Čeļabinskas meteors 2013 Krievijā — definīcija, notikums un sekas

Čeļabinskas meteors (jeb 2013. gada Krievijas meteors) notika 2013. gada 15. februārī virs Čeļabinskas, Krievijā, aptuveni plkst. 9.13. Čeļabinska atrodas netālu no Urālu kalniem.

Meteors pārvietojās ar ātrumu aptuveni 18 km/s (40 000 mph), tas pārlidoja pāri Urālu dienvidu reģionam un eksplodēja gaisā virs Čeļabinskas apgabala. Sprādziens notika aptuveni 15 līdz 25 km (10 līdz 15 jūdžu) augstumā virs zemes.

Kopējā izdalītā enerģija bija līdzvērtīga gandrīz 500 kilotonām TNT (2,1 PJ), kas ir 20-30 reižu spēcīgāka par Hirosimā un Nagasaki uzspridzinātajām atombumbām. Meteors bija ievērojami mazāks par objektiem, kurus pašlaik izseko kosmosa objektu zinātnieki, un tas netika atklāts pirms nokļūšanas atmosfērā.

Aptuveni 1500 cilvēku guva ievainojumus, galvenokārt no trieciena viļņa izsisto logu stikliem; ziņots, ka divu cilvēku stāvoklis bija smags. Sprādziens un triecieni rezultātā sešās reģiona pilsētās tika bojātas līdz 3000 ēku. Meteors radīja žilbinošu gaismu, kas bija pietiekami spilgta, lai dienas gaišajā laikā Čeļabinskā mestu ēnas un būtu redzama līdz pat Kazahstānai. Aculiecinieki izjuta arī spēcīgu karstumu, ko radīja uguns lode.

Čeļabinskas meteors ir lielākais objekts, kas kopš 1908. gada Tunguskas notikuma ir nonācis Zemes atmosfērā, un vienīgais šāds notikums, kas ir izraisījis lielu skaitu ievainoto.

Paredzētā aptuveni 50 metrus augstā asteroīda 2012 DA14 tuvošanās notika aptuveni 15 stundas vēlāk. Sodanklē Ģeofizikālā observatorija, NASA, Krievijas avoti un Eiropas Kosmosa aģentūra norādīja, ka abi notikumi nav saistīti, jo to trajektorijas bija atšķirīgas.

Nav ziņots par nāves gadījumiem. Tas nav saistīts ar asteroīdu, kas tajā dienā arī atradās netālu no Zemes.

Papildus informācija un skaidrojums

Notikums radīja plašu interesi gan sabiedrībā, gan zinātniskajā kopienā. Lai labāk saprastu, kas notika, un kāpēc notikums radīja tik lielu postu, jāpievērš uzmanība vairākām būtiskām detaļām:

• Izcelsme un izmēri: Meteoroīda precīzie izmēri un masa ir novērtēti ar kļūdas robežām. Lielākā daļa novērtējumu liecina, ka sākotnējais diametrs bija laika gaitā sadalījies, taču pirms ietekmes tas varēja būt aptuveni desmitiem metru (vērtējumi parasti min ap ~17–20 m), ar masu, kas tiek aplēsta kilometru reizēs—tas gan var atšķirties atkarībā no avota. Mazāki fragmenti sadalījās atmosfērā, radot spožu gaismas izlādi un spēcīgu trieciena viļņu.
• Enerģija un sprādziena augstums: Izdalītā enerģija ir novērtēta aptuveni 400–500 kilotonu TNT apmērā (ap 1,7–2,1 PJ), taču dažādas analīzes var dot nedaudz atšķirīgus skaitļus. Sprādziena augstums tiek novērtēts aptuveni 15–30 km virs zemes — atkarībā no metodēm (infrasound, radar novērojumi un videokadri) noteikumi var atšķirties.
• Ierobežota agrīna detektēšana: Meteors netika atklāts pirms iekļūšanas atmosfērā galvenokārt tāpēc, ka tas bija salīdzinoši mazs un tuvojās no Saules virziena — tas sarežģīja detektēšanu ar daudzām optiskajām un zemes bāzes teleskopu sistēmām. Šis notikums parādīja, cik grūti ir savlaicīgi pamanīt nelielas, bet bīstamas kosmiskas daļiņas.

Bojājumi, upuri un reakcija

Visizplatītākie ievainojumu iemesli bija triecienvilnis, kas izsita logu stiklus un nokāra skardas, kā arī mazāku fragmentu sadalīšanās. Tā kā sprādziens notika dienas laikā, daudzi cilvēki skatījās debesis un ziņoja par ļoti spožu gaismas uzplaiksnījumu un skaļu troksni. Kopējais ēku bojājumu skaits dažādās atskaitēs tika minēts līdz vairākām tūkstošiem; viesuļi un vietējā pašvaldība veica avārijas remontdarbus un nodrošināja pagaidu pajumtes iedzīvotājiem, kuru mājas tika bojātas.

Atrastie fragmenti un muzeju materiāli

Pēc notikuma reģionā tika atrasti vairāki meteorīta fragmenti. Daži fragmenti tika atrasti piekrastes un ezeru ledus iegruvumos, un tie tika apkopoti, analizēti un identificēti kā Čeļabinskas meteorīta atliekas. Fragmentu masas ir dažādas — no gramveida gabaliņiem līdz lielākiem fragmentiem, kas palīdzēja noteikt sastāvu un citu materiālu raksturojumu.

Zinātniskie pētījumi un seku izvērtējums

Zinātnieki izmantoja videoierakstus, satelīta datus, infrasound signālus un seismiskos mērījumus, lai rekonstruētu meteoroīda trajektoriju, sprādziena augstumu un izdalīto enerģiju. Analīzes parādīja, ka notikums bija vērtīgs avots, lai uzlabotu modeļus par to, kā mazi ķermeņi sadalās atmosfērā un kādas var būt sekas cilvēku apdzīvotās teritorijās.

Starptautiskā reakcija sekmēja diskusijas par sadarbību kosmiskās briesmu novēršanā un par aizsardzības pasākumu uzlabošanu—gan izlūkošanas, gan civilās aizsardzības jomā. Pēc notikuma daudzas organizācijas aktualizēja nepieciešamību uzlabot agrīno brīdināšanu un palielināt mazu, Zemei tuvo astroīdu uzraudzību.

Saistība ar 2012 DA14

Kā minēts iepriekš, 2012 DA14 — aptuveni 50 metrus liels asteroīds — Zemes piegājienu veica aptuveni 15 stundas pēc Čeļabinskas notikuma. Starptautiskās aģentūras, tostarp Eiropas Kosmosa aģentūra un NASA, kā arī Krievijas iestādes ātri norādīja, ka abi notikumi nav saistīti, jo to trajektorijas un orbītas bija dažādas. Šis sakritības moments gan izraisīja plašu informācijas plūsmu un spekulācijas, taču zinātniskie dati skaidri atspēko tiešu saistību.

Nobeigums

Čeļabinskas meteors 2013. gadā bija nozīmīgs atgādinājums par to, ka pat salīdzinoši mazi kosmiskie objekti var izraisīt ievērojamas sekas, ja tie sadalās vai eksplodē virs apdzīvotas teritorijas. Notikums veicināja gan ekspertu, gan plašākas sabiedrības interesi par planētas aizsardzības jautājumiem, kā arī izraisīja pastiprinātas diskusijas par kosmisko novērošanas un brīdināšanas sistēmu pilnveidi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Čeļabinskas meteors?

Jautājums: Cik spēcīga bija sprādziena izdalītā enerģija?

Jautājums: Cik daudz cilvēku tika ievainoti šajā notikumā?

J: Cik tālu cilvēki varēja redzēt vai sajust šo notikumu?

J: Vai tas ir saistīts ar asteroīdu, kas tajā dienā atradās netālu no Zemes?

J: Vai šī notikuma dēļ bija kādi nāves gadījumi?

J: Kā šis notikums ir salīdzināms ar citiem līdzīgiem notikumiem, piemēram, Tunguskas 1908. gadā?

Meklēt pēc burta