Hasans Ruhani (Rouhani) — Irānas prezidents, jurists un diplomāts
Hasans Ruhani — Irānas prezidents, jurists un diplomāts; mēreni reformists un kodolsarunu vedējs, kurš solīja pilsoņu tiesību hartu, ekonomikas atveseļošanu un attiecību uzlabošanu ar Rietumiem.
Hasans Ruhani (persiešu val: حسن روحانی, tulkots arī Ruhani, Rohani, Rowhani; dzimis 1948. gada 12. novembrī kā Hassan Feridon حسن فریدون) ir Irānas politiķis, mudžahīds, jurists, akadēmiķis un diplomāts, kurš bija Irānas prezidents no 2013. līdz 2021. gadam. Viņš dzimis mazpilsētā Sorkehā Semnanas provincē un izglītību ieguvis gan šiītu teoloģijas semināros, gan tiesību un politikas jomā; savā karjerā viņš ir apvienojis garīgo autoritāti ar valsts pārvaldes pieredzi.
Kopš 1999. gada Ruhani ir Ekspertu asamblejas loceklis, kopš 1991. gada — Ekspediences padomes loceklis, kopš 1989. gada — Augstākās nacionālās drošības padomes loceklis, bet kopš 1992. gada viņš vadīja Stratēģisko pētījumu centru (Center for Strategic Research). Viņš ir bijis arī Islāma konsultatīvās asamblejas (Madžlisa) 4. un 5. sasaukuma priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs no 1989. līdz 2005. gadam.
Politiskā karjera un sarunu vadīšana
Ruhani ilgu laiku bija viens no Teherānas režīma centrālajiem birokrātiem, īpaši drošības un starptautisko attiecību jomā. Viņš vadīja Irānas sarunu delegāciju ar trim Eiropas valstīm — Apvienoto Karalisti, Franciju un Vāciju — par Irānas kodolprogrammu, vēlāk piedaloties plašākās starptautiskajās sarunās. Tāpat viņš vadīja domstarpību risināšanas institūcijas, izstrādāja stratēģiskus dokumentus un pārraudzīja diplomātiskos kontaktus, kas vēlāk kļuva par pamatu starptautiskajam procesam kodolprogrammas jautājumā.
Prezidentūras laiks (2013–2021)
2013. gada 7. maijā Ruhani oficiāli pieteicās prezidenta vēlēšanām, kas notika 2013. gada 14. jūnijā. Viņš solīja sagatavot "pilsoņu tiesību hartu", atjaunot ekonomiku, mazināt starptautisko izolāciju un uzlabot attiecības ar Rietumiem. Sākot balsu skaitīšanu, Ruhani ieguva ievērojamu pārsvaru un 15. jūnijā tika paziņots par uzvarētāju, pārspējot starp citu Mohammad Bagher Ghalibaf. Viņš stājās amatā 2013. gada 3. augustā.
Prezidentūras laikā Ruhani centās virzīt pragmatisku ārpolitiku, kas kulminēja 2015. gada kopīgajā visaptverošajā darbības plānā (JCPOA) ar pasaules lielvarām par Irānas kodolprogrammu, kas deva iespēju atvieglot starptautiskās ekonomiskās sankcijas. Taču daudzas no šīm atlaidēm vēlāk tika atjaunotas pēc ASV izstāšanās no vienošanās 2018. gadā, kas radīja spiedienu uz Irānas ekonomiku un politiku.
Ruhani tika pārvēlēts otrajam termiņam 2017. gadā. Prezidēšanas laikā viņš centās īstenot ekonomiskus un administratīvus reformu pasākumus, taču daudzos gadījumos šos centienus apturēja gan iekšējā opozīcija, gan ārējie ekonomiskie spiedieni. Viņa valdība arī saskārās ar kritiku par cilvēktiesību situāciju, ierobežojumiem medijiem un represijām pret protestētājiem — jautājumos, kas bieži šķīra reformistu un konservatīvo nometnes viedokļus.
Pēcpresidēra laiks un mantojums
Ruhani pabeidza prezidentūru 2021. gada augustā, kad amatu pārņēma Ebrahim Raisi. Viņa pārnese no izbēgtas starptautiskas izolācijas pie arī skaidri redzamiem ierobežojumiem — ekonomiskās problēmas, sankcijas un iekšpolitiskās pretrunas — paliks kā nozīmīga daļa viņa mantojuma. Viņš plaši pazīstams kā pragmatiskas ārpolitikas aizstāvis un mērena iekšpolitikas piekritējs, kura centieni panākt kompromisu starptautiskajos jautājumos un atvērtāku dialogu ar Rietumiem atrada gan atbalstītājus, gan pretinieku.
Ruhani turpina būt ietekmīga figūra Irānas politiskajā dzīvē kā eksperts, akadēmiķis un augstu amatu bijušais vadītājs, un viņa loma 2010. un 2010.–2020. gadu starptautiskajās sarunās par kodolprogrammu tiks atcerēta ilgstoši.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Hasana Ruhani pilns vārds?
A: Hasana Rouhani pilnais vārds ir حسن روحانی, tulkots arī Ruhani, Rohani, Rowhani; dzimis kā Hassan Feridon حسن فریدون.
J: Kad viņš ir dzimis?
A: Viņš ir dzimis 1948. gada 12. novembrī.
Kādus amatus viņš ir ieņēmis Irānas valdībā?
A.: Kopš 1999. gada viņš ir Ekspertu asamblejas loceklis, kopš 1991. gada - Ekspediences padomes loceklis, kopš 1989. gada - Augstākās nacionālās drošības padomes loceklis, kopš 1992. gada - Stratēģisko pētījumu centra vadītājs. Viņš bija arī Islāma konsultatīvās asamblejas (Majlis) 4. un 5. sasaukuma priekšsēdētāja vietnieks un Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs no 1989. līdz 2005. gadam.
Jautājums: Ko viņš solīja, ja tiks ievēlēts par prezidentu?
A: Ja viņu ievēlēs par prezidentu, viņš solīja sagatavot "pilsoņu tiesību hartu", atjaunot ekonomiku un uzlabot saasinātās attiecības ar Rietumiem.
J: Kad viņš reģistrējās prezidenta vēlēšanām?
A.: Viņš reģistrējās prezidenta vēlēšanām 2013. gada 7. maijā.
J: Kad viņš tika ievēlēts par prezidentu?
A: Viņš tika ievēlēts par prezidentu 2013. gada 15. jūnijā.
J: Kad sākās viņa pilnvaru termiņš?
A: Viņa pilnvaru termiņš sākās 2013. gada 3. augustā.
Meklēt