Harijs S. Trumens (Harry S. Truman, 1884. gada 8. maijs – 1972. gada 26. decembris) bija 33. ASV prezidents no 1945. līdz 1953. gadam. Viņš kļuva par prezidentu 1945. gada aprīlī, kad prezidenta amatā nomira Franklins D. Rūzvelts, un pabeidza Rūzvelsta ceturto termiņu. Trūmens nāca no Salīsbērī (Misūri štats), bija veterāns Pirmā pasaules kara gados un iepriekš strādāja kā vietējais politiķis, grāmatvedis un ASV senators no Misūri.

Agrākā dzīve un politiskā karjera

Trūmens dzimis lauku ģimenē un ieguva vienkāršu, praktisku izglītību. Pēc militārās dienesta Pirmajā pasaules karā viņš atgriezās Misūri un iesaistījās vietējā politikā. 1935. gadā viņš kļuva par ASV senatoru; senātā viņš ieguva reputāciju kā pragmatisks komisiju vadītājs, kas cīnījās pret korupciju un uzmanīgi vērtēja militārās izdevumus.

Svarīgākie ārpolitikas lēmumi

Trūmena prezidentūras laikā tika pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi, kas veidoja pēckara pasaules karti. Starp galvenajiem bija:

  • lēmums par atombumbu izmantošanu pret Japānu (Hirošima un Nagasaki 1945. gada augustā), kas paātrināja Otrā pasaules kara beigas un radīja ilgstošas debates par kodolieroču ētiku un drošību;
  • atjaunošanas un palīdzības iniciatīvas Eiropai pēc kara, kas vēlāk izpaudās arī caur ekonomiskās atjaunošanas programmām, lai stiprinātu Rietumu Eiropas ekonomiku un novērstu politisko vakuumu — par to skatīt Eiropas atjaunošanu, kas bija viens no svarīgākajiem posmiem pēckara politikā;
  • Aukstā kara sākums — Trūmens formulēja ASV nostāju pret padomju ekspansiju, tostarp ieviesa Trūmena doktrīnu, kas paredzēja atbalstu valstīm pret komunistisku ietekmi; šī pieeja iezīmēja ilgstošu konfrontāciju starp Rietumiem un Padomju Savienību (ārpolitikas stratēģijas pamatā);
  • ASV iesaistīšanās Korejas karā (1950–1953), kas bija pirmais nozīmīgais bruņotais konflikts Aukstā kara kontekstā un demonstrēja ASV gatavību militāri reaģēt pret komunisma izplatīšanos.

Iekšpolitika — ekonomika, pilsoniskās tiesības un "Fair Deal"

Trūmena iekšlietu politika bija vērsta uz ekonomikas stabilizāciju pēc kara un sociālajiem jautājumiem. Viņš izvirzīja plašāku programmu ar nosaukumu "Fair Deal", kuras mērķis bija paplašināt jaunā kursa sociālās programmas: veselības aprūpes pieejamība, minimālās algas paaugstināšana, mājokļu būve un labāka sociālā drošība. Daudzi no šiem mērķiem sastapās ar Kongresa pretestību, taču tika īstenotas vairākas nozīmīgas reformas.

1964. gadā nav tiešas saistības ar Trūmenu — bet būtiski ir pieminēt Trūmena 1948. gada lēmumu ar izpildrīkojumu Nr. 9981, kas lika pamatus ASV bruņoto spēku desegregācijai un bija nozīmīgs solis pilsonisko tiesību virzienā.

Prezidentūras izcilākie notikumi

  • 1947. gada Trūmena doktrīna — politiska un finansiāla palīdzība Grieķijai un Turcijai, lai novērstu komunisma izplatīšanos.
  • Marshall plāna atbalsts un īstenošana — plašs ekonomiskās palīdzības plāns Eiropai pēc kara (saistīts ar Eiropas atjaunošanu, kas palīdzēja atjaunot ekonomiku un stabilizēt politiku).
  • 1948. gada prezidenta vēlēšanas — Trūmena uzvara pret gaidāmo pretendentu un slavenais virsraksts "Dewey Defeats Truman" ilustrē viņa negaidīto panākumu sabiedriskajā un politiskajā arēnā.
  • Ķermeņa iekļaušana pilsonisko tiesību kustībā — Trūmens atbalstīja civiltiesību uzlabošanu, un viņa lēmumi papildināja vēlākās reformas šajā jomā.

Korejas karš

Korejas karš (1950–1953) bija viens no Trūmena prezidentūras lielākajiem izaicinājumiem. Pēc Ziemeļkorejas iebrukuma dienvidā Trūmens, sadarbojoties ar ANO, pieņēma lēmumu nosūtīt ASV spēkus, lai atbalstītu Dienvidkoreju. Karš parādīja aukstā kara polarizāciju un radīja ilgtermiņa militāru klātbūtni Korejas pussalā. Konflikts galu galā beidzās ar pamieru 1953. gadā, bet bez skaidra miera līguma.

Pēcpresidenci un mantojums

Pēc zaudējuma 1952. gada vēlēšanās Trūmens aizgāja no Baltā nama un atgriezās Misūri. Viņš rakstīja memuārus, aktīvi komentēja publiskos jautājumus un palika respektēta, ja reiz nereti viņa popularitāte publiskajā telpā bija svārstīga. Mūsdienās Trūmens tiek vērtēts kā prezidents, kurš pieņēma grūtus, izšķirošus lēmumus pēckara gados, nostiprināja ASV lomu pasaules politikā un sāka procesus, kas ilgtermiņā ietekmēja gan ārpolitiku, gan iekšpolitiku.

Personiskā ziņā bieži tiek pieminēts viņa vidējais iniciāļa "S" raksturs — tas oficiāli neprasa pilnu vārdu, bet simbolizē cieņu pret ģimenes tradīcijām (daudzos avotos min, ka tas ir godinājums abu vectēvu vārdam). Trūmens mira 1972. gada 26. decembrī, un viņa mantojums joprojām ir plaši analizēts vēsturnieku un politikas pētnieku vidū.