanās Eds Milibends atkāpās no partijas vadītāja amata. Viņa atkāpšanās no amata izraisīja partijas vadības vēlēšanas.
2. jūnijā plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka Korbins apsver iespēju pieteikties kandidēšanai. Nākamajā dienā Korbins paziņoja savam vietējam laikrakstam The Islington Tribune, ka kandidēs vēlēšanās. Pirms viņš varēja kļūt par kandidātu, viņam bija jāsaņem vismaz 35 deputātu kandidatūras. Galu galā viņš ieguva 36. Daži no deputātiem, kas viņu izvirzīja, nedomāja, ka viņš uzvarēs, un izvirzīja viņu tikai tāpēc, lai varētu rīkot "plašākas debates".
Daži no viņiem, tostarp bijusī ārlietu ministre Margareta Beketa, žurnālistiem pauda nožēlu par šo lēmumu. Kad Korbins tika apstiprināts par kandidātu, viņš teica: "Šis lēmums ir atbilde uz leiboristu partijas biedru milzīgo aicinājumu, kuri vēlas redzēt plašāku kandidātu loku un padziļinātas debates par partijas nākotni. Es kandidēju, lai leiboristu partijas biedriem dotu iespēju paust savu viedokli šajās debatēs". Viņš cīnīsies pret kandidātiem Ivetu Kūperi (Yvette Cooper), Endiju Burnhemu (Andy Burnham) un Līzi Kendalu (Liz Kendall).
2015. gada 12. septembrī Korbins tika ievēlēts par partijas līderi, gūstot 59,5 % no pirmā balsojuma pirmajā vēlēšanu kārtā iegūtajām balsīm. Tiek apgalvots, ka Korbins pirmajā kārtā būtu uzvarējis ar 51 % balsu. Korbina iegūtais 40,5 % balsu vairākums bija lielāks par to, ko 1994. gadā ieguva Tonijs Blērs.
Opozīcijas līderis
Pēc ievēlēšanas 2015. gada 12. septembrī Korbins kļuva par oficiālās opozīcijas līderi. 2015. gada 14. septembrī tika paziņots, ka viņš ieņem vietu slepenajā padomē. Savā līdera amatā Korbins vēlējās apturēt "teatrālo" raksturu, kāds piemīt Pārstāvju palātai. Laikraksts The Guardian viņa pirmos mēnešus līdera amatā nosauca par "labu sākumu" un "sen aizkavētām" pārmaiņām. Savu pirmo ikgadējo uzrunu līdera amatā viņš teica 2015. gada 29. septembrī. Kā opozīcijas līderis viņš 2015. gada 11. novembrī kļuva par Slepenās padomes locekli. Frāze "Korbimānija" tiek lietota, lai apzīmētu lielo atbalstu, ko sniedz viņa atbalstītāji.
2016. gada 16. jūnijā tika nogalināta parlamenta deputāte Džo Koksa (Jo Cox), kuru vairākas reizes ar nazi sadūra galēji labējo atbalstītājs Tomass Mairs (Thomas Mair). Pēc slepkavības Korbins raksturoja Koku kā cilvēku, kurš "centās panākt, lai mēs pildītu savus solījumus atbalstīt jaunattīstības valstis un stiprināt cilvēktiesības".
2017. gada jūnijā Korbins uzstājās Glastonberijas festivālā, kur uzrunāja publiku. Publika skandēja "Ak, Džeremijs Korbins" un dziedāja grupas The White Stripes dziesmas "Seven Nation Army" melodiju. Korbins runāja par to, cik svarīgi ir jauniešiem doties balsot.
Militārā intervence Sīrijā
Pēc tam, kad 2015. gada novembrī ISIS biedri Parīzē sarīkoja teroristu uzbrukumus, Korbins sacīja, ka vienīgais veids, kā novērst ISIS draudus, ir panākt politisku risinājumu un izbeigt Sīrijas pilsoņu karu. Korbins balsoja pret militāro spēku un gaisa triecieniem pret ISIS.
ES referenduma rezultāti un valdības atkāpšanās no amata
2016. gada jūnijā Korbins paziņoja, ka atbalsta Apvienotās Karalistes palikšanu Eiropas Savienībā. Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, daudzi leiboristu līderi vēlējās, lai Korbins atkāpjas.
Pēc referenduma daudzi Korbina ēnu kabineta locekļi atkāpās no amata, jo viņiem nepatika Korbina vadība. Hilarijs Benns piezvanīja Korbinam, lai paziņotu, ka ir "zaudējis uzticību" viņa vadībai. Vēlāk Korbins 26. jūnijā pieprasīja viņa atkāpšanos no Ēnu kabineta. Dažas stundas vēlāk no Ēnu kabineta atkāpās Heidija Aleksandra, tai sekoja Glorija de Pjēra, Ians Mūrrejs, LilianaGrīnvuda, Lūsija Pauela, Kerija Makkartija, Sema Malhotra, Vernons Kokers, Čārlijs Falkoners un Kriss Braiens. Citi ēnu kabineta ministri, tostarp Džons Makdonels, Endijs Burnhems, Diāna Ebota, Džons Trikets, Angela Smita, Emīlija Tornberija un Braitonas lords Basams, vai nu tieši atbalstīja Korbina vadību, vai arī teica, ka šis nav īstais laiks "sacelšanās". Līdz 2016. gada 27. jūnija pēcpusdienai 23 no 31 ēnu kabineta locekļa, kā arī septiņi parlamentārie privātsekretāri bija atkāpušies no saviem amatiem.
Vadības krīze
2016. gada 28. jūnijā Leiboristu partijas deputāti ar 172 pret 40 balsīm zaudēja uzticības balsojumā. Viņš ar paziņojumu paziņoja, ka šim priekšlikumam nav "konstitucionālas leģitimitātes" un ka viņš plāno turpināt darbu kā ievēlētais līderis.
YouGov veiktā leiboristu partijas biedru aptauja liecina, ka aptuveni 50 % no viņiem cer atbalstīt Korbinu, ja tiktu izsludināts vēlēšanu konkurss par viņa vadību. Londonas mērs Sadiks Hans, kurš strīdā nepieņēma nevienu pusi, sacīja: "Kad leiboristi sašķeļas, kad mēs esam sašķelti, mēs zaudējam vēlēšanās". Šķelšanās starp Korbinu un leiboristu parlamentāro partiju turpinājās.
2016. gada 11. jūlijā Andžela Eagle paziņoja par savu kandidatūru, lai 2016. gadā gaidāmajās Leiboristu partijas līdera vēlēšanās cīnītos pret Korbinu. Bijušais ēnu ministrs Ouens Smits (Owen Smith) 13. jūlijā arī paziņoja par savu izaicinājumu kļūt par līderi. Eagle 19. jūlijā izstājās no cīņas pēc tam, kad Smits saņēma 90 kandidatūras pret 70 viņas kandidatūrām. Eagle paziņoja, ka viņa atkāpjas "partijas interesēs". Tas bija tāpēc, ka divu pret Korbinu noskaņotu kandidātu piedalīšanās sacensībā varētu sadalīt balsis un dot viņam lielākas izredzes uzvarēt.
2016. gada 24. septembrī pēc līderu vēlēšanām Korbins tika atkārtoti ievēlēts par partijas līderi ar vēl lielāku balsu vairākumu - 61,8%.
Reakcija uz Chilcot ziņojumu
2016. gada 6. jūlijā tika publicēts Čilko (Chilcot) ziņojums par Irākas izmeklēšanu. Tajā tika kritizēts bijušais leiboristu premjerministrs Tonijs Blērs par pievienošanos Amerikas Savienotajām Valstīm karā pret Irāku. Korbins bija pret karu Irākā. Reaģējot uz to, Korbins atvainojās Irākas iedzīvotājiem, kritušo britu karavīru ģimenēm un Lielbritānijas tautai.
Donald Trump
Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās Korbins sacīja, ka, viņaprāt, Tramps nevis risina problēmas, bet gan šķeļ Savienotās Valstis. Korbins arī sacīja, ka atbalsta ideju, lai Trampam aizliegtu apmeklēt Apvienoto Karalisti saistībā ar viņa rīkojumu par aizliegumu ieceļot ASV apmeklētājiem no dažām valstīm, kurās musulmaņu vairākums ir musulmaņi.
2019. gada jūnijā Korbins atteicās no ielūguma piedalīties Donalda Trampa valsts banketā, ko karaliene Elizabete II rīkoja prezidenta jūnija vizītes laikā Apvienotajā Karalistē. Pēc tam Korbins piedalījās protesta akcijā Londonā pie Trampa un Mejas kopīgās preses konferences un pieprasīja tikšanos ar Trampu, lai runātu par tādiem jautājumiem kā "ārkārtas situācija klimata jomā, draudi mieram un bēgļu krīze". Tramps šo lūgumu noraidīja, sakot, ka Korbins ir "negatīvs spēks".
50. pants
2017. gada janvārī Korbins paziņoja, ka atbalstīs trīs līniju plānu, lai piespiestu leiboristu deputātus atbalstīt 50. panta iedarbināšanu, kas uzsāktu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Reaģējot uz to, daudzi leiboristu deputāti paziņoja, ka balsos pret šo likumprojektu. Protestējot no amata atkāpās ēnu ministre agrīno vecumposmu jautājumos Tulipa Siddika (Tulip Siddiq) un ēnu sekretāre velsiešu jautājumos Džo Stīvensa (Jo Stevens). Likumprojekta otrajā lasījumā 1. februārī četrdesmit septiņi leiboristu deputāti iestājās pret Korbina plānu.
2017. gada maija pašvaldību vēlēšanas
2017. gada maijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Korbina vadītie leiboristi zaudēja gandrīz 400 padomnieku un kontroli Derbišīras un Notingemšīras grāfistes padomē. BBC prognozētais balsu sadalījums valstī bija šāds: konservatīvajiem - 38 %, leiboristiem - 27 %, liberāldemokrātiem - 18 %, UKIP - 5 %, bet pārējiem bija aptuveni 12 %.
2017. gada vispārējās vēlēšanas
Korbins sacīja, ka atbalsta premjerministres Terēzas Mejas ideju par pirmstermiņa vispārējām vēlēšanām, gaidot parlamenta apstiprinājumu. Viņš sacīja, ka mudinās savu partiju atbalstīt valdības soli 19. aprīlī izsludinātajā parlamenta balsojumā. Lai vispārējās vēlēšanas tiktu izsludinātas pirms 2020. gada, ir nepieciešams 2⁄3 deputātu vairākums.
Daudzi cilvēki atbalstīja Korbina kandidatūru uz premjerministra amatu, piemēram, ASV senators Bērnijs Sanderss, kuru Korbins atbalstīja, kad Sanderss kandidēja uz ASV prezidenta amatu.
Pirmstermiņa vispārējās vēlēšanās Korbina vadītie leiboristi ieguva 32 vietas un palielināja savu vēlētāju balsu skaitu līdz 40 %, lai gan Konservatīvā partija palika valdībā.
Pēc 2017. gada vispārējām vēlēšanām
Pēc 2017. gada vēlēšanām aptaujā leiboristu īpatsvars bija 45%, bet konservatīvo īpatsvars - 39%, un tā bija pirmā aptauja, kurā leiboristi ar Korbinu kā līderi bija priekšā. Korbinu atbalsta par 4 % vairāk vēlētāju nekā neatbalsta. Korbins paziņoja, ka partija tiek nostādīta "pastāvīgā kampaņas režīmā", cerot, ka jaunas vispārējās vēlēšanas tiks izsludinātas jau 2017. gada rudenī. Viņš sāka vairākus mītiņus svarīgās vietās, tostarp Hastingsā un Rijā, Sauthemptonas Ithenā un Bornmutas rietumu daļā.
Pēc tam, kad 2019. gada 15. janvārī Pārstāvju palātā cieta neveiksmi Terēzas Mejas "Brexit" priekšlikums, Korbins iesniedza neuzticības prasību pret Mejas ministriju. Priekšlikums cieta neveiksmi ar 325 balsīm pret 306 balsīm.
2019. gada martā Korbinu pie mošejas Finsberijas parkā, Londonas ziemeļu daļā, uzbruka Brexit atbalstītājs. Uzbrucējam tika piespriests 28 dienu cietumsods. 2019. gada martā Korbins paziņoja, ka otrajā referendumā viņš varētu balsot par izstāšanos atkarībā no piedāvātā Brexit līguma.
Beidzoties Terēzas Mejas premjerministres amatam, viņai bija neliels pārsvars pār Korbinu aptaujā par labāko premjerministru. Tomēr pēc Borisa Džonsona iecelšanas premjerministra amatā 2019. gada jūlijā viņš šajā jautājumā ieguva divciparu pārsvaru pār Korbinu, lai gan tika uzskatīts, ka viņš "vairāk kontaktējas" ar parastajiem iedzīvotājiem nekā Džonsonsons.
Jūnijs 2017 Ēnu kabinets
Gadu pēc tam, kad lielākā daļa viņa ēnu kabineta locekļu atkāpās no amata, Korbins atlaida trīs ēnu kabineta locekļus un ceturtais atkāpās no amata. Tas notika pēc tam, kad viņi rīkojās pretēji Leiboristu partijas rīkojumam nebalsot par priekšlikumu, kura mērķis bija saglabāt Apvienoto Karalisti Eiropas Savienības vienotajā tirgū.
Apsūdzības antisemītismā
2018. gada martā atklājās, ka Leiboristu partijas biedri, tostarp Korbins, daži viņa biroja darbinieki un parlamenta deputāti, ir piederējuši slepenai Facebook grupai, kurā brīvi tika pausti antisemītiski komentāri. Pēc tam, kad 2015. gadā viņš kļuva par leiboristu līderi, viņš no šīs grupas izstājās.
Kā raksta Huffington Post, 2014. gadā viņu bija reģistrējis kāds cits cilvēks, un viņš bija publicējis tikai nelielu skaitu ziņu.
Vēlāk, 2018. gada martā, leiboristu līdera pārstāvis atzina, ka 2012. gadā Korbins sociālajā tīklā Facebook bija publicējis komentāru, kurā apšaubīja, ka Londonā ir jānoņem antisemītiska sienas siena. Tas kļuva pretrunīgi vērtēts, un Korbins nāca klajā ar paziņojumu, kurā bija teikts: "Man ir sirsnīgi žēl, ka neesmu rūpīgāk aplūkojis attēlu, kuru komentēju un kura saturs ir dziļi satraucošs un antisemītisks," viņš teica. "Vārda brīvības aizstāvību nevar izmantot kā attaisnojumu antisemītisma veicināšanai jebkādā formā. Šāda viedokļa es vienmēr esmu pieturējies.".
2019. gada februārī septiņi deputāti izstājās no Leiboristu partijas un izveidoja neatkarīgu grupu Korbina Brexit jautājuma risināšanas un apsūdzību antisemītismā dēļ.
2019. gada vispārējās vēlēšanas un atkāpšanās no amata
2019. gada 29. oktobrī premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka nākamās vispārējās vēlēšanas notiks 2019. gada 12. decembrī. Iemesls bija tāds, lai konservatīvie varētu iegūt vairākumu parlamentā un pieņemt Brexit likumprojektu. Leiboristi palika ar nedaudz vairāk nekā 200 deputātu vietām, kas ir sliktākais rezultāts kopš 1935. gada. Tomēr partijas balsu daļa bija lielāka nekā 2015. un 2010. gadā. Konservatīvie ieguva vietas Anglijā un Velsā, kas tradicionāli bija leiboristu vietas, ko britu plašsaziņas līdzekļi nosauca par: Tas bija "Apvienotās Karalistes politikas pārkārtošana".
Pēc tam, kad Leiboristu partija piedzīvoja milzīgus zaudējumus vēlēšanās, Korbins paziņoja, ka pēc pārdomu perioda plāno atkāpties no amata, izraisot līdera amata konkursu. Korbins sacīja, ka viņš "lepojas ar manifestu", ko leiboristi izvirzīja vēlēšanām, un pie sakāves vainoja Brexit.
2020. gada 3. aprīlī, būdams partijas līderis, Korbins savā pēdējā vēstījumā Leiboristu partijas biedriem sacīja: "Es varu jums apliecināt, ka mana balss netiks apklusināta. Es turpināšu kampaņu par sociālismu, mieru un taisnīgumu, un es esmu pārliecināts, ka mēs to darīsim kopā." Viņš arī apgalvoja, ka leiboristi pēdējo piecu gadu laikā viņa vadībā ir "mainījuši darba kārtību attiecībā uz taupības pasākumiem un ekonomikas vadību".
2020. gada 4. aprīlī Korbinu opozīcijas līdera un Leiboristu partijas līdera amatā nomainīja sers Kīrs Stērmers.
2020. gada augusta aptaujā tviterī Korbins tika atzīts par "labāko premjerministru, kāda Lielbritānijai nav bijis", saņemot 57,7 % balsu.
Korbins leiboristu 2019. gada priekšvēlēšanu kampaņā Notingemā, 2019. gada decembris
Korbins politiskā pasākumā Londonā, 2018. gada aprīlis
Korbins runā Leiboristu partijas 2017. gada priekšvēlēšanu kampaņā, 2017. gada maijs.
Korbins kopā ar Maikls Eiviss Glastonberijas festivālā 2017. gadā
Korbins Leiboristu partijas sanāksmē Liverpūlē, 2016. gada septembris
Ouens Smits kandidēja pret Korbinu uz Leiboristu partijas līdera amatu. Smits zaudēja Korbinam, saņemot 38 % balsu pret 62 % Korbina balsu.
Korbins tiekas ar ASV prezidentu Baraku Obamu Londonā, 2016. gada aprīlis.
Korbins 2015. gada februārī
Korbins politiskā mītiņā Trafalgaras laukumā, 2016. gada februāris
Personīgā dzīve
1974. gadā Korbins apprecējās ar Džeinu Čepmenu. Viņi izšķīrās 1979. gadā. 1987. gadā Korbins apprecējās ar Čīlē dzimušo Klaudiju Bračititu. Viņiem bija trīs dēli. Viņi izšķīrās 1999. gadā. Korbins 2015. gada jūnijā sacīja, ka viņš joprojām "ļoti labi saprotas" ar bijušo sievu. 2013. gadā Korbins apprecējās ar Lauru Alvaresu. Viņš dzīvo Finsberijas parkā Londonā.
2015. gada decembrī intervijā laikrakstam The Huffington Post Korbins nevēlējās pateikt, kāda ir viņa reliģiskā pārliecība, sakot, ka tā ir "privāta lieta", un vienlaikus norādīja, ka viņš nav ateists.
Kultūras ietekme
2016. gada janvārī tika paziņots, ka vēlāk šajā gadā Londonas teātrī "Waterloo East Theatre" tiks iestudēts satīrisks mūzikls par Korbina dzīvi. BBC News izteica pieņēmumu, ka "Corbyn the Musical: The Motorcycle Diaries" "varētu būt pirmā skatuves izrāde, kas sarakstīta par opozīcijas līderi".
Politiskie uzskati
Korbins ir bijis pret privāto finanšu iniciatīvu (PFI) un atbalstījis augstāku ienākuma nodokļa likmi sabiedrības bagātākajiem. Viņš vēlas apturēt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, pievienojot 1 miljardu sterliņu mārciņu HM Revenue and Customs.
Korbins ir teicis, ka Nacionālajam veselības dienestam (NHS) jābūt "pilnībā publiski pārvaldītam un publiski atbildīgam". Viņš ir 2015. gada NHS atjaunošanas likumprojekta atbalstītājs. Korbins neatbalsta privāto finanšu iniciatīvu.
Korbins neatbalstīja Lielbritānijas karaspēka nosūtīšanu atgūt Folklendu salas. Viņš to nosauca par "pretīgu dzīvību un naudas izšķiešanu".
Korbins ir atbalstījis viendzimuma laulības un LGBT tiesības. Korbins balsoja par 2013. gada Likumu par laulībām (viendzimuma pāriem), kas Anglijā un Velsā ļāva noslēgt viendzimuma laulības. Viņš ir ilggadējs vides aizsardzības aktīvists un neatbalsta hidraulisko šķelšanu. Korbins atbalsta dzīvnieku tiesības. Viņš arī atbalsta Apvienotās Karalistes vilcienu sistēmas atkārtotu nacionalizāciju, kas nozīmē, ka tie piederēs un tos pārvaldīs valdība, nevis peļņu gūstoši uzņēmumi.
Korbins uzstājas pretkara pasākumā, 2013. gada aprīlis
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Džeremijs Bernards Korbins?
A: Džeremijs Bernards Korbins ir britu politiķis, kurš no 2015. līdz 2020. gadam bija Leiboristu partijas līderis un opozīcijas līderis. Kopš 1983. gada viņš ir parlamenta deputāts Islingtonas ziemeļu apgabalā.
J: Kāda tipa sociālists ir Korbins?
A: Korbins sevi dēvē par demokrātisko sociālistu.
J: Kur ir dzimis Korbins?
A: Korbins ir dzimis Čipenhemā, Viltšīrā.
J: Ar ko viņš nodarbojās, pirms kļuva par politiķi?
A.: Pirms kļūšanas par politiķi viņš strādāja par daudzu arodbiedrību pārstāvi. Viņš 1974. gadā tika ievēlēts Haringejas padomē un vēlāk kļuva par Islingtonas apgabala Leiboristu partijas (CLP) sekretāru.
J: Kādus apbalvojumus viņš ir saņēmis savas karjeras laikā?
A: Savas karjeras laikā Džeremijs Bernards Korbins ir saņēmis daudzus apbalvojumus par savu darbu kā starptautisks cilvēktiesību aktīvists.
J: Kādus mērķus viņš atbalsta?
A: Kā parlamenta deputāts Džeremijs Bernards Korbins darbojas, lai atbalstītu kustību pret taupības pasākumiem un apturētu taupības samazinājumus valsts sektorā un labklājības finansējumā, kas veikti kopš 2010. gada. Viņš arī cenšas nepieļaut lielo uzņēmumu un ļoti bagātu cilvēku izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ir pret karu un kodolenerģiju vērsts aktīvists, kā arī atbalsta ārpolitiku, kas paredz militāru neintervenci un vienpusēju kodolatbruņošanos. Viņš ir arī biedrs tādās organizācijās kā Sociālistu kampaņas grupa, Palestīnas solidaritātes kampaņa, Amnesty International un Kampaņa par kodolatbruņošanos (CND).
J: Kad viņš kļuva par Leiboristu partijas vadītāju?
A: Džeremijs Bernards Korbijs kļuva par Leiboristu partijas līderi 2015. gada 12. septembrī, pirmajā balsošanas kārtā iegūstot 59,5 % balsu.
Meklēt