Īrijas republikāņu armija
Īrijas republikāņu armija jeb IRA radās no Īrijas republikāņu brālības un cīnījās pret britu armiju, lai Īrijas Neatkarības kara laikā panāktu brīvību Īrijai. Britu armija bija iebrukusi Īrijā jau agrāk, okupējot Ulsteru, un pēc tam iebruka Dublinā, pēc kāda laika, kad IRA bija cīnījusies, Īrijas sala tika sadalīta, un Īrijas Republika kļuva neatkarīga, IRA sadalījās, un dažas tās daļas bija iesaistītas cīņās Ziemeļīrijā, ko sauca par "nemieriem". Sākotnējā IRA tagad tiek dēvēta par n Óglaigh na hÉireann. Savukārt pārējās IRA ir izmantojušas partizānu taktiku, lai panāktu vienotu Īriju, kas būtu brīva no britu varas.
Šona Hogana lidojošā kolonna Neatkarības kara laikā.
Sākotnējā IRA
Īrijas republikāņu armija (īru: Óglaigh na hÉireann) tika izveidota, apvienojoties daļai Īru brālības ar savienības Īrijas pilsoņu armijas miliciju pēc 1916. gada Lieldienu sacelšanās.
Pēc tam, kad Īrijas parlaments 1919. gadā vienpusēji pasludināja neatkarību, IRA turpināja karu pret britu okupāciju tā sauktajā Īrijas neatkarības karā. Tas beidzās 1921. gadā, kad tika parakstīts Angloīrijas un Īrijas līgums, ar kuru sala tika sadalīta Īrijas Republikā un Ziemeļīrijā. Līguma parakstīšana izraisīja IRA šķelšanos starp tiem, kas bija pret līgumu, un tiem, kas bija par līgumu. Tas noveda pie ļoti sīva pilsoņu kara, kurā bijušie draugi un pat ģimenes locekļi nostājās dažādās pusēs. IRA zaudēja pilsoņu karu, taču grupa nepazuda un turpināja cīnīties pret Lielbritāniju.
Problēmas
Pagājušā gadsimta 30. gados kreisā grupa guva zināmus panākumus Ziemeļīrijas katoļu un protestantu šķelšanās pārvarēšanā[] . IRA vadības atteikšanās sadarboties šajā virzienā izraisīja vēl lielāku šķelšanos. Frenks Raiens vadīja daļu Kongresa grupas pēc Spānijas, kur viņi piedalījās Spānijas pilsoņu karā pret ģenerāli Francisko Franko. . []
Brutālā policijas rīcība pret Ziemeļīrijas pilsoņu tiesību kustību un lojālistu paramilitāro grupējumu uzbrukumi 1967. gadā atgriezās IRA uzmanības lokā. Tajā laikā un līdz pat 80. gadu beigām Ziemeļīrijas katoļi atradās juridiskā vakuumā un bija de facto pakļauti oficiālo Lielbritānijas atbalstīto ziemeļīriešu-protestantu policijas spēku un paramilitāro grupu kaprīzēm[] . Atklāta vardarbība līdz pat slepkavībām, spīdzināšana, atklāta kriminālvajāšana, nomelnošana un izslēgšana no kvalificētas apmācības un valsts amatiem Ziemeļīrijas katoļiem bija normāla parādība gadiem ilgi[] . IRA ieguva lielas daļas katoļu iedzīvotāju atbalstu, un tai gandrīz bija "aizsargājošās varas" statuss. Arī daži īru izcelsmes amerikāņi atbalstīja vardarbību.
Sešdesmitajos gados pastāvēja atšķirības starp militāristu un uz marksisma teoriju orientētiem ierēdņiem, kas bija orientēti drīzāk uz marksisma teoriju. Tā rezultātā 1969. gadā notika atkārtota sadalīšanās Pagaidu Īrijas republikāņu armijā PIRA un "oficiālajā" grupā OIRA, kas ir spēcīgi pilsonisko tiesību kustībā orientēta. IRA "oficiālais" spārns formāli nekad netika likvidēts, bet de facto kopš aptuveni 1980. gada vairs nav aktuāls. Astoņdesmitajos gados mainījās Pagaidu IRA vadība, dienvidu veterānu vietā galvenajos amatos nomainot jaunākus aktīvistus no Ziemeļīrijas. Sinn Féin vadībā stājās Gerijs Adamss, partija nepārprotami nostājās kreisajā pusē. Viņš 1993. gadā kopīgi ar sociāldemokrātiem Džonu Hjūmu (John Hume) ierosināja miera procesu, 1994. gada augustā IRA vienpusēju pamieru, kas bija priekšnoteikums Lielās piektdienas vienošanās izveidei. Neraugoties uz pamieru, IRA turpināja aktīvi darboties, lai gan vairs necīnījās.
Pēdējā kara laikā saglabājās tikai divas nelielas atdalījušās grupas: Īstā IRA un IRA "Turpinājums". Kad 1998. gada augustā Ziemeļīrijas pilsētā Omagā automašīnā uzspridzinātā bumba uzbruka atdalītajai grupai, ko dēvē par "Īsto IRA", tika nogalināti 29 cilvēki. 2005. gada 28. jūlijā beidzās IRA bruņotā karadarbība. "Visiem IRA kareivjiem ir dots rīkojums nolikt ieročus," teikts IRA dienas paziņojumā, un turpināja: "Mēs uzskatām, ka tagad ir alternatīvs ceļš, (...) britu valdīšanai mūsu valstī beigas." 2005. gada 26. septembrī atbruņošanās komisijas vadītājs, kanādiešu ģenerālis Džons de Častelains, paziņoja par pilnīgu IRA atbruņošanos. Ieroču iznīcināšanā piedalījās divi mācītāji, viens no katoļiem, otrs no protestantiem, kā pierādījumu netika atļauts uzņemt fotogrāfijas vai video. Gerijs Adamss 2005. gada 29. oktobrī paziņoja, ka IRA kampaņa ir "nepārprotami beigusies".
Jautājumi un atbildes
Jautājums: No kurienes radās Īrijas republikāņu armija?
A: Īrijas republikāņu armija jeb IRA radās no Īrijas republikāņu brālības.
J: Kāds bija Īrijas republikāņu armijas mērķis?
A: Īrijas republikāņu armija cīnījās pret Lielbritānijas armiju, lai Īrijas neatkarības karā panāktu brīvību Īrijai.
Jautājums: Kas notika pēc tam, kad IRA cīnījās un Īrijas Republika kļuva neatkarīga?
A: Pēc IRA kaujām Īrijas sala tika sadalīta, un Īrijas Republika kļuva neatkarīga.
Vai IRA turpināja pastāvēt pēc tam, kad Īrijas Republika kļuva neatkarīga?
A: Jā, IRA sadalījās, un dažas tās daļas bija iesaistītas cīņās Ziemeļīrijā, ko sauca par "nemieriem".
J: Kāds ir sākotnējās IRA pašreizējais nosaukums?
A.: Sākotnējā IRA tagad saucas par n Óglaigh na hÉireann.
J: Kādu taktiku izmantoja otra IRA, lai panāktu vienotu Īriju, kas būtu brīva no britu varas?
A.: Lai panāktu vienotu Īriju, kas ir brīva no britu varas, citi IRA izmantoja partizānu taktiku.
J: Kāda ir īru valodas frāzes ná Óglaigh na hÉireann nozīme?
A: Īru valodas frāzes ná Óglaigh na hÉireann nozīme ir "Īrijas karavīri".
