Parīzes terora akti 2015: 13.–14. novembrī — Bataklāns un Stade de France
Parīzes terora akti 13.–14. novembrī 2015: Bataklāns un Stade de France — notikumu hronika, upuru stāsti, izmeklēšana un ilgtermiņa sekas Francijas drošībai.
2015. gada 13.–14. novembrī Parīzē un Francijas stadionā Sendeņī, Sēnas Sendeņī, Francijā, notika koordinēti terorakti — masveida apšaude un pašnāvnieku spridzināšana koncertzālē Bataklans, tāpat bija uzbrukumi vairākās citās publiskās vietās un baros. Uzbrukumi izraisīja plašu sabiedrības šoku gan Francijā, gan starptautiski.
Upuru un bojāgājušo skaits
Pēc oficiālajiem datiem kopumā nogalināti 130 cilvēki. Francijas prezidents Fransuā Olands pēc notikuma izsludināja ārkārtas stāvokli valstī un ziņoja par smagiem cilvēku zaudējumiem un ievainojumiem. Sākotnējās ziņas un paziņojumi dažkārt bija pretrunīgi; Olands savā 14. novembra runā minēja citu nāvesskaitu, kas vēlāk tika precizēts.
Kopumā uzbrukumos tika ievainoti vairāk nekā 350 cilvēki, no kuriem aptuveni 100 bija smagi ievainoti. Lielākā cilvēku koncentrācija naidīgās vardarbības brīdī bija koncertzālē Bataklan, taču upuri bija arī stadionā, kafejnīcās, restorānos un pilsētas ielās.
Uzbrukumu gaita un vietas
- Viens no uzbrukumiem notika stadionā, kur trīs pašnāvnieku bumbas tika spridzinātas ārpus Stade de France, kamēr notika draudzības mačs.
- Koncertu vietā Bataklāns uzbrucēji ieslēdza cilvēkus telpās un ilgstoši turēja gūstekņus; šeit gāja bojā liela daļa upuru.
- Pārējie uzbrukumi notika vairākās labi apmeklētās vietās Parīzes centrā — bāros, restorānos un uz ielām, kur tika pielietota šaujamieroču vardarbība.
Pārstāvji un izmeklēšana
Nākamajā dienā, 14. novembrī, par atbildīgu sevi paziņoja ISIS. Uzbrukumu koordinēšanā medijos un izmeklēšanā tika minēts kā iespējams līderis beļģu terorists Abdelhamids Abaaoud. Abaaoud tika nogalināts policijas reidā Saint-Denis pie Parīzes 18. novembrī.
Uzbrukumos bija iesaistīti vismaz vairāki bruņoti uzbrucēji un pašnāvnieki; sākotnējie ziņojumi liecināja, ka daļa uzbrucēju bija pašnāvniekispridzinātāji, bet dažus uzbrucējus vēlāk nogalināja vai aizturēja policija. Pēc tam sekoja plaša izmeklēšana un starptautiska sadarbība, lai noskaidrotu organizatorus, finansētājus un maršrutus, ko izmantoja uzbrucēji.
Sekas un reakcija
Uzbrukumi izraisīja ilgstošas politiskas un drošības sekas Francijā: tika pastiprināta iekšējā drošība, kontroles pie robežām, un notika plaša mēroga tiesvedība un izmeklēšana pret aizdomās turētajiem. Notikums arī izraisīja debates par pretterorisma pasākumiem, drošības politiku un sabiedrības integrāciju.
Šie uzbrukumi palikuši atmiņā kā viens no smagākajiem teroraktiem Eiropā 21. gadsimtā, — tie atstāja dziļas sekas upuru ģimenēm, aculieciniekiem un plašākai sabiedrībai, kā arī veicināja starptautisku sadarbību cīņā pret terorismu.
Fons
Kopš apšaudesCharlie Hebdo 2015. gada janvāra sākumā un citiem ar to saistītiem incidentiem 2015. gada janvāra uzbrukumu laikā Île-de-France Francija bija paaugstinātas trauksmes stāvoklī saistībā ar terorisma draudiem. Francija arī bija pastiprinājusi drošību, gatavojoties 2015. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencei, kas bija paredzēta Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim, un nedēļu pirms uzbrukumiem bija atjaunojusi robežkontroli.
Šaušana Charlie Hebdo 2015. gada janvārī notika pilsētas 11. rajonā, kur atrodas Bataclan teātris. Francijā notika arī citi uzbrukumi, piemēram, 3 militārpersonu, kas Nicā apsargāja ebreju kopienas centru, saduršana ar nazi, uzbrukums Sen Kventēna Fallavjē un uzbrukums Thalys vilcienā 2015. gadā.
"Islāma valsts" un tās atzari ir uzņēmusies atbildību par daudziem nāvējošiem uzbrukumiem nedēļās pirms šiem uzbrukumiem. 2015. gada 12. novembrī Bejrūtā, Libānā, notika divi pašnāvnieku sprādzieni, kuros tika nogalināti 43 cilvēki. 2015. gada 31. oktobrī Sinaja pussalā Ēģiptē avarēja Metrojet reiss Nr. 9268, kas pārvadāja galvenokārt Krievijas pasažierus, un bojā gāja 224 cilvēki. Atbildību uzņēmās Islāma valsts Sinajas atzars.
Tāpat tika ziņots, ka uzbrukumu dienā ASV bezpilota lidaparāta trieciena rezultātā tika nogalināts ISIL galvenais kaujinieks Džihādijs Džons, kurš zaudēja Sindžāras kauju kurdu spēkiem.
Uzbrukumi
Notika septiņi dažādi uzbrukumi, tostarp sešas apšaudes un trīs sprādzieni. Sprādzieni notika netālu no Stade de France, bet par apšaudēm tika ziņots no Rue Alibert, Rue de la Fontaine-au-Roi, Rue de Charonne, Bataclan teātra Voltaire bulvārī, Avenue de la République un Beaumarchais bulvāra.
Iespējams, ka koordinēto uzbrukumu sēriju veica trīs komandas.
Ziedi vienā no uzbrukuma vietām dienu pēc uzbrukuma
Dienu pēc uzbrukumiem policija apsargā teātra ēku.
Uzbrucēji
Islāma valsts oficiāli uzņēmās atbildību par uzbrukumiem 14. novembra rītā, slavinot savus "astoņus brāļus" Abdelhamida Abaauda vadībā par "vismaz 200 "krustnešu" nāvi" un apgalvojot, ka "šis bija tikai vētras sākums".
Noziegumu izdarīja:
- Četri uzbruka teātrim "Bataclan", tērpušies melnās drēbēs un ar automātiem AK-47. Trīs no viņiem nošāvās ar pašnāvnieku vestēm policijas uzbrukuma laikā teātrī. Ceturtais tika nogalināts policijas apšaudē tieši pirms vestes detonēšanas.
- Trīs pašnāvnieki spridzinātāji pašnāvnieki uzspridzinājās pie Stade de France stadiona. Saskaņā ar Francijas policijas informāciju pie viena no pašnāvniekiem ir atrasta Sīrijas pase. Pases autentiskums tika apšaubīts, un daudzi analītiķi norādīja, ka viltotas Sīrijas pases var viegli iegūt. Grieķijas pilsoņu aizsardzības ministrs Nikos Toskas (Nikos Toskas) apstiprināja, ka viens no Sīrijas pases īpašniekiem oktobrī bija reģistrēts kā bēglis Lerosā. Tika arī ziņots, ka pie cita spridzinātāja ķermeņa tika atrasta Ēģiptes pase.
- Astotais uzbrucējs uzspridzinājās Voltēra bulvārī netālu no Bataklāna teātra.
Precīzs uzbrucēju skaits pašlaik nav skaidrs; daži plašsaziņas līdzekļi runā par septiņiem, citi - par astoņiem uzbrucējiem. Policija uzskata, ka varētu būt 3-5 uzbrucēji, kuri izdzīvoja un atrodas bēgļu gaitās. Briselē policija aizturēja aptuveni desmit cilvēkus, jo viņi varētu būt saistīti ar uzbrukumiem. Uzbrukuma vadonis Abdelhamid Abaaoud tika nogalināts policijas reidā Francijā 18. novembrī.
Sekas
Prezidents Fransuā Olands nāca klajā ar paziņojumu, kurā aicināja Francijas iedzīvotājus būt stipriem šādu incidentu priekšā. Olands apmeklēja arī Bataklana teātri un solīja "nesaudzīgi" cīnīties pret terorismu. Tajā pašā vakarā Olands vadīja arī Francijas valdības ārkārtas sanāksmi un organizēja savas Nacionālās drošības padomes sanāksmi nākamajā rītā. Varas iestādes aicināja Parīzes iedzīvotājus savas drošības labad palikt telpās. Uzbrukumu dēļ Olands atcēla arī savu braucienu uz 2015. gada G20 samitu Antālijā, tā vietā kā savus pārstāvjus nosūtot ārlietu ministru Lorānu Fabiusu un finanšu ministru Mišelu Sapēnu.
14. novembrī prezidents Olands izsludināja trīs valsts sēru dienas. Vēlāk tajā pašā dienā tika publicēti daži no bojāgājušo vārdiem:
- Thomas Ayad, mūzikas menedžeris (Mercury Records France).
- Guillaume B. Decherf, 43 gadi, mūzikas kritiķis un žurnālists (Les Inrockuptibles).
- Albans Denuits, 32 gadi, vizuālais mākslinieks.
- Matjē Žirū, 39 gadi, ģeogrāfs (Marnas-la-Valē universitāte).
Reakcijas
Pāvests Francisks ir nosodījis uzbrukumus. Viņš sacīja, ka vardarbība neatrisinās problēmas un ka uzbrukumus nevar attaisnot no reliģiskā vai humānā viedokļa. Arī islāma pārstāvji Francijā, tāpat kā ebreju kopienas pārstāvji, nosodīja uzbrukumus. Irānas prezidents Hasans Ruhani (Hassan Rouhani) atcēla savu ceļojumu uz Franciju un nosauca uzbrukumus par noziegumu pret cilvēci.
Ir ziņojumi par atsevišķiem aktiem pret musulmaņu iestādēm: Dienu pēc uzbrukumiem uz mošejas Kreteilā, netālu no Parīzes, tika atrasti sarkani krusti. Kāds ziemeļafrikāņu izcelsmes vīrietis tika uzbrukts labējā spārna grupas demonstrāciju laikā pret nelegālo imigrāciju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas notika 2015. gada 13. un 14. novembrī Parīzē?
A: Parīzē un stadionā "Stade de France" notika masveida apšaude un pašnāvnieku sprādziens, kurā tika nogalināti 130 cilvēki un vairāk nekā 350 ievainoti.
J: Ko pēc uzbrukumiem paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands?
A: Fransuā Olands izsludināja ārkārtas stāvokli valstī.
Jautājums: Cik cilvēku tika nogalināti un ievainoti saskaņā ar Olanda runu 14. novembrī?
A: Saskaņā ar Olanda runu 14. novembrī tika nogalināti 128 cilvēki un vēl 128 tika smagi ievainoti.
Jautājums: Cik no ievainotajiem bija smagi ievainoti?
A.: Aptuveni 100 no viņiem bija smagi ievainoti.
J: Kur notika uzbrukumi?
Atbildes: Uzbrukumi notika koncertzālē Bataclan, Parīzes stadionā, teātrī un sešās citās labi zināmās vietās pilsētā.
Jautājums: Cik spridzinātāju pašnāvnieku bija iesaistīti uzbrukumos?
A.: Uzbrukumos bija iesaistīti septiņi spridzinātāji pašnāvnieki, un vienu no viņiem nošāva policija.
J: Kas bija uzbrukumu līderis un kas ar viņu notika?
Atbildes: Uzbrukumu līderis bija beļģu terorists Abdelhamids Abaaoud, kurš tika nogalināts policijas reidā 18. novembrī.
Meklēt