Apvienotās Karalistes 2015. gada vispārējās vēlēšanas — rezultāti un nozīme
2015. gada Apvienotās Karalistes vēlēšanas: rezultāti, Konservatīvās partijas uzvara, deputātu sadalījums un to nozīme valsts politikā un Brexit attīstībā.
Apvienotās Karalistes 2015. gada vispārējās vēlēšanās tika ievēlēts Apvienotās Karalistes 56. parlaments. Tās notika 2015. gada 7. maijā. Trīs galvenās politiskās partijas pēc vēlēšanām ir Konservatīvie, Leiboristu partija un Skotijas Nacionālā partija. Konservatīvā partija ieguva pietiekami daudz vietu, lai izveidotu valdību, un Davidam Kameronam tika uzticēta premjerministra amata turpināšana.
Konteksts un galvenie jautājumi
Vēlēšanas notika laikā, kad sabiedrības diskusijas dominēja jautājumi par ekonomiku un valsts budžetu, sociālo aprūpi (īpaši Nacionālo veselības dienestu), imigrāciju un attiecībām ar Eiropas Savienību. Vēlēšanu kampaņas raksturoja arī plašas diskusijas par nodokļu samazinājumiem, budžeta taupību un pakalpojumu finansēšanu. Jaunas partijas un kustības — īpaši United Kingdom Independence Party (UKIP) — bija nozīmīgas, īpaši attiecībā uz viedokļiem par ES un imigrāciju.
Vēlēšanu norise
Balsošana notika visos 650 Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanu apgabalos, no kuriem katrs ievēlēja vienu parlamenta apakšpalātas — Pārstāvju palātas — deputātu. Tajā pašā dienā notika arī vietējās vēlēšanas lielākajā daļā Anglijas, bet ne Lielajā Londonā. Vēlēšanu sistēma bija «first past the post» (vienas apgabala uzvarētājs), kas nozīmē, ka deputātu skaitu nosaka uzvarētāji katrā apgabalā, nevis kopējais vēlētāju atbalsts procentos.
Rezultātu galvenie punkti
- Konservatīvie ieguva absolūtu vairākumu Pārstāvju palātā, ļaujot viņiem izveidot stabilu valdību bez koalīcijas partnera.
- Leiboristu partija zaudēja vairākas balsis un vietas, īpaši Skotijā, kur to ietekme kritās.
- Skotijas Nacionālā partija (SNP) piedzīvoja būtisku uzvaru Skotijā, iegūstot ievērojami vairāk mandātu un novērsot daudzu Leiboristu deputātu vietas.
- Liberāldemokrāti cieta smagu sakāvi un zaudēja lielu daļu no saviem iepriekšējiem mandātiem.
- Tika konstatēta prasīga nesamērība starp partiju balsu procentiem un mandātu skaitu — viens no iemesliem plašām diskusijām par vēlēšanu sistēmas taisnīgumu.
Nozīme un tālākas sekas
2015. gada vēlēšanu iznākums bija nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ:
- Konservatīvo vairākums nodrošināja iespēju īstenot partijas programmu bez plašas koalīcijas kompromisiem, kas ietekmēja gan iekšpolitiku, gan ārpolitikas lēmumus.
- SNP panākumi Skotijā radīja jaunu diskusiju par Skotijas nākotni un neatkarības jautājumu politiskā telpā.
- Vēlēšanu rezultāts pastiprināja spiedienu uz debatēm par vēlēšanu sistēmas reformu, jo daudzas partijas ar nozīmīgu balsu skaitu ieguva nelielu deputātu skaitu.
- Rezultāts bija tieši saistīts ar lēmumu rīkot 2016. gada referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā, kura iznākums (Brexit) vēlāk radīja būtiskas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas.
- Pēc vēlēšanām notika vairāki partiju vadītāju atvasiļošanas un amatu maiņas: daži līderi atkāpās vai atkārtoja savas pozīcijas, kā arī pieauga spiediens pārdomāt partiju stratēģijas nākamajām vēlēšanām.
Piezīmes par deputātu klātbūtni
Dažas partijas, piemēram, Sinn Féin, iegūst parlamenta mandātus, taču turpina politiku neuzņemoties vietas Pārstāvju palātā (abstentionisms), kas ietekmē faktisko klātbūtni un balsojumu Pārstāvju palātā.
Kopumā 2015. gada vēlēšanas veidoja pagrieziena punktu mūsdienu Apvienotās Karalistes politikā: tās parādīja gan vēlētāju noskaņu maiņu reģionos, gan radīja notikumu virzību, kas ietekmēja valstisko kursu nākamajos gados.
Rezultāti
- Tika ievēlēti 330 Konservatīvās partijas deputāti (par 28 deputātiem vairāk).
- ievēlēti 232 Leiboristu partijas deputāti (par 24 deputātiem mazāk).
- ievēlēti 8 liberāldemokrātu deputāti (samazinājums par 48 deputātiem).
- ievēlēti 56 Skotijas Nacionālās partijas deputāti (par 50 deputātiem vairāk).
- ievēlēti 8 Demokrātiskās unionistu partijas deputāti (par 1 deputātu vairāk).
- Tika ievēlēti 4 Sinn Féin deputāti (samazinājums par 1 deputātu).
- Tika ievēlēti 3 Plaid Cymru deputāti (bez izmaiņām)
- Tika ievēlēti 2 Ulster Unionist partijas deputāti (par 2 deputātiem vairāk).
- 3 Sociāldemokrātu un strādnieku partija (bez izmaiņām)
- ievēlēts 1 Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas deputāts (par 1 deputātu mazāk)
- Ievēlēts 1 Anglijas un Velsas Zaļo partijas deputāts (izmaiņas 0)
- 1 neatkarīgs deputāts
Pārvēlēts tika arī Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džons Berkovs (John Bercow), kuram nav politiskās partijas.
Daži svarīgi leiboristu deputāti, tostarp ēnu kanclers Eds Balls un Skotijas Leiboristu partijas līderis Džims Mērfijs, zaudēja savas vietas.
Savas vietas zaudēja arī daudzi nozīmīgi liberāldemokrātu deputāti, kuri strādāja koalīcijas valdībā, tostarp uzņēmējdarbības ministrs Vinss Keibls (Vince Cable), enerģētikas ministrs Eds Deivijs (Ed Davey) un valsts kases galvenais sekretārs Denijs Aleksandrs (Danny Alexander).
Sekas
Konservatīvā partija ieguva 330 vietas un spēja izveidot vairākuma valdību. Deivids Kamerons turpināja pildīt premjerministra pienākumus. Milibends, Klegs un Naidžels Farāžs atkāpās no savu partiju vadītāju amata. Džims Mērfijs atkāpās arī no Skotijas leiboristu partijas vadītāja amata.
Meklēt