Charlie Hebdo uzbrukums (2015) — notikumi, cēloņi un sekas

2015. gada 7. janvārī aptuveni plkst. 11.30 pēc Viduseiropas laika (plkst. 10.30 UTC) trīs maskējušies kaujinieki, bruņoti ar Kalašņikova šautenēm, šauteni un raķešmetēju, iebruka Francijas satīriskā žurnāla Charlie Hebdo galvenajā mītnē Parīzē. Viņi nošāva un nogalināja 12 cilvēkus, tostarp Charlie Hebdo darbiniekus un divus Francijas Valsts policijas darbiniekus, un ievainoja vēl 11 cilvēkus. Nigērā tika dedzinātas baznīcas un automašīnas, protestējot pret Muhameda attēlu uz Charlie Hebdo vāka.

Bruņotie uzbrucēji iegāja ēkā un sāka šaut no automātiskajiem ieročiem, kliedzot "Allahu Akbar". Uzbrukuma laikā tika raidīti līdz 50 šāvieniem. Francijas policija uzskata, ka pēc vērienīgas cilvēku meklēšanas ir izdevies atrast uzbrucējus un pret viņiem tiek organizēta operācija. Sociālajā tīklā Twitter cilvēki pēc šaušanas izmantoja hashtagu #JeSuisCharlie, lai paustu atbalstu vārda brīvībai.

Notikumu hronika

Uzbrukums žurnāla birojam notika darba dienas laikā — darbinieki rīkoja redakcijas sēdi. Pēc šaušanas uzbrucēji aizbēga no notikuma vietas ar automašīnu. Tajā pašā dienā Parīzes aglomerācijas tuvumā notika arī citas vardarbības epizodes: viens policists tika nogalināts uz ielas, bet vēlāk saistīts terorista akts pārauga kā naudas izspiešana un sekojoša policijas meklēšana.

Uzbrucēji un motivācija

Pēc izmeklēšanas par uzbrukuma izdarītājiem tika atzīti brāļi Šerifs un Saīds Kuaši (Cherif un Saïd Kouachi), kuriem bija saiknes ar starptautiskām teroristiskām grupām, un vēlāk tika norādīta saikne ar Al-Qaeda in the Arabian Peninsula (AQAP). Vēlāk saistīts incidents, kurā nogalināta policiste un veikta veikala gūste, tika pieskaitīts Amedi Kulibali (Amedy Coulibaly), kurš deklarēja uzticību ISIS. Motīvs tika dēvēts par atriebību par Charlie Hebdo publicētajām karikatūrām, kas attēloja islāmisko pravieti Muhamedu.

Reakcijas un sabiedrības noskaņojums

Pēc uzbrukuma Francijā un citviet pasaulē notika plašas solidaritātes akcijas. 11. janvārī Parīzē notika plaša nacionāla mītiņa — "Marche républicaine", kurā piedalījās miljoniem cilvēku, tostarp daudzi valstu līderi. Internetā izplatījās hashtags #JeSuisCharlie, kas kļuva par simbolu par vārda brīvības un žurnālistu atbalstam. Tajā pašā laikā incidenti citviet — piemēram, Nigērā — raisīja vardarbīgas protestu izpausmes, tostarp baznīcu un automašīnu dedzināšanu, ko izraisīja sašutums par Charlie Hebdo karikatūrām.

Izmeklēšana, operācijas un tiesiskie rezultāti

Notika liela mēroga meklēšanas un speciālo operāciju sērija. Kuaši brāļi tika atrasti un nogalināti policijas operācijā Dammartin-en-Goële drukāšanas uzņēmumā, kur viņi bija slēpušies. Amedi Kulibali tika nogalināts policijas operācijā, kas atbrīvoja gūstekņus Parīzes Žida pārtikas veikalā (Hyper Cacher). Kopumā uzbrukumos un saistītajos incidentos gāja bojā vairākas personas, kā arī vairākas tika ievainotas.

Gadskaitļi un izmeklēšanas rezultāti izraisīja plašu tiesvedību pret personām, kuras it kā palīdzēja uzbrucējiem. 2020. gadā Francijā notika plašs prāvā pret vairākiem apsūdzētajiem, kas tika vainoti līdzdalībā plānošanā, loģistikā vai atbalsta sniegšanā. Daudzos gadījumos tiesas piesprieda bargas sodu sankcijas; tas pats uzbrukuma līderiem piemērojams nebija, jo viņi gāja bojā operācijās.

Politiskās un drošības sekas

Uzbrukums izraisīja stingrāku drošības politiku Francijā: tika pastiprinātas valsts drošības struktūras, iekšlietu pasākumi un antiterorisma likumdošana. Valdība ieviesa pastiprinātu novērošanu un palielināja drošības budžetu. Notikums arī atkal aktivizēja diskusijas par radikalizācijas problēmām, iebraucēju un imigrācijas politiku, kā arī par robežkontroles un izlūkošanas sadarbību Eiropā.

Kultūras un sabiedriskās debates

Uzbrukums izraisīja plašu diskusiju par vārda brīvību, satīru un atbildību. Daļa sabiedrības un žurnālistu uzsvēra nepieciešamību aizstāvēt tiesības publiski ironizēt un kritizēt reliģijas un varu, kamēr citi brīdināja par provokatīvu publicitāti, kas var radīt sabiedrisku spriedzi un vardarbību. Tāpat parādījās diskusijas par to, kā sabiedrība var vienlaikus aizsargāt tiesības uz izteiksmi un novērst naida runu vai diskrimināciju.

Ilgtermiņa ietekme

Charlie Hebdo uzbrukums palika par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu teroraktiem Francijas vēsturē un ietekmēja gan politiku, gan sabiedrības attieksmes ilgtermiņā. Tas veicināja jaunu uzmanību radikalizācijas novēršanai, drošības sadarbībai starp valstīm un plašākām diskusijām par multikulturālismu, reliģisko saikņu harmoniiju un mediju atbildību. Tāpat notikums atstāja dziļu iespaidu uz žurnālistikas kopienu, kuras drošība un brīvība kļuva par centrālu jautājumu.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas notika 2015. gada 7. janvārī Parīzē?

J: Kā uzbrucēji uzbrukuma laikā bija bruņoti?

Jautājums: Cik cilvēku tika ievainoti uzbrukuma laikā Charlie Hebdo galvenajai redakcijai?

J: Kāds bija iemesls protestiem Nigērā?

J: Kāda bija uzbrucēju uzvedība uzbrukuma laikā Charlie Hebdo galvenajai mītnei?

Vai Francijas policija uzbrucējus notvēra?

J: Kāds hashtags pēc uzbrukuma kļuva populārs Twitter tīklā?

Meklēt pēc burta