Harijs S. Trūmens — 33. ASV prezidents (1945–1953): biogrāfija un lēmumi
Harijs S. Trūmens — 33. ASV prezidents: detalizēta biogrāfija un analīze par lēmumiem — atombumbas lietošana, Eiropas atjaunošana, Aukstā kara sākums un Korejas karš.
Harijs S. Trumens (Harry S. Truman, 1884. gada 8. maijs – 1972. gada 26. decembris) bija 33. ASV prezidents no 1945. līdz 1953. gadam. Viņš kļuva par prezidentu 1945. gada aprīlī, kad prezidenta amatā nomira Franklins D. Rūzvelts, un pabeidza Rūzvelsta ceturto termiņu. Trūmens nāca no Salīsbērī (Misūri štats), bija veterāns Pirmā pasaules kara gados un iepriekš strādāja kā vietējais politiķis, grāmatvedis un ASV senators no Misūri.
Agrākā dzīve un politiskā karjera
Trūmens dzimis lauku ģimenē un ieguva vienkāršu, praktisku izglītību. Pēc militārās dienesta Pirmajā pasaules karā viņš atgriezās Misūri un iesaistījās vietējā politikā. 1935. gadā viņš kļuva par ASV senatoru; senātā viņš ieguva reputāciju kā pragmatisks komisiju vadītājs, kas cīnījās pret korupciju un uzmanīgi vērtēja militārās izdevumus.
Svarīgākie ārpolitikas lēmumi
Trūmena prezidentūras laikā tika pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi, kas veidoja pēckara pasaules karti. Starp galvenajiem bija:
- lēmums par atombumbu izmantošanu pret Japānu (Hirošima un Nagasaki 1945. gada augustā), kas paātrināja Otrā pasaules kara beigas un radīja ilgstošas debates par kodolieroču ētiku un drošību;
- atjaunošanas un palīdzības iniciatīvas Eiropai pēc kara, kas vēlāk izpaudās arī caur ekonomiskās atjaunošanas programmām, lai stiprinātu Rietumu Eiropas ekonomiku un novērstu politisko vakuumu — par to skatīt Eiropas atjaunošanu, kas bija viens no svarīgākajiem posmiem pēckara politikā;
- Aukstā kara sākums — Trūmens formulēja ASV nostāju pret padomju ekspansiju, tostarp ieviesa Trūmena doktrīnu, kas paredzēja atbalstu valstīm pret komunistisku ietekmi; šī pieeja iezīmēja ilgstošu konfrontāciju starp Rietumiem un Padomju Savienību (ārpolitikas stratēģijas pamatā);
- ASV iesaistīšanās Korejas karā (1950–1953), kas bija pirmais nozīmīgais bruņotais konflikts Aukstā kara kontekstā un demonstrēja ASV gatavību militāri reaģēt pret komunisma izplatīšanos.
Iekšpolitika — ekonomika, pilsoniskās tiesības un "Fair Deal"
Trūmena iekšlietu politika bija vērsta uz ekonomikas stabilizāciju pēc kara un sociālajiem jautājumiem. Viņš izvirzīja plašāku programmu ar nosaukumu "Fair Deal", kuras mērķis bija paplašināt jaunā kursa sociālās programmas: veselības aprūpes pieejamība, minimālās algas paaugstināšana, mājokļu būve un labāka sociālā drošība. Daudzi no šiem mērķiem sastapās ar Kongresa pretestību, taču tika īstenotas vairākas nozīmīgas reformas.
1964. gadā nav tiešas saistības ar Trūmenu — bet būtiski ir pieminēt Trūmena 1948. gada lēmumu ar izpildrīkojumu Nr. 9981, kas lika pamatus ASV bruņoto spēku desegregācijai un bija nozīmīgs solis pilsonisko tiesību virzienā.
Prezidentūras izcilākie notikumi
- 1947. gada Trūmena doktrīna — politiska un finansiāla palīdzība Grieķijai un Turcijai, lai novērstu komunisma izplatīšanos.
- Marshall plāna atbalsts un īstenošana — plašs ekonomiskās palīdzības plāns Eiropai pēc kara (saistīts ar Eiropas atjaunošanu, kas palīdzēja atjaunot ekonomiku un stabilizēt politiku).
- 1948. gada prezidenta vēlēšanas — Trūmena uzvara pret gaidāmo pretendentu un slavenais virsraksts "Dewey Defeats Truman" ilustrē viņa negaidīto panākumu sabiedriskajā un politiskajā arēnā.
- Ķermeņa iekļaušana pilsonisko tiesību kustībā — Trūmens atbalstīja civiltiesību uzlabošanu, un viņa lēmumi papildināja vēlākās reformas šajā jomā.
Korejas karš
Korejas karš (1950–1953) bija viens no Trūmena prezidentūras lielākajiem izaicinājumiem. Pēc Ziemeļkorejas iebrukuma dienvidā Trūmens, sadarbojoties ar ANO, pieņēma lēmumu nosūtīt ASV spēkus, lai atbalstītu Dienvidkoreju. Karš parādīja aukstā kara polarizāciju un radīja ilgtermiņa militāru klātbūtni Korejas pussalā. Konflikts galu galā beidzās ar pamieru 1953. gadā, bet bez skaidra miera līguma.
Pēcpresidenci un mantojums
Pēc zaudējuma 1952. gada vēlēšanās Trūmens aizgāja no Baltā nama un atgriezās Misūri. Viņš rakstīja memuārus, aktīvi komentēja publiskos jautājumus un palika respektēta, ja reiz nereti viņa popularitāte publiskajā telpā bija svārstīga. Mūsdienās Trūmens tiek vērtēts kā prezidents, kurš pieņēma grūtus, izšķirošus lēmumus pēckara gados, nostiprināja ASV lomu pasaules politikā un sāka procesus, kas ilgtermiņā ietekmēja gan ārpolitiku, gan iekšpolitiku.
Personiskā ziņā bieži tiek pieminēts viņa vidējais iniciāļa "S" raksturs — tas oficiāli neprasa pilnu vārdu, bet simbolizē cieņu pret ģimenes tradīcijām (daudzos avotos min, ka tas ir godinājums abu vectēvu vārdam). Trūmens mira 1972. gada 26. decembrī, un viņa mantojums joprojām ir plaši analizēts vēsturnieku un politikas pētnieku vidū.
Agrīnie gadi
Harijs S. Trumens piedzima 1884. gada 8. maijā Lamarā, Misūri štatā. Trumana vārda sākumburtam S nav nozīmes.
Trumens uzauga Neatkarīgajā, Misūri štatā. Viņš 12 gadus dzīvoja kā Misūri lauksaimnieks.
1892. gada prezidenta vēlēšanas notika, kad Trumenam bija astoņi gadi. Viņš vēlējās, lai uzvar Grovers Klīvlends, demokrāts, kurš bija tāds pats kā Trumana ģimene. Grovers Klīvlends uzvarēja.
1917. gadā Trumens iestājās ASV armijā. Pirmajā pasaules karā viņš devās uz Franciju un kļuva par kapteini lauka artilērijā.
Trumens 1919. gadā aizgāja no armijas. Tajā pašā gadā viņš apprecējās ar Elizabeti Virdžīniju Volisu. Viņš Kanzassitijā atvēra apģērbu veikalu.
1924. gada 17. februārī Besai piedzima meitiņa, kurai deva vārdu Mērija Margareta Trūmena.
Trumanu kāzu diena
Politiskā dzīve
Trumens aktīvi darbojās Demokrātu partijā. 1922. gadā viņš tika ievēlēts par Džeksonas apgabala tiesas tiesnesi.
Divus gadus vēlāk Trumens zaudēja nākamajās apgabala tiesneša vēlēšanās. Tomēr 1926. gadā viņš atkal tika ievēlēts par apgabala tiesnesi.
1934. gadā Trumenu ievēlēja par Misūri senatoru. Viņš kļuva par Starpvalstu tirdzniecības komitejas locekli. Viņš bija arī dzelzceļa drošības apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks.
1940. gadā Trumens kandidēja uz atkārtotu ievēlēšanu Senātā. Vispirms viņam primārajās vēlēšanās bija jāuzvar cits demokrāts, gubernators Loids Stārks. Sākotnējās vēlēšanas izšķīra, kurš no demokrātiem galīgajās vēlēšanās novembrī tiksies ar republikāņu kandidātu.
Gan prezidents Franklins Rūzvelts, gan Sentluisas mērs Bernards Dikmans vēlējās Starka uzvaru. Trumenam bija grūti iegūt naudu. Lielākā daļa cilvēku domāja, ka viņš zaudēs. Tomēr aptuveni mēnesi pirms pirmreizējām vēlēšanām dzelzceļnieku arodbiedrības paziņoja, ka vēlas, lai uzvar Trumans. Pēc tam, divas dienas pirms priekšvēlēšanu dienas, arī Bernards Dikmans paziņoja, ka vēlas, lai uzvar Trumans.
Trumens uzvarēja ar aptuveni 8000 balsu pārsvaru. Viņš uzvarēja arī novembrī notikušajās vēlēšanās.
Tramans kļuva par komitejas vadītāju, kas pārbaudīja, cik daudz naudas ASV tērē aizsardzībai Otrā pasaules kara laikā. Viņš atklāja miljardiem dolāru lielus izdevumus, kas, pēc viņa domām, bija nelietderīgi un kurus varētu samazināt no ASV tēriņiem. Trumens atbalstīja Rūzvelta vadību karā, taču vēlējās panākt, lai valdība mazāk izšķērdētu un efektīvāk darbotos. Viņš kļuva plaši pazīstams ar to, ka vadīja šo komiteju.
1944. gadā prezidents Rūzvelts atkal kandidēja uz pārvēlēšanu. Rūzvelta veselības stāvoklis bija slikts, un viņam vairs nebija daudz laika dzīvot. Demokrātu partija saprata, ka par nākamo ASV prezidentu var kļūt jebkurš, ko viņi izvēlēsies par viceprezidentu. (ASV valdībā prezidenta nāves gadījumā par jauno prezidentu automātiski kļūst viceprezidents.)
Rūzvelta bijušais viceprezidents Henrijs Voliss (Henry A. Wallace) netika izvēlēts, jo viņam bija draudzīga attieksme pret Padomju Savienību, kuru daudzi uzskatīja par diktatūru. Rūzvelts vēlējās, lai viņa viceprezidents būtu Tramans, un Tramans tika izvēlēts.
Viņi uzvarēja vēlēšanās, un Rūzvelts sāka savu ceturto prezidenta pilnvaru termiņu. 1945. gada 12. aprīlī, neilgi pēc savas ceturtās inaugurācijas, Franklins Delano Rūzvelts nomira. Trumens kļuva par prezidentu.
Rūzvelta/Trumana plakāts no 1944. gada
Prezidentūra
Par kļūšanu par prezidentu Trumens teica: Trumens teica: "Man likās, ka mēness, zvaigznes un visas planētas ir kritušas pār mani."
Trumens bija kļuvis par prezidentu Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos. Kamēr Trumans bija viceprezidents, Rūzvelts viņam neko daudz nestāstīja par Otro pasaules karu. Tajā laikā cilvēki neuzskatīja viceprezidenta amatu par svarīgu amatu politikā. Šī iemesla dēļ Trumans stājās prezidenta amatā, zinot par to, ko ASV militārie spēki darīja Otrajā pasaules karā, ne zināja daudz vairāk nekā vidusmēra cilvēks.
Nacistiskā Vācija kapitulēja mazāk nekā mēnesi pēc tam, kad Trumens kļuva par prezidentu. Tas izbeidza karu Eiropā. Tomēr japāņi turpināja karot. Otrā pasaules kara sabiedrotie pieņēma Potsdamas deklarāciju, kurā Japānai tika pieprasīts padoties, citādi tai draudēja "tūlītēja un pilnīga iznīcināšana". Japāna nepadevās, tāpēc Trumens 1945. gada 6. augustā lika nomest pirmo atombumbu uz Hirosimu Japānā. Trīs dienas vēlāk Trumens pavēlēja nomest otro atombumbu uz Nagasaki, Japānā. Japāna kapitulēja, un karš beidzās.
Atombumbas ar milzīgo iznīcinošo spēku sagrāva abas pilsētas un nogalināja vairāk nekā simt tūkstošus cilvēku, bet vēl vairāk cilvēku turpmākajos gados nomira no radiācijas izraisītām slimībām. Cilvēki, kuri nepiekrita šim lēmumam, piemēram, ģenerālis un nākamais prezidents Dvaits Eizenhauers, uzskatīja, ka tas bija nežēlīgs un necilvēcīgs uzbrukums nevainīgiem cilvēkiem, kad Japāna jau bija tuvu uzvarai. Citi cilvēki uzskatīja, ka tas bija labs lēmums, jo tas ļāva priekšlaicīgi izbeigt karu. Trumens uzskatīja, ka, ja ASV būtu iebrukušas Japānā, nevis izmantojušas bumbas, lai ātri izbeigtu karu, būtu gājuši bojā vēl daudzi amerikāņi.
Pēc kara
Pēc kara Tramans lika Eiropu (kas kara laikā tika izpostīta) atjaunot ar Māršala plānu. Pēc kara Vācija tika sadalīta divās daļās. Padomju Savienība kontrolēja Austrumvāciju. ASV, Lielbritānija un Francija kontrolēja Rietumvāciju. Padomju Savienības veiktās Rietumberlīnes blokādes laikā Trūmens deva rīkojumu veikt Berlīnes aviolīnijas pārcelšanu, kuras laikā uz Rietumvāciju tika nogādātas tonnas pārtikas, lai pabarotu bada nomāktos iedzīvotājus.
Trumens arī palīdzēja izveidot Apvienoto Nāciju Organizāciju - organizāciju, kuras pamatā bija Nāciju Līga. Apvienoto Nāciju Organizācija pastāv vēl šodien. Tās mērķis ir dažādām valstīm sadarboties, lai palīdzētu cilvēcei un veicinātu mieru.
Pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienība un Amerikas Savienotās Valstis bija vienīgās divas spēcīgās valstis. Tā kā Vācija bija sadalīta starp Padomju Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, saspīlējums starp abām valstīm sāka pieaugt. Sākās aukstais karš. Tas bija karš, kurā Padomju Savienība un Amerikas Savienotās Valstis necīnījās tieši, bet katra vēlējās iegūt lielāku ietekmi pasaulē nekā otra. Padomju Savienība vēlējās izplatīt komunismu visā pasaulē. (Komunisms ir pārliecība, ka valdībai pieder ekonomika, lai visi būtu vienlīdzīgi). Trumens uzskatīja, ka ASV ir jāierobežo komunisms un jānovērš tā izplatīšanās. Trumens pasludināja Trumena doktrīnu, kurā bija teikts, ka ASV ir jādod nauda Turcijai un Grieķijai, lai tās būtu pietiekami spēcīgas un spētu sevi aizsargāt no komunisma.
Trumens nosūtīja Kongresam savu "Godīgu vienošanos". Tā pamatā bija Rūzvelta "Jaunais kurss". Tas paredzēja vairāk naudas izglītībai, vairāk naudas lauksaimniekiem un lielāku minimālo algu strādniekiem. Darba arodbiedrību līderi pieprasīja viņam lielākas algas un lielākus pabalstus.
Pēc ogļraču streika Trumens lika Iekšlietu ministrijai pārņemt raktuves. Lai gan Trumans simpatizēja strādnieku šķirai, kad notika milzīgs dzelzceļa streiks, viņš uzskatīja, ka tas bija nelikumīgs. Viņš arī uzskatīja, ka tas ir netaisnīgi pret cilvēkiem, kuri nevarēja nokļūt darbā, jo dzelzceļi nekursēja. Viņš uz to reaģēja, draudot streikotājiem, ka, ja viņi neatgriezīsies darbā, viņi būs spiesti doties armijā.
Trumens atcēla segregāciju armijā, ļaujot melnādainajiem un baltajiem cīnīties kopā.
1948. gadā Trumens kandidēja uz otro prezidenta amata termiņu pret Tomasu Djūiju. Viņš bija neveiksminieks, un visi domāja, ka viņš zaudēs. Čikāgas laikraksts Chicago Tribune vēlēšanu naktī izdeva avīzi ar virsrakstu "Devijs uzvar Trumanu" (Dewey Defeats Truman). Visiem par pārsteigumu vēlēšanās uzvarēja Harijs Trūmens.
Korejas karš
1950. gada 25. jūnijā Ziemeļkoreja uzbruka Dienvidkorejai. Ķīna atbalstīja Ziemeļkoreju. Ziemeļkoreja vēlējās ieviest Dienvidkorejā komunismu.
ASV cīnījās Korejas karā, lai aizstāvētu Dienvidkoreju un neļautu tur izplatīties komunismam. Ģenerālis Duglass Makarturs vēlējās bombardēt Ķīnu. Trumens uzskatīja, ka to darīt ir pārāk bīstami, tāpēc atvaļināja Makartūru. Daudzi cilvēki cienīja Makartūru, tāpēc bija dusmīgi uz Trumenu. Viņš iecēla Metjū B. Ridžveju par ģenerāli.
Viņa pilnvaru termiņa beigās Harija Trumena uzticības reitings bija viszemākajā līmenī. Viņš bija ļoti nepopulārs, jo Korejas karā gāja bojā tūkstošiem amerikāņu, viņa valdībā bija vidēji liela korupcija, un cilvēki apsūdzēja daudzus Trumana darbiniekus, ka viņi ir komunisti. Viņš 1953. gada 20. janvārī atstāja amatu. Korejas karš beidzās aptuveni sešus mēnešus vēlāk.
Ar laiku Trumana reputācija uzlabojās. Daudzi vēsturnieki tagad uzskata, ka Harijs Trūmens bija lielisks prezidents.
Hirosima pēc pirmās atombumbas uzspridzināšanas
Karavīri Berlīnes gaisa transporta laikā iekrauj pienu lidmašīnā, kas dodas uz Rietumberlīni.
Vēlākā dzīve
Trumens pārcēlās atpakaļ uz Misūri. Viņš nomira 1972. gada 26. decembrī Kanzassitijā, Misūri štatā, 88 gadu vecumā no plaušu iekaisuma izraisītas vairāku orgānu mazspējas.
Saistītās lapas
Meklēt