Lieldienu sacelšanās
Lieldienu sacelšanās bija sacelšanās Dublinā, Īrijā, 1916. gada Lieldienās. Tā sākās 1916. gada 24. aprīlī un beidzās 1916. gada 29. aprīlī. To īstenoja Īrijas republikāņu brālības biedri un Īrijas pilsoņu armijas locekļi. Tas notika, lai protestētu pret britu varu Īrijā.
Sākumā īri bija plānojuši, ka pilsētai uzbruks lielāks skaits vīru. Taču, atgriežoties no Vācijas, tika sagūstīts kāds sers Rodžers Kesments ar ieročiem, un īriem bija ļoti maz ieroču. Rezultātā sacelšanās piedalījās tikai aptuveni 1250 vīru. No tiem aptuveni 300 ieradās Dublinas Galvenajā pasta centrā (GPO), kuru vadīja Pádraig Pearse un James Connolly. Citas grupas ieņēma dažādas pilsētas daļas, piemēram, St. Stephen's Green, Shelbourne Hotel, Boland's Mills un Jacobs Factory. Sākumā briti Lieldienu svētku dēļ nekādus pretestības pasākumus neuzsāka, taču drīz vien Dublinā ieradās arvien vairāk britu, lai cīnītos pret īriem.
Lielākās kaujas notika pie Bolands Mills, kur Ēamons de Valera lika saviem vīriem apšaudīt britu karavīrus, kurus sauca par šervudas mežsargiem, kamēr tie bija piestājuši pilsētā. Apšaudēs šeit tika nogalināti aptuveni 200 cilvēku un vēl vairāki tika ievainoti. Liela kauju daļa notika arī Svētā Stefana Zaļajā laukumā, kur īri zaudēja daudz vīru. Pēc sešām dienām īri bija noguruši, un tos apšaudīja milzīgi artilērijas lādiņi, kas bija uzmontēti uz britu kuģa HMS Helga. Ģenerālpasts tika smagi ievainots, un drīz vien īri kapitulēja. Pēc sacelšanās sešpadsmit īru līderus nošāva.
Briti atzina, ka īru apšaudē zaudēja 155 vīrus un 200 tika ievainoti. Īru nemiernieki zaudēja vismaz 70 vīrus un vairāk nekā 1000 no viņiem tika ievainoti. Krustugunīs tika nogalināti arī vismaz 100 Īrijas pilsoņi. Pēc sacelšanās Dublinas stāvoklis bija ļoti slikts, un vairāki simti cilvēku bija nogalināti.
Pēc sacelšanās
Pēc Lieldienu sacelšanās konflikta sacelšanās vadoņi tika tiesāti britu tiesās un notiesāti uz nāvi. Četrpadsmit no tiem britu karavīri izpildīja nāvessodu Kilmainhemas cietumā Dublinā. Ieslodzīto acis tika aizsietas ar aizsietām plīvuriem, un viņi tika nošauti. Viņu vidū bija arī vadoņi Patriks Pērss un Džeimss Konolijs. Vēl viens līderis Tomass Kents vēlāk tika nošauts Korkā, Īrijā. Rodžeru Kesementu pakāra Londonā, Anglijā.
Sākumā Dublinas iedzīvotāji bija apjukuši un dusmīgi, jo daudzi bija gājuši bojā un pārtikas piegādes bija pārtrauktas. Taču pēc tam, kad briti nošāva vadoņus, daļa īru sāka viņiem sekot un atbalstīt viņus, līdzjūtot simpātijas viņu lietai. Lieldienu sacelšanās bija galvenais iemesls Īrijas Republikas izveidošanai un Īrijas Neatkarības karam.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Lieldienu sacelšanās?
A: Lieldienu sacelšanās bija sacelšanās Dublinā, Īrijā, 1916. gada Lieldienās. To īstenoja Īrijas republikāņu brālības biedri un Īrijas pilsoņu armijas locekļi, lai protestētu pret Lielbritānijas varu Īrijā.
J: Kad tas notika?
A: Lieldienu sacelšanās sākās 1916. gada 24. aprīlī un beidzās 1916. gada 29. aprīlī.
Jautājums: Cik cilvēku piedalījās sacelšanās?
A: Sākotnēji īri bija plānojuši, ka uzbrukumā piedalīsies lielāks skaits cilvēku, taču, tā kā sers Rodžers Kesments tika sagūstīts ar ieročiem, sacelšanās piedalījās tikai aptuveni 1250 cilvēku.
J: Kas viņus vadīja kaujā?
A: Pádraig Pearse un James Connolly vadīja viņus kaujā pie Vispārējā pasta (GPO) Dublinā. Citas grupas vadīja Ēamons de Valera, kurš lika saviem vīriem atklāt uguni uz britu karavīriem, kurus sauca par šervudas mežabrāļiem, kamēr tie bija izkāpuši pilsētā.
Jautājums: Cik daudz cilvēku gāja bojā kauju laikā?
A: Cīņu laikā tika nogalināti aptuveni 200 cilvēki un vēl vairāki tika ievainoti. Īru nemiernieki zaudēja vismaz 70 vīrus un vairāk nekā 1000 bija ievainoti, bet tika nogalināti arī 100 Īrijas pilsoņi.
J: Kas notika pēc sešu dienu kaujām?
A: Pēc sešu dienu ilgām kaujām HMS Helga ar lielgabaliem apšaudīja General Post Office, kas nodarīja lielus postījumus, un drīz pēc tam īri padevās. Pēc kapitulācijas sešpadsmit līderus arī nošāva.
J: Kas notika ar Dublinu pēc sacelšanās?
A: Pēc sacelšanās Dublina tika smagi izpostīta, un vairāki simti cilvēku gāja bojā vai tika ievainoti no abu pušu savstarpējās apšaudes vai apšaudes kaujas laikā.
