Liberāldemokrāti (Lielbritānija): vēsture, ideoloģija un politiskā loma

Liberāldemokrāti (Lielbritānija): partijas vēsture, ideoloģija un politiskā ietekme — no 1988. dibināšanas līdz ES atbalstam, ekoloģismam un lomas Pārstāvju palātā.

Liberāldemokrāti, bieži saīsināti - liberāldemokrāti, ir Apvienotās Karalistes centriskā politiskā partija, kas atbalsta liberālu politiku. Tā dibināta 1988. gada 2. martā, apvienojoties Liberāļu partijai, kas bija ietekmīga politiskā partija Lielbritānijā 19. un 20. gadsimtā, un Sociāldemokrātu partijai, kas 1981. gadā izveidojās no Leiboristu partijas. Abas partijas jau septiņus gadus bija strādājušas kopā.

Liberāldemokrāti stingri atbalsta Eiropas Savienību, kā arī ekoloģismu un atbalsta jaunas Lielbritānijas Pārstāvju palātas izveidi, kas tiktu ievēlēta proporcionālās pārstāvniecības kārtībā.

Partijai ir 18 no 650 vietām Pārstāvju palātā, 105 no 793 vietām Lordu palātā, 16 no 73 Lielbritānijas vietām Eiropas Parlamentā, 5 no 129 vietām Skotijas parlamentā un 1 no 60 vietām Velsas asamblejā. Līdz 2015. gada maija vispārējām vēlēšanām partija bija koalīcijas valdībā ar Konservatīvo partiju, un bijušais partijas līderis Niks Klegs bija premjerministra vietnieks.

Vēstures kopsavilkums

Partijas izveide 1988. gadā bija pielikums garai liberāļu tradīcijai Lielbritānijā un vēlākas atšķelšanās rezultātam Leiboristu rindās, kas radīja Sociāldemokrātisko partiju. Pirms pilnīgas apvienošanās abas grupas jau sadarbojās SDP–Liberal Alliance veidā, mēģinot piesaistīt vēlētājus, kas neidentificējās ar tradicionālajām lielajām partijām.

Pēc dibināšanas Liberāldemokrāti regulāri vadošo politisko spēku konkurencē ieņēma trešo vietu, iegūstot dažādos laikos ievērojamu balsu un vietu skaitu vietējā līmenī un dažos parlamentārajos reģionos. No 1999. līdz 2015. gadam partijai bija vairāki redzami līderi, tostarp Paddy Ashdown, Charles Kennedy, Menzies Campbell un Nick Clegg. Pēc 2010. gada vēlēšanām Liberāldemokrāti iekļuva koalīcijas valdībā ar Konservatīvo partiju, un šis periods būtiski ietekmēja partijas publisko tēlu un vēlēšanu rezultātus.

Ideoloģija un politiskās nostādnes

Liberāldemokrātu ideoloģija balstās uz sociālo liberalismu: kombināciju starp individuālajām brīvībām, sociālo taisnīgumu un tirgus ekonomikas elementiem. Galvenās politiskās nostādnes ietver:

• Proeuropeiskums un cieša sadarbība ar Eiropas institūcijām (partijas nostāja par ES bija nozīmīgs elements Brexit debatēs);
• Elektorālas reformas — aktīva atbalsta prakšu ieviešanai, kas palielinātu proporcionālu pārstāvniecību, tostarp preferences par alternatīvām vēlēšanu sistēmām;
• Civilās brīvības un cilvēktiesību aizsardzība, ieskaitot datu aizsardzību un vārda brīvību;
• Vides politika un ilgtspējīga attīstība — zaļākas ekonomikas un atjaunojamo energoresursu popularizēšana;
• Sociālā atbalsta pasākumi veselības aprūpē, izglītībā un vietējā attīstībā, līdzsvarojot tirgus efektivitāti ar sociālo drošību.

Politiskā loma un ietekme

Kaut arī Liberāldemokrāti tradicionāli nav bijuši Lielbritānijas dominējošā partija ņemot vērā pirmo pārvēlēšanas (first-past-the-post) sistēmu, tie bieži parādījās kā trešais lielākais spēks un divi galvenie brīži to ietekmē bija:

• Koalīcija 2010–2015 — partijas iekļūšana koalīcijā ar Konservatīvajiem deva tai varu ietekmēt valdības politiku (piemēram, reformas un budžeta lēmumi), taču arī radīja iekšējas un ārējas kritikas punktus, kas 2015. gada vēlēšanās noveda pie ievērojama mandātu zaudējuma.
• Publiskās politikas debates — Liberāldemokrāti ir spēruši soli demokrātijas un vēlēšanu sistēmas reformu virzienā, kā arī bijuši aktīvi debates par Eiropas integrāciju, brīvām tirgus iniciatīvām un cilvēktiesībām.

Būtiskie izaicinājumi un mantojums

Pēc koalīcijas laika partija saskārās ar lieliem zaudējumiem vēlēšanās, ko daļēji izraisīja pretrunīgas politiskas izvēles (piemēram, jautājums par augstskolu studiju maksām) un vēlētāju uzticības krišanās. Turklāt Brexit process mainīja politisko ainavu — kā pro-EU spēks Liberāldemokrāti centās pozicionēties par EU sadarbību, taču tas ne vienmēr nesaskaņojās ar plašākām vēlētāju noskaņām.

Mūsdienās partijas prioritātes ietver atjaunošanos un vēlētāju uzticības atgūšanu, akcentējot zaļas politikas, sociālas reformas, liberālas vērtības un ilgtermiņa atbalstu proporcionālai pārstāvniecībai. Partijas struktūra un lokālā klātbūtne paliek nozīmīga — Liberāldemokrāti joprojām vara panākt ietekmi vietējā līmenī, reģionālajos parlamentāros organos un kā koalīcijas potenciāls, ja tiks mainītas vēlēšanu sistēmas.

Organizācija un atbalstītāji

Partijai ir federāla organizatoriskā struktūra ar centrālo vadību, reģionālajiem atzariem un jauno biedru organizācijām. Jauniešus un studentus parasti pulcē partijas jaunatnes grupa, kas darbojas aktīvi vietējā politiskajā dzīvē. Liberāldemokrātu vēlētāju bāze parasti ir koncentrēta vietējās pašvaldībās un reģionos, kur partijai ir izveidots stabils atbalsts, īpaši tajos apgabalos, kur vēlētāji ir orientēti uz liberālām un proeuropeiskām vērtībām.

Kopumā Liberāldemokrāti ir bijuši nozīmīgs faktors Lielbritānijas politiskajā spektrā — sevišķi tādā ziņā, ka tie regulāri virza diskusiju par vēlēšanu reformu, cilvēktiesībām un Eiropas sadarbību, pat ja pēc balsu sadalījuma sistēmas ierobežojumiem to parlamentārā ietekme atsevišķos brīžos ir bijusi ierobežota. Pēc 2015. gada zaudējumiem partija strādā pie reputācijas atjaunošanas un politiskā profila nostiprināšanas nākotnei.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir liberāldemokrāti?

J: Kad tā tika dibināta?

J: Kādas ir to galvenās nostādnes?

Jautājums: Cik vietu dažādos parlamentos viņiem ir?

J: Kas bija viņu bijušais līderis?

J: Kur vēlēšanās viņi parasti saņem visvairāk balsu?

J: Kas visbiežāk ir grupas dalībnieki?

Meklēt pēc burta