Parīzes terora akti 2015: 13.–14. novembrī — Bataklāns un Stade de France

Kopš apšaudesCharlie Hebdo 2015. gada janvāra sākumā un citiem ar to saistītiem incidentiem 2015. gada janvāra uzbrukumu laikā Île-de-France Francija bija paaugstinātas trauksmes stāvoklī saistībā ar terorisma draudiem. Francija arī bija pastiprinājusi drošību, gatavojoties 2015. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencei, kas bija paredzēta Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim, un nedēļu pirms uzbrukumiem bija atjaunojusi robežkontroli.

Šaušana Charlie Hebdo 2015. gada janvārī notika pilsētas 11. rajonā, kur atrodas Bataclan teātris. Francijā notika arī citi uzbrukumi, piemēram, 3 militārpersonu, kas Nicā apsargāja ebreju kopienas centru, saduršana ar nazi, uzbrukums Sen Kventēna Fallavjē un uzbrukums Thalys vilcienā 2015. gadā.

"Islāma valsts" un tās atzari ir uzņēmusies atbildību par daudziem nāvējošiem uzbrukumiem nedēļās pirms šiem uzbrukumiem. 2015. gada 12. novembrī Bejrūtā, Libānā, notika divi pašnāvnieku sprādzieni, kuros tika nogalināti 43 cilvēki. 2015. gada 31. oktobrī Sinaja pussalā Ēģiptē avarēja Metrojet reiss Nr. 9268, kas pārvadāja galvenokārt Krievijas pasažierus, un bojā gāja 224 cilvēki. Atbildību uzņēmās Islāma valsts Sinajas atzars.

Tāpat tika ziņots, ka uzbrukumu dienā ASV bezpilota lidaparāta trieciena rezultātā tika nogalināts ISIL galvenais kaujinieks Džihādijs Džons, kurš zaudēja Sindžāras kauju kurdu spēkiem.

Notika septiņi dažādi uzbrukumi, tostarp sešas apšaudes un trīs sprādzieni. Sprādzieni notika netālu no Stade de France, bet par apšaudēm tika ziņots no Rue Alibert, Rue de la Fontaine-au-Roi, Rue de Charonne, Bataclan teātra Voltaire bulvārī, Avenue de la République un Beaumarchais bulvāra.

Iespējams, ka koordinēto uzbrukumu sēriju veica trīs komandas.

Islāma valsts oficiāli uzņēmās atbildību par uzbrukumiem 14. novembra rītā, slavinot savus "astoņus brāļus" Abdelhamida Abaauda vadībā par "vismaz 200 "krustnešu" nāvi" un apgalvojot, ka "šis bija tikai vētras sākums".

Noziegumu izdarīja:

• Četri uzbruka teātrim "Bataclan", tērpušies melnās drēbēs un ar automātiem AK-47. Trīs no viņiem nošāvās ar pašnāvnieku vestēm policijas uzbrukuma laikā teātrī. Ceturtais tika nogalināts policijas apšaudē tieši pirms vestes detonēšanas.
• Trīs pašnāvnieki spridzinātāji pašnāvnieki uzspridzinājās pie Stade de France stadiona. Saskaņā ar Francijas policijas informāciju pie viena no pašnāvniekiem ir atrasta Sīrijas pase. Pases autentiskums tika apšaubīts, un daudzi analītiķi norādīja, ka viltotas Sīrijas pases var viegli iegūt. Grieķijas pilsoņu aizsardzības ministrs Nikos Toskas (Nikos Toskas) apstiprināja, ka viens no Sīrijas pases īpašniekiem oktobrī bija reģistrēts kā bēglis Lerosā. Tika arī ziņots, ka pie cita spridzinātāja ķermeņa tika atrasta Ēģiptes pase.
• Astotais uzbrucējs uzspridzinājās Voltēra bulvārī netālu no Bataklāna teātra.

Precīzs uzbrucēju skaits pašlaik nav skaidrs; daži plašsaziņas līdzekļi runā par septiņiem, citi - par astoņiem uzbrucējiem. Policija uzskata, ka varētu būt 3-5 uzbrucēji, kuri izdzīvoja un atrodas bēgļu gaitās. Briselē policija aizturēja aptuveni desmit cilvēkus, jo viņi varētu būt saistīti ar uzbrukumiem. Uzbrukuma vadonis Abdelhamid Abaaoud tika nogalināts policijas reidā Francijā 18. novembrī.

Prezidents Fransuā Olands nāca klajā ar paziņojumu, kurā aicināja Francijas iedzīvotājus būt stipriem šādu incidentu priekšā. Olands apmeklēja arī Bataklana teātri un solīja "nesaudzīgi" cīnīties pret terorismu. Tajā pašā vakarā Olands vadīja arī Francijas valdības ārkārtas sanāksmi un organizēja savas Nacionālās drošības padomes sanāksmi nākamajā rītā. Varas iestādes aicināja Parīzes iedzīvotājus savas drošības labad palikt telpās. Uzbrukumu dēļ Olands atcēla arī savu braucienu uz 2015. gada G20 samitu Antālijā, tā vietā kā savus pārstāvjus nosūtot ārlietu ministru Lorānu Fabiusu un finanšu ministru Mišelu Sapēnu.

14. novembrī prezidents Olands izsludināja trīs valsts sēru dienas. Vēlāk tajā pašā dienā tika publicēti daži no bojāgājušo vārdiem:

• Thomas Ayad, mūzikas menedžeris (Mercury Records France).
• Guillaume B. Decherf, 43 gadi, mūzikas kritiķis un žurnālists (Les Inrockuptibles).
• Albans Denuits, 32 gadi, vizuālais mākslinieks.
• Matjē Žirū, 39 gadi, ģeogrāfs (Marnas-la-Valē universitāte).

Pāvests Francisks ir nosodījis uzbrukumus. Viņš sacīja, ka vardarbība neatrisinās problēmas un ka uzbrukumus nevar attaisnot no reliģiskā vai humānā viedokļa. Arī islāma pārstāvji Francijā, tāpat kā ebreju kopienas pārstāvji, nosodīja uzbrukumus. Irānas prezidents Hasans Ruhani (Hassan Rouhani) atcēla savu ceļojumu uz Franciju un nosauca uzbrukumus par noziegumu pret cilvēci.

Ir ziņojumi par atsevišķiem aktiem pret musulmaņu iestādēm: Dienu pēc uzbrukumiem uz mošejas Kreteilā, netālu no Parīzes, tika atrasti sarkani krusti. Kāds ziemeļafrikāņu izcelsmes vīrietis tika uzbrukts labējā spārna grupas demonstrāciju laikā pret nelegālo imigrāciju.